Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem pagājušajā mēnesī Latvijā nolija vidēji 123 milimetri jeb 164% no normas.
Nokrišņu daudzums oktobrī bija viens no lielākajiem reģistrētajiem. Lietākā oktobra rekords pieder 1974. un 1997. gadam, kad kopējais nokrišņu daudzums valstī bija aptuveni 140 mm. Arī 2008., 2009. un 2017. gada oktobrī bija liels nokrišņu daudzums, vidēji 112-114 mm.
Pagājušajā mēnesī visvairāk nokrišņu sniega un lietus veidā nolija Rucavā – 161 mm, bet vismazāk – 65 mm – Staļģenē.
Vidēji oktobrī bija 18,5 dienas ar vismaz vienu milimetru nokrišņu. Ogresgalā un Skrīveros šādas dienas bijušas 23, bet Ruienā vismazāk – 14 dienas.
Daugavpilī 23.oktobrī fiksēts stiprākais lietus: naktī nolijuši 48 mm nokrišņu, kas ir 75% no mēneša normas. Oktobra beigās daudzviet valstī sniga, vietām austrumos sniega segas biezums sasniedza vairākus centimetrus.
Vidējā gaisa temperatūra bija +7,1 grāds, kas ir 0,3 grādus virs normas, un pērn oktobris bija aukstākais kopš 2017.gada.
Zemākā gaisa temperatūra fiksēta 19.oktobrī Stendē – mīnus 3,1 grāds, bet maksimālā 3.oktobrī Rucavā – +21,6 grādi. Mēneša laikā fiksēti 19 karstuma rekordi, no kuriem lielākā daļa fiksēti oktobra pēdējās stundās, un aukstuma rekordu nebija.
Meteoroloģiskais rudens Latvijas lielākajā daļā sākās 4.oktobrī, pārspējot jaunākā rudens iestāšanās rekordu. Tā kā meteoroloģiskā vasara vietām sākās maijā, tās ilgums bija četrarpus mēneši. Tajā pašā laikā Alūksnē 25.oktobrī sākās meteoroloģiskā ziema, kas ir trīs nedēļas agrāk nekā parasti.
Stiprākās vēja brāzmas – 29,8 m/s – tika novērotas 8.oktobrī Ventspilī vētras laikā, kas Latviju skāra 7. un 8.oktobrī. Šī vētra, kas ilga ilgu laiku, nodarīja ievērojamus postījumus mežiem.
Saules spīdēšanas ilgums oktobrī bija mazāks par normu, daudzviet pat uz pusi mazāks.