Trūkstošā finansējuma dēļ gada beigās pacientiem var būt ierobežotas iespējas saņemt kompensējamās zāles, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pavēstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvji.
NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta atgādināja, ka šim gadam kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanai būtu nepieciešami 99 miljoni eiro. Šī gada vajadzībām, piemēram, kardioloģijai, endokrinoloģijai, dermatoloģijai, terapijas turpināšanai, retajām slimībām, psihiatrijai un citām, nepieciešami vairāk kā 30,4 miljoni eiro.
Vienlaikus viņa piebilda, ka šī gada beigās kompensējamo zāļu budžetā draud deficīts 42 miljonu eiro apmērā, kas nozīmē, ka pacientiem var būt ierobežotas iespējas saņemt kompensējamās zāles vai arī tās vispār nebūs pieejamas.
“Visi zina, cik esošajam gadam piešķirts naudas. Šobrīd mēs esam uzsākuši sarunas ar ražotājiem par medikamentu iekļaušanu vai jaunu diagnožu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā. Sarunas ir grūtas un naudas nav pietiekami daudz. NVD ir izveidojis noteiktu kritēriju kopumu, kas tiek piemērots, lai varētu prioritizēt medikamentus,” klāstīja ierēdne.
Apakškomisijas priekšsēdētāja, ģimenes ārste Līga Kozlovska (ZZS) vēlējās noskaidrot, kāda situācija ir ar tādu diagnožu kā cukura diabēts, atopiskais dermatīts, dzemdes mioma un migrēna iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā.
Bokta informēja, ka šobrīd ir sākts darbs pie divu diagnožu iekļaušanas kompensējamo zāļu sarakstā – migrēnas un dzemdes miomas. Migrēnas zāļu iekļaušanai šobrīd esot uzrunāti ražotāji, un viņa cer, ka līdz gada beigām tas tiks izdarīts, bet pirms dzemdes miomas zāļu iekļaušanas vēl esot jāvieš skaidrība, kuri būtu prioritārie medikamenti tās ārstēšanai.
Atopiskā dermatīta gadījumā šobrīd notiek sarunas ar ražotājiem, bet cukura diabēta gadījumā pie esošajiem līdzekļiem neko nevarot solīt.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV) atgādināja, ka esošās medikamentu cenas Latvijā ir augstākas nekā, piemēram, citās attīstītajās valstīs. Viņa norādīja, ka viņas kolēģis savas bērnam pērk medikamentus Polijā, kur tās ir četras reizes lētākas nekā Latvijā. Tādēļ viņa vēlas sagaidīt no Veselības ministrijas (VM) priekšlikumus, kā padarīt medikamentu cenas līdzīgākas pārējai Eiropai.
VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere informēja, ka konceptuālais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību iesniegts valdībā pērn septembrī, taču joprojām nav izskatīts. Tajā paredzēti vairāki risinājumi, tostarp samazināt PVN likmi no 12% uz 5% visām recepšu zālēm, kā arī pārskatīt zāļu cenas veidošanas principus, samazinot zāļu gala cenas pacientiem, nosakot, ka kompensējamo zāļu aptiekas cena ārpus kompensācijas sistēmas nav augstāka par šo zāļu aptiekas cenu un tamlīdzīgi.
Tāpat ziņojums paredz samazināt pacientu tiešos maksājumus par zāļu iegādi, veikt pasākumus zāļu un uztura bagātinātāju racionālas lietošanas veicināšanā, palielināt farmaceita lomu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un veicināt profesijas neatkarību, tai skaitā neitralitāti profesionālo uzdevumu izpildē.
Runājot par zāļu nepieejamību, Kaupere norādīja to iemesli lieltirgotavās ir dažādi, piemēram, ražošanas, eksporta problēmas, normatīvo aktu prasības, lieltirgotavu ekonomiskās intereses, augstas izplatīšanas ķēžu izmaksas.
Vienlaikus, viņas vērtējumā, situācija attiecībā uz zāļu pieejamību ir uzlabojusies. Piemēram, šobrīd līdz 16.maijam ir saņemti 45 ziņojumi par zāļu nepieejamību, bet pērn tādu bija 242. Turklāt esot atrast risinājums zāļu nepieejamības gadījumā, proti, ikviens Latvijas iedzīvotājs var pasūtīt zāles un nākamajā dienā tās saņemt.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs gan nepiekrita Kauperes teiktajam par situācijas uzlabošanos, jo praksē problēmas ir tādas pašas kā bija februārī, kad nebija pieejami atsevišķi medikamenti. Rezultātā ģimenes ārsti ir spiesti izvēlēties antibakteriālos līdzekļus ārpus kompensējamo zāļu saraksta.
Šādos gadījumos Kaupere aicināja ģimenes ārstus runāt ar VM pa tiešo, nevis gaidīt, kad zāles parādīsies noliktavā.
“[Citās reizēs] mēs esam atsaukušies un kopīgā sarunā varam atrast kādu risinājumu. Statistikas dati gan neliecina, ka situācija ir pasliktinājusies,” viņa sacīja.
Kozlovska aicināja nākošajā apakškomisijas sēdē turpināt runāt par problēmām farmācijā, kā arī to, kā samazināt zāļu cenas, kādas likumdošanas iniciatīvas būtu nepieciešamas un tamlīdzīgi.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
