Parazitāro tārpu kāpuri, baktērijas, fekālijas vai kas cits? 

14

Pēc peldes populārā Rīgas atpūtas vietā cilvēki krastā iznāk rudi kā lapsas – ķermeni klāj tāds kā brūni oranžs kažoks. Ūdenim nav nepatīkama smaka. Tomēr mikrobioloģiskās analīzes atklāj fekālo piesārņojumu, kas pārsniedz pieļaujamo normu. Ar ko cilvēki ir aplipuši, vai tas ir bīstami un kāda ir ūdens kvalitāte Rīgas peldvietās, portāls meklē atbildes.

Netālu no Kleistu muižas un sporta bāzes Hapaka grāvis veido dīķi ar zaļu, jauku apkārtni. Te ir populāra, pašvaldības labiekārtota atpūtas vieta ar sporta laukumu, nojumi, sauļošanās soliņiem un, protams, peldvietu. Neoficiālu. Dīķī ūdens kā piens, vasaras sākumā krastā zied ūdensrozes, pīļu mammas ar mazajiem slīd peldētājiem gar degunu, otrā krastā zviedz zirgi. Cilvēku ap Hapaku vienmēr ir daudz – vieni sauļojas un peldas, otri spēlē basketbolu, trešie makšķerē un grilē gaļu, bērni kāpelē un draiskojas rotaļu laukumā.

Sagadīšanās vai ne, bet pēc vētras jūlija beigās Hapaka grāvis mainījās.

Pēc peldes cilvēki neizpratnē skatījās uz savu ādu. Tā bija noklāta ar smalkiem, centimetru gariem pavedieniem oranžā krāsā. Ūdens krāsa un smarža nebija mainījusies.

Ielūkojoties Veselības inspekcijas mājaslapā, izrādījās, ka 6. augustā Hapaka grāvī ņemtās analīzes uzrāda mikrobioloģisko piesārņojumu – Escherichia coli (E.coli) jeb zarnu nūjiņas ņemtajā paraugā bija 920, zarnu enterokoki – 380. Šie rādītāji norāda uz ūdens fekālo piesārņojumu. Piesārņojums nebija tik liels, lai Veselības inspekcija noteiktu peldēšanās aizliegumu, tomēr ūdenstilpē peldēties nebija ieteicams.

Peldvietas ūdens kvalitātes operatīva novērtēšana pamatojas uz eksperta atzinumu par mikrobioloģiskā piesārņojuma lielumu un raksturu:

• peldēties nav ieteicams, ja E.coli skaits ir lielāks par 1000, bet nepārsniedz 3000 mikroorganismu šūnas 100 ml ūdens un/vai zarnu enterokoku skaits pārsniedz 300, bet nepārsniedz 500 mikroorganismu šūnas 100 ml ūdens;

• peldēties aizliegts, ja E.coli skaits ir lielāks par 3000 mikroorganismu šūnām 100 ml ūdens un/vai zarnu enterokoku skaits pārsniedz 500 mikroorganismu šūnas 100 ml ūdens.

                                                                Veselības inspekcija

No ūdens iznāk “kažokā”

Darbdienu vakaros no Imantas un Iļģuciema netālā atpūtas vieta parasti ir pilna ar cilvēkiem. Tie, kas seko jaunākajiem peldvietu monitoringa rezultātiem, kā arī tie, kas uz ādas bija izjutuši peldes rezultātu, ūdenī vairs negāja. Peldētāju skaits saruka, tomēr aizvien kāds apņēmīgi devās ūdenī un pēc tam neizpratnē skatījās uz savu ķermeni, ko biezā kārtā klāja kaut kas līdzīgs sīkiem ūdensaugiem, ko viegli varēja noslaucīt ar dvieli. Atpūtnieki apsprieda, kas noticis ar ūdeni, izteica dažādas hipotēzes, bet, tā arī netikuši skaidrībā, raustīja plecus. Daļa steidzās mājās, lai pēc iespējas ātrāk kārtīgi nomazgātos dušā.

Sīkas aļģu daļiņas, uzreiz saka zinātniskā institūta “Bior” direktore, mikrobioloģe Olga Valciņa. “Aļģu ir ļoti daudz, tā ir viena no lielākajām grupām mikrobioloģijā, un augustā zied viss pēc kārtas.” Tāpat pēc lietavām ūdens var kļūt duļķains, ja ūdenstilpes grunts ir mālaina. Labā ziņa – konkrētajā ūdenstilpē nav zilaļģu.

