Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kuru pārstāv tās vadītāja Inga Bersini (Jaunā Vienotība), deklarē mērķi samazināt ienākumu atšķirību starp galvaspilsētu un provinci.
Šodien valdības sēdē departaments mēģinās noskaidrot, vai dažas valdības funkcijas var nodot pašvaldībām, tādējādi palielinot nodarbinātību.
Tiek piešķirta nauda
Laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam iekšzemes kopprodukts (IKP) no Latvijas reģioniem visstraujāk pieauga Latgalē – par 25%, sasniedzot 8833 eiro, Vidzemē – par 23%, Zemgalē – par 22%, Kurzemē – par 18%, bet Rīgā – tikai par 13%.
Tādējādi atšķirība starp visbagātāko lielpilsētu reģionu un vismazāk turīgo austrumu pierobežas reģionu samazinājās no 3,1 reizes līdz 2,8 reizēm.
Rādītāji ir mainījušies arī statistikas dēļ – piemēram, Tukuma novads, kā arī Limbažu, Saulkrastu un Ogres novads, kas agrāk bija Rīgas reģiona sastāvā, ir nodoti attiecīgi Kurzemei un Vidzemei.
Tomēr tajā pašā laikā reģionālajiem pasākumiem piešķirtie līdzekļi tika samazināti gandrīz uz pusi. Daži skaitļi pagājušajā gadā bija smieklīgi – piemēram, Pasaules latviešu Dziesmu un deju svētku reģionālais reemigrācijas koordinators saņēma 490 eiro. Tāpēc VARAM 2024. gadam ir paredzējusi daudz lielāku summu – 231 001 eiro – tautiešu atgriešanās vajadzībām reģionos.
Latgales plānošanas reģions saņems 113 540 eiro uzņēmējdarbības centra izveidei, savukārt 400 000 eiro tiks novirzīti Latgales speciālās ekonomiskās zonas atbalstam. Viss ir loģiski – nākamgad notiks pašvaldību vēlēšanas, kurās valdošā partija vēlas nostiprināt savas pozīcijas.
Starp pilsētu un laukiem
Savukārt, pētot savu darbību reģionos, VARAM konstatēja, ka no sešām tai piederošajām tiešās valsts pārvaldes iestādēm neviena neatbilst plānošanas teritorijām un to robežas neietekmē valsts iestāžu darba organizāciju.
Kopumā no 140 valsts iestādēm tikai 51 ir teritoriāla struktūra, bet 46 no tām nedarbojas pēc oficiālo reģionu principa. Tomēr tagad valstī visu var izdarīt attālināti – 115 veidu elektroniskie pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot īpašu portālu.
Tāpēc acīmredzot nav ierēdņu, kas vēlētos pārcelties uz iekšzemi un tādējādi palielināt tās IKP.
Nu, šķiet, ka Latgales un Rīgas attīstības tempu atšķirība turpinās samazināties – galvenokārt tāpēc, ka pirms gadsimtiem ap mūsu ostu izveidotā saimnieciskā darbība pamazām norimst…
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
