Starp Finanšu ministrijas mierinošajiem paziņojumiem pazuda daži visai satraucoši skaitļi. Arvila Ašeradena vadītā ministrija Saeimai ziņoja, ka Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājies par 1 miljardu eiro un bijis par 2 miljardiem lielāks nekā 2020. gadā.
Tā Latvijas ekonomika pirkšanas orģijā izvēlējās rezumēt to, ko bijušais Krišjānis Kariņš jau divas reizes bija teicis – naudas ir vairāk nekā jebkad… Un ko vēl Saeima uzzināja par situāciju tautsaimniecībā?
Ievērojami samazinājās importa inflācija
“Preču konta deficītu pēdējos gados noteica augstās importa izmaksas, ko izraisīja straujais cenu lēciens, īpaši energoresursiem, kurus Latvija galvenokārt importēja,” status quo mēģināja skaidrot Finanšu ministrija.
Tomēr regulārajā stabilitātes ziņojumā, kas tiek sūtīts parlamentam, bija arī kas interesants: izrādās, ka Latvijas maksājumu bilance šajā gadsimtā divas reizes ir uzrādījusi nopietnu pārpalikumu – un tas bija pašā krīzes kulminācijas brīdī, 2009. gadā.
Tajā laikā mūsu ekonomika saražoja par 3,5 miljardiem eiro vairāk preču un pakalpojumu, nekā iegādājās ārvalstīs. Un 2019. gadā, korokrites priekšvakarā, bija vēl viens lēciens, lai gan mazāks, par 1,5 miljardiem. Tātad, vai mēs varam?
Kā mēdz teikt klasiķi, tas, kas mums traucē, mums palīdzēs. Pagājušajā gadā, norāda Arvila Ašeradena (Jaunā Vienotība) birojs, arī mūsu valsts ekonomika saņēma pozitīvu signālu no ārpuses attiecībā uz tiem pašiem faktoriem: “Pateicoties enerģijas cenu kritumam gada otrajā pusē, 2023. gadā ievērojami samazinājās importa inflācija, ko raksturo enerģijas un pārtikas cenu pārmaiņu ietekme. Savukārt pamatinflācija, ko raksturo vietējo faktoru ietekme uz cenu pārmaiņām, pagājušajā gadā bija noturīga.”
Pēc ministrijas ekspertu domām, cenu pieaugumu valstī ietekmēja arī “pieaugošās darbaspēka izmaksas”.
Kas gaidāms šajā gadā?
“Ņemot vērā ievērojamo gāzes cenu samazinājumu pasaules tirgos, siltumenerģijas un gāzes tarifi 2024. gadā būs zemāki nekā pērn,” teikts Finanšu ministrijas dokumentā. – Vērtējot pašvaldību apstiprinātos un iesniegtos siltumenerģijas tarifu projektus, jāsecina, ka kopumā siltumenerģijas tarifi Latvijā šogad būs zemāki nekā pērn.
Siltumenerģijas tarifi ir decentralizēti, tāpēc katrā pašvaldībā situācija var būt atšķirīga, ko noteiks gan siltumenerģijas ražošanā izmantotās izejvielas, gan tarifu spēkā stāšanās brīdis.
Saskaņā ar atjauninātajām makroekonomiskajām prognozēm vidējais inflācijas līmenis 2024. gadā Latvijā būs 1,6%.
Šogad inflāciju paaugstinošie faktori galvenokārt būs saistīti ar iekšzemes ekonomiskajiem procesiem, kurus ietekmēs darba tirgus attīstība, īpaši pakalpojumu sektorā. No otras puses, ārējie faktori vairāk ietekmēs inflāciju, ko noteiks enerģijas cenu stabilizēšanās”.
Kopš 2019. gada bezdarba līmenis strauji samazinās
Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju šādu tendenci Covid izdevās apturēt tikai uz laiku.
“Tomēr ir atklājies, ka tās ietekme uz darba tirgu ir ļoti ierobežota, tostarp ar valdības atbalsta pasākumiem. Nodarbinātības situāciju nav mainījis arī 2022. gada februārī Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, un bezdarba līmenis turpina stabili un ļoti strauji samazināties.”
Ja 2020. gadā darbu meklēja 8,1 % darbspējīgā vecuma iedzīvotāju, tad divus gadus vēlāk šis rādītājs bija samazinājies līdz 6,9 %. Un “neraugoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un dažos ceturkšņos pieredzēto kritumu, bezdarba līmenis turpina samazināties”.
Lai gan Nodarbinātības valsts aģentūra savā statistikā norāda, ka 2024. gada sākumā pēkšņi bija par 5000 bezdarbnieku vairāk, “šis pieaugums ziemas mēnešos tomēr atbilst regulārām sezonālām svārstībām”.
