Sagaidot Bauskas jubileju, pilsētnieku patriotisma veicināšanai sākušies vēsturiskie lasījumi; pirmais – par Bauskas pili

Saistībā ar Bauskas pilsētas 415 gadu jubileju rīkoto vēstures lasījumu ciklā pirmā tikšanās notika sestdien, 17. februārī, Bauskas rātsnamā un bija veltīta Bauskas pilij.

Kā «Bauskas Dzīvei» atklāja Bauskas pils muzeja pārstāve Elīna Jegorova, ideja par vēstures lasījumiem, kas izglītotu un pievērstu pilsētnieku uzmanību Bauskas vēsturiskajām saknēm, pilsētas attīstībai, nozīmīgākajām būvēm un personībām, radusies pils muzeja direktoram Mārim Skanim un Bauskas muzeja darbiniekiem. 415 gadu jubileja, kopš Bauskai piešķirtas pilsētas tiesības, jāsvin ne tikai izklaidējot, bet arī izglītojot. Abu pilsētas muzeju speciālisti tikušies pērn decembrī un, kopā sadarbojoties, attīstījuši ideju, ko var dāvināt savai pilsētai un tās iedzīvotājiem. Tādējādi apvienojušies pils muzeja, Bauskas muzeja un novada pašvaldības speciālisti.

Uz pirmo vēstures lasījumu cikla pasākumu 17. februārī rātsnamā bija ieradies plašs interesentu loks, reģistrējušies 30 klausītāju, viņu vidū vairāki pilsētnieki, kam vēsture nav nodarbošanās, bet apmeklējums bijis intereses un piederības izjūtas raisīts.

Ievada uzrunā, ko sanākušie labi novērtēja, Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis sacīja: «Svarīgi Bauskas pilsētas vēsturisko attīstību atcerēties, jo, kā mēs redzam, – Bauskas pilsētai ir rātsnams, bet rātes nav, Bauskas pilsētai ir skaists ģerbonis, bet šis ģerbonis ir no Bauskas pilsētas robežām demontēts. Bauskas pilsētas iedzīvotāji šodien nelemj par savu dzīvi. Es uzskatu, ka, pārskatāmā pagātnē lūkojoties, Bauska pašlaik ir viszemākajā punktā, kādā tā jebkad ir bijusi. Tieši tāpēc šajā laikā baušķeniekiem jāceļ patriotisma apziņa, jāatceras savas saknes un jādomā par savu identitāti. Un mēs nolēmām sniegt nelielu ieskatu Bauskas pils vēsturē un pils muzeja norisēs.»

Tālāk Bauskas pils muzeja speciālisti sniedza ieskatu celtnes un tās nocietinājumu izmaiņās gadu gaitā, arheoloģiskajos izrakumos atrasto priekšmetu kolekcijās un muzeja darba aktualitātēs, apskatot vairākas tēmas.

Bauskas pils muzeja direktors M. Skanis klātesošajiem stāstīja par Bauskas pils būvperiodiem. Mākslas zinātniece Ina Līne iepazīstināja ar Bauskas pils arheoloģisko izrakumu krāšņu podiņu kolekciju, kurā ir 16 tūkstoši vienību. Muzeja speciāliste Vineta Skalberga sniedza ieskatu Bauskas pils keramikas trauku kolekcijā. Muzeja krājuma nodaļas vadītājs Jānis Grūbe iepazīstināja ar Bauskas pils arheoloģiskajos izrakumos atrasto šaujamieroču daļām un munīciju, bet par 17. gadsimta musketiera un artilērista tērpu rekonstrukciju stāstīja zinātniskā un izglītojošā darba nodaļas vadītāja Ruta Garklāva. Savukārt muzejpedagoģe Ilona Ozola informēja par muzeja piedāvājumu dažādām auditorijām – «Dzīvo muzeju» Bauskas pilī, kas sniedz gan tematisku pasākumu, gan meistarklašu, «Senā dzīvesveida skolas», koncertu un festivālu piedāvājumu.

