Veselības ministrija ir iesniegusi apstiprināšanai plānu, kas paredz noteikt obligātu defibrilatoru izvietošanu sabiedriskās vietās, raksta LETA.
Defibrilators ir medicīniska ierīce, kas nodrošina elektrisko impulsu sirds ritma atjaunošanai un sniedz skaņas informāciju par pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo rīcību. Tā ir droša un viegli lietojama medicīnas ierīce, kas ir neaizstājama, lai nekavējoties veiktu dzīvības glābšanas pasākumus sabiedriskās vietās.
Paredzēts, ka defibrilatori būs obligāti nepieciešami sabiedriskās vietās atbilstoši noteikumos definētajām kategorijām. To ieviešanu valstī plānots ieviest pakāpeniski.
Noteikumu projekts paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra defibrilatori būs jāizvieto vietās, kur apmeklētāju skaits dienā pārsniedz 1500, bet no 2027. gada 1. janvāra defibrilatoriem būs jābūt arī vietās, kur apmeklētāju skaits dienā sasniedz 701-1 500 cilvēku. Tajā pašā laikā no 2029. gada 1. janvāra defibrilatori būs jābūt pieejamiem sabiedriskās vietās, kur apmeklētāju skaits dienā sasniedz 301-700.
Noteikumu projektā paredzēta arī brīvprātīga defibrilatoru uzstādīšana vietās, kurās apmeklētāju skaits dienā ir mazāks par 300.
Saskaņā ar Latvijas Bērnu kardiologu asociācijas ieteikumiem defibrilators ir piemērots bērniem no astoņu gadu vecuma vai bērniem, kuru ķermeņa svars sasniedz vismaz 25 kilogramus. Saskaņā ar Latvijas Bērnu kardiologu asociācijas sniegto informāciju defibrilatoru nepieciešamība bērniem ir ļoti reta, pēdējo 20 gadu laikā defibrilatoru nepieciešamība bērniem nav bijusi.
Lai defibrilatoru varētu izmantot bērniem līdz astoņu gadu vecumam vai bērniem, kas nesasniedz noteikto svara ierobežojumu, defibrilatoram jābūt aprīkotam ar speciālu bērniem pielāgotu bateriju. Tā kā defibrilators bērniem līdz astoņu gadu vecumam ir vajadzīgs ļoti reti, noteikumu projektā nav noteikts, ka defibrilators obligāti jāaprīko ar bērniem piemērotu bateriju.
Saskaņā ar Veselības ministrijas rīcībā esošo informāciju defibrilatori Latvijā šobrīd ir pieejami lielākajos veikalu tīklos, piemēram, Rimi, IKEA, Decathlon, lidostā, vēstniecībās un lielos uzņēmumos. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir izstrādājis papildu mācību rokasgrāmatas pirmās palīdzības pamatapmācības programmai par defibrilatoru lietošanu saistībā ar specifiskiem riskiem un vajadzībām, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir iekļāvis defibrilatoru lietošanu pirmās palīdzības instruktoru apmācības programmā un pirmās palīdzības pamatzināšanu programmā.
Ātrās medicīniskās palīdzības brigāde veic reanimāciju sabiedriskās vietās vidēji 1300 reižu gadā. 2020. gadā publiskā vietā tika reanimēti 230 gadījumi un konstatēta nāve, 2021. gadā – 270 un 2022. gadā – 225 gadījumi. Vērtējot izsaukumus, kuros brigāde veica reanimācijas pasākumus publiskā vietā un pacients tika nogādāts ārstniecības iestādē, var atzīmēt, ka 2020. gadā bija 80 šādi gadījumi, 2021. gadā – 86 gadījumi, 2022. gadā – 77 gadījumi.
Kopējā statistikā ir ņemti vērā arī izsaukumi, kad mediķu brigāde neveica reanimācijas pasākumus un konstatēja nāvi, bet iespējams, ka, ja apkārtējie iedzīvotāji būtu veikuši reanimācijas pasākumus publiskā vietā, pacients būtu nogādāts ārstniecības iestādē. Šādi gadījumi 2020. gadā bija 922, 2021. gadā – 1094 un 2022. gadā – 1045.
Veselības ministrija norādīja, ka daudzos no šiem gadījumiem pacientu dzīvības būtu bijis iespējams glābt, ja publiskajās vietās iedzīvotājiem būtu pieejami ārējie automātiskie defibrilatori.
Ideju par defibrilatoru uzstādīšanu publiskās vietās izvirzīja 13. Saeimas deputāti.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
