Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi saskaņošanai grozījumus likumā, kas paredz iekšlietu dienestos pieņemt arī personas, kuras ir vecākas par 50 gadiem.
Grozījumi IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā paredz, ka persona var tikt pieņemta dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai, taču vienlaikus noteikts, ka, ņemot vērā dienesta nepieciešamību, dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 50 gadiem.
Plānots arī aizstāt šajā likuma normā ietvertos kritērijus, kas saistīti ar personas iepriekšējo izdienu, ar tādiem kritērijiem kā amatpersonas fiziskās un profesionālās spējas, kā arī veselības stāvoklis.
Tāpat, ievērojot to, ka, paaugstinot dienestā pieņemšanas vecuma slieksni, ir paaugstināms arī vecuma slieksnis, līdz kuram amatpersonai var tikt pagarināts dienesta laiks, likumprojektā ir ietverti grozījumi arī likuma normā, nosakot, ka amatpersonai dienesta laiks var tikt pagarināts līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.
Likumā ir ietverta iestādes rīcības brīvība pagarināt vai nepagarināt amatpersonai dienesta laiku. Proti, personas palikšana dienestā pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas ir atkarīga ne tikai no amatpersonas fiziskajām un profesionālajām spējām, kā arī veselības stāvokļa, bet ir saistīta arī ar attiecīgās IeM sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes nepieciešamību pēc konkrētās amatpersonas zināšanām un dienesta laikā iegūtajām prasmēm.
Ievērojot minēto, ir precizēta arī likuma normas redakcija, nosakot, ka amatpersona tiek atvaļināta no dienesta, sasniedzot noteikto vecumu, ja nav konstatēta dienesta nepieciešamība, vai ja dienesta nepieciešamība ir konstatēta, bet amatpersona nepiekrīt ieņemt tai piedāvāto amatu.
Minētais risinājums nepieciešams, jo iekšlietu dienestos un Ieslodzījuma vietu pārvaldē ir ievērojams vakanto amatu skaits. Valsts policijā vakanti ir 27,2% amatu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā – 13,2%, Valsts robežsardzē – 15,5%, Ieslodzījuma vietu pārvaldē – 19,3%, Iekšējās drošības birojā – 11,8%.
Tas rada riskus iestāžu nepārtrauktas darbības nodrošināšanā un lielu pārslodzi pārējām amatpersonām, papildu pasākumiem amatpersonu atlīdzības sistēmas pilnveidošanai nepieciešams veikt arī citus pasākumus.
Tāpat pēdējo 14 gadu laikā ir saglabājusies nemainīga tendence, ka no dienesta minētajās iestādēs atvaļinās lielāks amatpersonu skaits nekā tiek pieņemts dienestā.
Patlaban likums paredz, ka dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kuras atbilst dienestam noteiktajām obligātajām prasībām, proti, kurām ir vismaz vidējā izglītība, kuras prot latviešu valodu, kurām ir nevainojama reputācija un kuras nav atvaļinātas no dienesta ar disciplinārsodu – atvaļināšana no dienesta.
Tāpat likumā ir paredzēts, ka, ņemot vērā dienesta nepieciešamību, iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 40 gadiem, un kuras izdienas laiks IeM sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, vai militārā dienesta stāžs nav īsāks par desmit gadiem.
Jau ziņots, ka Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministrijas gatavos izmaiņas regulējumā, kas paredzēs izdienas pensijas vecumu sasniegušām iekšlietu dienestu amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un karavīriem atļaut turpināt dienestu, vienlaikus saņemot pensiju.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