Klausītāju pulkā bija ne tikai Bauskas pils muzeja darbinieki, Bauskas muzeja un Rundāles pils muzeja speciālisti, bet arī vairāki baušķenieki, kas nedarbojas muzeju jomā, bet kuriem interesē pilsēta, tās vēsturiskā attīstība. Jānis Eimuss «Bauskas Dzīvei» atzina, ka viņam noderīgākais un interesantākais šķitis M. Skaņa sniegtais ziņojums par Bauskas pils būvniecības etapiem. Tā kā pilsētas vēsture viņu ļoti interesējot, apmeklēšot arī nākamos lasījumus martā, īpaši vēloties vairāk uzzināt par Bauskas Svētā Gara baznīcu. Savukārt kundze Daiga Eimusa sacīja, ka viņas uzmanību visvairāk saistījusi prezentācija par to, kā pils muzejs strādā ar apmeklētājiem, piedāvājot koncertus, dažādas tematiskās programmas, meistarklases. Daiga ir skolotāja Bauskas Valsts ģimnāzijā, un viņa kopā ar savas klases bērniem vairākkārt apmeklējusi nodarbības pils muzejā. Piemēram, viena no tām bijusi muzejpedagoģiskā nodarbība «Vecānaudas maka stāsts», kur varēja uzzināt par maksāšanas līdzekļiem, naudasveidiem un tās vērtību no gliemežvākiem līdz dālderiem.

Sanākušajiem iedzīvotājiem vēsturisko lasījumu noslēgumā saistībā ar Bauskas pili bija arī vairāki jautājumi, piemēram, par arheoloģisko izpēti upju gultnē, vai tur veikti kādi izrakumi un bijuši atradumi. Tāpat bija jautājums par votu jeb krieviņu dalību pils celtniecības procesā. Netrūka arī tradicionālā jautājuma par leģendāro pazemes eju un apslēptajiem dārgumiem.

Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis par pēdējo jautājumu runāja viņam raksturīgā humora manierē. Tomēr skaidrs ir tas, ka ne līdz šim veiktie izrakumi, ne pieejamie pils plāni šādu eju neuzrāda. Upju gultnēs arheoloģiskie pētījumi neesot veikti, tur kādas lietas, to fragmenti varētu būt nokļuvuši no pils vaļņiem – zemes noslīdējumu gaitā. Savukārt par votiem un to lomu pils celtniecībā lielākos pētījumus mūsu novadā veicis Dmitrijs Ščegoļevs, daļu no viņa savāktā materiāla paredzēts eksponēt pils skatu tornī.

Vēstures lasījumi, uz kuriem aicināti interesenti, turpināsies 23. martā Bauskas rātsnamā. Tad  Bauskas muzeja speciālisti stāstīs par Bauskas Svētā Gara baznīcu, kurai šogad atzīmēs 430. gadadienu kopš uzcelšanas. Tiks vēstīts par Bauskas luterāņu dievnamu kā par kultūrvēsturisku pieminekli un vecāko ēka pilsētā, kā arī par diviem luterāņu draudzes mācītājiem, leģendārām personībām – Gustavu Tursu-Tūru (1890–1973) un Paulu Žibeiku (1910–2006).

Savukārt 27. aprīlī Bauskas rātsnamā būs vēstures lasījumi, kas veltīti Bauskas pilsētai tās 415. gadadienā. Problēmskatījumā ar risinājuma perspektīvu tiks aplūkota Bauskas vecpilsēta kā pilsētbūvniecības piemineklis, būs vēsturisks pārskats par pilsētas ielām, laukumiem, tiltiem un parkiem, kā arī vēsturisks apskats par dabas un cilvēku radītajiem postījumiem Bauskā tās 415 gadu ilgajā pastāvēšanas laikā.