“Finanšu ministrija sola, ka bezdarbs nepalielināsies. Lai gan, ja ko, tad tranzīta pārtraukšanu no Krievijas un Baltkrievijas un ar to saistītos satricinājumus transporta un loģistikas jomā nevar saistīt ar sezonālo…
Tomēr arī Finanšu ministrija nav gatava uzņemties visu atbildību nodarbinātības jomā uz makroekonomiskās politikas pleciem, jo ir arī objektīvas tendences, teiksim, tā pati sabiedrības novecošanās: “2024. un 2025. gadā straujākas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās dēļ nodarbinātība varētu nesamazināties, saglabājoties pagājušā gada līmenī, bet turpmākajos gados gaidāms neliels nodarbināto skaita samazinājums, ko galvenokārt noteiks darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās demogrāfisko tendenču rezultātā.”.
Algu festivāls
Pēc Finanšu ministrijas datiem, tiem, kas atraduši darbu Latvijā, nevajadzētu sūdzēties: pērn minimālā alga pieauga no 500 līdz 620 eiro, bet vidējā alga valstī (bruto) palielinājās par 11,9% – līdz 1537 eiro. Valsts sektorā tā bija pat nedaudz augstāka – 1553 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Ja aplūkojam algu festivālu nozaru griezumā, čempioni ir lauksaimniecība un kokapstrāde (+18,2 %), enerģētika (+17,5 %), transports un uzglabāšana (+15,6 %). Taču papildu maksājumu atcelšana Covid-19 veselības aprūpē izskaidro to, ka šī budžeta darbinieku kategorija sāka saņemt tikai par 3,9 % vairāk.
Absolūtos skaitļos lielākos ienākumus joprojām saņem finanšu pakalpojumu nozares darbinieki (2678 eiro vidējā bruto alga) un informācijas un komunikācijas nozares darbinieki (2549 eiro). Otrais pārtikas ķēdes gals ir izglītības sistēmas darbinieki (1247 euro) un sabiedriskās ēdināšanas un viesnīcu darbinieki (993 euro).
Finanšu ministrija prognozē, ka kārtējā gadā alga pirms nodokļu nomaksas būs 1650 eiro. Tomēr visas šīs izmaiņas iedzīvotāju reālos ienākumus īpaši neietekmē. Patiesībā, ņemot vērā cenu pieaugumu pēdējos gados, pat ievērojams ienākumu pieaugums ļaus, ja šīs tendences turpināsies, atgriezties pirmskrīzes līmenī tikai līdz 2025. gadam.
Un pēc tam, kad tautsaimniecība galīgi stabilizēsies, ienākumu pieaugums beidzot līdzsvarosies ar darba ražīguma pieaugumu, nepārsniedzot 5 % gadā.
Nedomājiet par cikliem
Bāzes scenārijs 2024. gadam paredz IKP pieaugumu par 1,4 %, bet 2025. gadā – par 2,9 %.
“Eiropas ekonomika sāk augt straujāk,” saka Fiskālās disciplīnas padome, Finanšu ministrijas darba struktūra, ko vada pieredzējusī Ina Šteinbuhs un kas izstrādāja prognozi šā gada februārī. Kopumā saskaņā ar analītisko materiālu 2020.-2022. gada krīze būtu iestājusies jebkurā gadījumā, jo pastāv “cikliska ekonomikas attīstība”, un koronārā vīrusa parādīšanās priekšvakarā visi pasaulē sāka palēnināt tempu. No otras puses, kovidobess noteikti ir pasliktinājis visus rādītājus – īpaši specifiskus tūrisma nozarei.
Ja aplūkojam tabulu par gaidāmo darba ražīguma pieaugumu Latvijā, tad tur nav pilnīgi nekā interesanta – no vārda “pilnīgi”. Kopš 2011. gada šī komponente ir palikusi praktiski nemainīga. Ne darbaspēka, ne kapitāla devums nenodrošina kāpumus – viss ir nemainīgs.
Tāpēc ekonomikai vissvarīgākais ir izpildīt Eiropas Savienības Padomes ieteikumus, “kuros ir integrēta fiskālā komponente”. “Latvijai 2024. gadā jānodrošina piesardzīga fiskālā politika, ierobežojot valsts finansēto primāro tīro izdevumu pieaugumu līdz apjomam, kas atbilst ikgadējam budžeta strukturālās bilances uzlabojumam vismaz 0,5 % no IKP 2024. gadā.”
Tajā pašā laikā Latvijas IKP pieaugums ir patīkams: ja 2020. gadā tas sasniedza 30,109 miljardus eiro, tad 2024. gadā tas sasniegs 42,008 miljardus eiro. Izaugsme par vairāk nekā ceturtdaļu četru gadu laikā ir reta parādība pat inflācijas paradigmā.