Latvijā ir sastopamas apmēram 390 zilaļģu sugas, no kurām dažas ir potenciāli toksiskas un spēj saražot cianotoksīnus jeb vielas ar augstu toksiskuma pakāpi, piemēram, dermatoksīnus, hepatotoksīnus un neirotoksīnus. Šie toksīni var kaitēt cilvēku veselībai – izraisīt ādas alerģiskas reakcijas, retos gadījumos, ja uzņemti ar lielu ūdens daudzumu, var izraisīt aknu bojājumus, ietekmēt neiromuskulāro sistēmu.

Veselības inspekcija, aplūkojot fotogrāfijas, secināja, ka uz cilvēka ādas ir sakrājies augu vai aļģu izcelsmes bioloģiskais materiāls, kas bijis Hapaka grāvja piesārņotajā ūdenī.

“Tie nav peldētāju niezi izraisošie mikroskopiskie parazitāro tārpu kāpuri, baktērijas vai vīrusi, jo tie nav ar aci saskatāmi,” skaidro inspekcijā.

• „Peldētāju niezi” izraisa reakcija uz noteiktiem mikroskopiskiem parazitāro tārpu kāpuriem, kas savā attīstībā inficē putnus un/vai ūdens zīdītājus un pēc tam gliemežus. Kāpuru stadija, kas izdalās no gliemežiem, var radīt alerģiskas parādības jutīgiem cilvēkiem.
• Kāpuri nevar iekļūt cilvēku organismā un īsā laikā aiziet bojā.
• Vairumā gadījumu, ja ir konstatēta „peldētāju nieze”, simptomus var mazināt jebkurš pretalerģijas preparāts vai ādu nomierinošs losjons, tomēr, ja simptomi nemazinās, noteikti nepieciešama ārstniecības personas konsultācija.

                                                             Veselības inspekcija

Sena kā cilvēce

Jau 19. gadsimta sākumā bija zināms, ka šāda slimība pastāv, bet tikai 1928. gadā biologi atklāja, ka dermatītu izraisa plakantārpu kāpuru stadija.

Peldētāju niezē iedzīvoties ir iespējams visās ūdenstilpēs, kurās ir gliemeži un ūdensputni. 2021. gadā šī problēma aktualizējās. Cilvēki saslima, peldoties Rīgas un apkaimes mazajās peldvietās, kā arī lielajās upēs.

Pirmo reizi nopietnāk par peldētāju niezi sāka runāt 2016. gadā, kad cilvēki saslima, peldoties Ogres novada Dubkalnu karjerā.

Pastāv versija, ka peldētāju niezes izplatībai ir saistība ar globālo sasilšanu.

Ja negribi peldēties gandrīz kā “vircas bedrē”…

Rīgā ir 24 neoficiālas peldvietas, kurās peldsezonas laikā ūdens paraugi tiek ņemti reizi mēnesī. Šobrīd Ķīšezerā, Juglas ezerā un vairākās vietās Daugavā vērojama zilaļģu ziedēšana, tāpēc peldēties šajās vietās nav ieteicams. Ūdens kvalitāte tiek pārbaudīta 59 oficiālajās peldvietās visā Latvijā.

Informācija bieži tiek atjaunota, tāpēc pirms došanās atpūtā ir vērts ielūkoties Veselības inspekcijas mājaslapā.

Vēl pirms dažām dienām Jelgavā, Lielupē peldēties nebija ieteicams, bet tagad to var darīt. Tāpat Lielupē pie Baltās kāpas, kas ir neoficiāla peldvieta, šobrīd drīkst peldēties, bet jūnijā piesārņojums bija tik liels, ka tika noteikts aizliegums. Tobrīd enterokoku līmenis sasniedza 790 (tagad 15). Nav ieteicams peldēties Lielupē Valteros, jo zarnu enterokoku paraugā ir pat vairāk nekā Hapaka dīķī – 470 (5.08.).

“Bior” direktore, mikrobioloģe Olga Valciņa skaidro, ka analīžu rezultāti uzrāda situāciju, kāda tā bijusi paraugu ņemšanas brīdī.

Upēs, kanālos, kur ūdens ir tekošs, piesārņojums var būt īslaicīgs – radies, piemēram, pēc lietavām, un pēc dažām dienām situācija uzlabojas. Atšķirīgi ir dīķos, kur ūdens ir stāvošs.

Laboratorijā ūdens paraugos testētās zarnu nūjiņas un zarnu enterokoki kalpo par indikatoriem iespējamā ūdens fekālā piesārņojuma atklāšanai. Paši par sevi šie indikatororganismi nav bīstami. Tie vienkārši norāda uz varbūtību, ka ūdenī var būt slimības izraisošas patogēnās baktērijas un vīrusi, stāsta eksperte.

Turi muti ciet!

Zarnu nūjiņas (E.coli) un zarnu enterokoki ir baktērijas – dabiski zarnu mikrofloras elementi. Vidē tie nonāk ar fekālijām un normālos apstākļos nekādu apdraudējumu nerada. Gan E.coli, gan zarnu enerokoki nelielā daudzumā ir visās ūdenskrātuvēs. Reālais inficēšanās risks peldoties nav visai liels.

Tomēr problēma slēpjas bīstamībā, ka piesārņotais ūdens var saturēt ne vien “labās”, bet arī slimības izraisošas patogēnās baktērijas un vīrusus.

Tāpēc dzeramā ūdenī nedrīkst būt neviena fekālā piesārņojuma indikatororgansma. Tāpēc pirms lietošanas uzturā ir kārtīgi jānomazgā arī iesaiņotus un vizuāli tīrus lapu salātus, mellenes, zemenes utt. Attiecībā uz ūdenstvertnēm, kur cilvēki peldas, kritēriji nav tik stingri, jo risks saslimt ir daudz mazāks. Tomēr vecākiem vajadzētu uzmanīties, lai bērni plunčājoties nenorij ūdeni. Tāpat lielāka uzmanība ūdens piesārņojumam jāpievērš cilvēkiem ar pazeminātu imunitāti un gados vecākiem cilvēkiem.

Peldoties ūdenī, kurā ir patogēnās baktērijas, nesaslims visi, bet tikai daļa peldētāju – ar vājāku imūnsistēmu un tie, “kuriem nepaveiksies”.

Ja nekādi nevar nociesties un ļoti gribas izpeldēties, ir jāprot sevi pasargāt – jātur mute ciet un pēc peldes nevajag ņemt ar rokām sviestmaizes. Vislabāk pēc peldēšanās nomazgāties tīrā ūdenī, iesaka Olga Valciņa.

Jāatceras, ka patogēnie mikroorganismi dzīvo arī putnu zarnu traktā, tāpēc liels ūdensputnu daudzums peldvietā var izraisīt piesārņojumu. Dabā šie mikroorganismi gan ilgi nedzīvo, jo nespēj vairoties un arī temperatūra nav atbilstoša. Lielāka bīstamība ir gadījums, kad fekālais piesārņojums ūdenī nokļuvis nesen – pēc vētrām, lietavām, plūdiem, pārplūstot kanalizācijas akām.

Ņemot vērā, ka Latvija ir ūdeņiem bagāta zeme ar vairāk nekā 12 tūkstošiem upju un vairāk nekā 2000 samērā lieliem ezeriem, bet peldsezona vēl netuvojas beigām, dodoties baudīt ūdens priekus, jāpievērš uzmanība ūdens tīrībai. Savukārt, ja pēc peldes ir sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, caureja, vājums, drudzis, – jāvēršas pie ārsta.

Gadījumi, kad zarnu nūjiņa kļūst bīstama

• 2019. gada rudenī Siguldas bērnudārzos ar zarnu nūjiņas izraisītu, retu infekciju inficējās bērni un vairāki nonāca reanimācijā. Sākotnēji bija aizdomas, ka zarnu nūjiņa būtu varējusi atrasties uz arbūza, ko mazuļi ēda, bet vēlāk šī versija neapstiprinājās.
• 2011. gadā šis pats zarnu nūjiņas paveids inficēja ap 6000 cilvēku Rietumeiropā. Tas bija viens no traģiskākajiem pārtikas inficēšanās gadījumiem mūsdienu Vācijas vēsturē. Slimība skāra arī Beļģiju, Franciju, Dāniju. Nomira 50 cilvēki.
• Pirms vairākiem gadiem pēc viesošanās kādā Islandes fermā saslima 19 bērni. Viņi bija ēduši uz vietas gatavotu saldējumu. Vairākiem tika konstatēta nieru mazspēja.
• Parasti inficēšanās gadījumi saistīti ar nepietiekamu higiēnu.
• Lai inficētos, nevajag daudz – pietiek ar nenomazgāta augļa apēšanu, termiski neapstrādātu gaļas gabalu. Inficēties var, nenomazgājot nazi, ar ko tiek griezti dažādi pārtikas produkti.