Vienreizēja summa ir svēta
Tomēr ir dažas izdevumu pozīcijas, kuras ietaupījumi neietekmēs. Tos dēvē arī par “vienreizējiem izdevumiem” jeb, Eurovoice žargonā, vienreizējiem izdevumiem.
2021. un 2022. gadā šajā plānā bija paredzēta maksimālā summa – attiecīgi 2,054 miljardi un 1,878 miljardi eiro. Šī nauda tika tērēta cīņai pret Covid-19 un nabadzīgo atbalstam, kā arī enerģijas izmaksu kompensēšanai.
Attiecībā uz 2024. gadu gaidāmi ārkārtas izdevumi:
* investīcijas valsts televīzijā (SIA “Latvijas Televīzija”), “lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību valsts ārējo draudu gadījumā”;
* ārējās valsts robežas infrastruktūras izveide un stiprināšana, kā arī valsts drošības iestāžu stiprināšana;
* Valsts aizsardzības spēju stiprināšana;
* speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iepirkums;
* Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo – katastrofu pārvarēšanas centru būvniecība;
* iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā;
* kiberdrošības stiprināšana;
* atbilstošu telpu nodrošināšana Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienībām.
Darba kārtībā ir arī obligātā programma: vienreizējs atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā, atbalsts pašai Ukrainai un aizsardzības pamatizdevumu palielināšana. 145,3 miljoni eiro ir paredzēti militārā aprīkojuma iegādei armijas vajadzībām.
Papildus šiem pasākumiem – nav sociālekonomisko prioritāšu. Šādā veidā Latvija vēlas iekļauties, kā teikts Finanšu ministrijas dokumentā, Eiropas Parlamenta un ES Padomes regulā noteiktajā “specifiskajā valsts fiskālajā trajektorijā”. “Šis nosacījums ir aprēķināts saskaņā ar ES kopīgo metodoloģiju un izmantotajām ES pielaidēm,” uzsver Finanšu ministrija.
Līdz ar to nav ņemtas vērā Latvijas īpašās vajadzības, piemēram, zemākais dzimstības līmenis pēdējā gadsimtā, kas vērojams kopš 2020. gadu sākuma.
Paskatieties, cik daudz mēs tērējam: no 2023. līdz 2024. gadam valsts budžeta izdevumi pieauga par 2,017 miljardiem eiro jeb 14,4 procentiem gadā. Un tas notiek, neskatoties uz to, ka sociālajiem pakalpojumiem tiek tērēts ievērojami mazāk naudas nekā Kovida laikā – tas pats hospitalizāciju skaits gada laikā ir samazinājies par ceturtdaļu.
Kur citur es varētu iegūt naudu?
Tikmēr nodokļu ieņēmumi nepieaug tik strauji – piemēram, 2023. gadā tie palielinājās tikai par 1,6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ieguldījumu sniedza arī valsts akciju sabiedrība Latvenergo, pērn dividendēs izmaksājot 134 miljonus eiro. Arī Latvijas Valsts meZi bija pirmajā vietā, kas valsts kasi papildināja ar 162,5 miljoniem. Tomēr tā tas nebūs vienmēr – meža cenas ir samazinājušās.
Tāpēc Finanšu ministrija plāno līdzekļu ieplūšanu jau laikus. Tādējādi Seima pieņemtais likums par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam tika atbalstīts ar priekšlikumiem:
* palielināt valstij piederošo AS dividenžu maksājumus;
* “precizēt ieņēmumu prognozes” no Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzliktajiem naudas sodiem;
* palielināt akcīzes nodokļa likmes “daudzām precēm”.
No 2024. gada augļiem un dārzeņiem tiks piemērota 12 procentu PVN likme, bet no 2027. gada stāsies spēkā jauna maksa par azartspēļu licenci. Tiks pārskatītas arī nodokļu atmaksas saistībā ar lauksaimniecisko ražošanu un lauku attīstību. Tie visi ir tā sauktie valsts diskrecionārie ieņēmumi.
“Tiek prognozēts, ka ieņēmumu apjoms, pateicoties lielākiem nodokļu ieņēmumiem, katru gadu palielināsies,” norāda Finanšu ministrija.
43. lappusē lasām: “Kopumā tiek prognozēts, ka vidējā termiņā visi galvenie nodokļi katru gadu palielināsies, ko veicinās augošais algu fonds un arī patēriņa pieaugums.”
Tas nevarētu būt skarbāks – valsts uzņemas vienu pienākumu: paaugstināt nodokļus.
Šajā diskursā pat Latvijas varas struktūras – policija un ugunsdzēsēji – izskatās kā visvarenās Finanšu ministrijas palīgvienības.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
