Lielākajai daļai skolēnu jūlijs ir atvaļinājumu laiks, bet 9. un 12. klases absolventiem un viņu vecākiem tas ir satraukuma kulminācija. Jo tikai tagad, ar gandrīz mēneša kavēšanos, sāk pienākt centralizēto eksāmenu rezultāti, kas nosaka izglītības turpināšanas iespējas un dažkārt arī jaunieša likteni. Nav atlicis daudz laika, lai tos apstrīdētu…..
Process is everything, result is nothing
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija Andas Čakšas (Jaunā Vienotība) vadībā, šķiet, izbauda efektu. Šonedēļ Saeimā prezentētajā dokumentā “Paplašinātās vērtēšanas sistēmas pamatojums un principi” apgalvots, ka skolās beidzot tiek ieviests “vērtējums, kas atbalsta skolēna izaugsmi, nevis konstatē rezultātu”. Tagad tiek piešķirts “vērtējums, kas precīzi atspoguļo skolēna apgūtās zināšanas, prasmes un izpratni”.
Prezentācijā, ko Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi rādīja Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputātiem, aprakstīta vecā, aplamā pieeja: “Skolotājs izskaidro mācību vielu; uzdod jautājumu, kas formulē mācību procesu; aktīvākie skolēni atbild paši vai skolotājs viņus iztaujā; skolotājs pieņem lēmumu visai klasei; turpina skaidrot mācību saturu.
Nepieciešams ieviest tā saukto formatīvo vērtēšanu – un tas vien uzlabos mācību satura apguvi pat par 50-70 procentiem! Pēc Latvijas izglītības inovatoru domām, piramīda ir jāapvērš otrādi: “vērtēšana mācīšanās pilnveidei”, kas pašlaik ir tās pamatnē, būs augstāk.
Latvijas skolas pāries “no vērtējumiem par paveikto darbu uz vērtējumiem, kas atspoguļo zināšanas un prasmes”. “Turpmāk atzīme neietvers skolēna pašpārliecinātības, uzvedības, mājasdarbu vērtējumu. Tā atspoguļo tikai skolēna zināšanas, prasmes un izpratni. Skolotājs vērtē skolēna sasniegumus pēc konkrētiem kritērijiem un nesalīdzina skolēnus savā starpā”.
Ministre Čakša ir politiski nodrošinājusies.
Avots: LETA
Tātad jūs varat iedomāties, kāda revolucionāra pieeja: mēs neko nedarām, tikai mainām vērtēšanas principu, un voila, mēs paaugstinām zināšanu līmeni uz pusi vai pat divām trešdaļām. Brīnumi.
Bet šeit ir tas, ko IZM pārstāvji nepieminēja: viens no formatīvās vērtēšanas elementiem ir… skolēnu līdzdalība tajā. Tas ir, klases viedoklis par to, vai konkrētā skolēna atbilde ir laba vai slikta. Interesanti, vai valsts izglītības speciālisti ir pazīstami ar tādām bēdīgām parādībām kā iebiedēšana skolā – un vai viņi apzinās, ka naidīgi noskaņotas klases grupas var apzināti šaut savus klasesbiedrus šāda veida vērtēšanā.
Turklāt: iegūto testu loma mācību procesā kļūst pavisam cita. Tie “dod iespēju katram skolēnam mācīties no savām kļūdām”, “praktizēties mācoties un saņemt atgriezenisko saiti”. Bet – “šie vērtējumi netiks ņemti vērā, nosakot gada vērtējumu”.
Citiem vārdiem sakot, jebkura eksāmena atzīme automātiski maina visu iepriekš iegūto. Tomēr to pat nevar saukt par sasniegumu, tas ir tikai iesildīšanās vingrinājums. Lai labotu šo pārbaudes darbu rezultātus, dodoties uz nulles stundu uz konsultāciju, no šī brīža tas ir bezjēdzīgi.
Marķējuma plāns.
Pāri ar “vidējo aritmētisko”! Turpmāk skolēniem tiks dota “jēgpilni pamatota atzīmes definīcija”, nevis vienkārši saskaitīti gada laikā iegūtie rezultāti. “Turpmāk skolēni mācību gada sākumā saņems vērtēšanas plānu: vērtējumu skaitu un veidu, kā tiks noteikts gada vērtējums.”
Tikmēr Latvijas Republikas skolas vēl nav aktīvi pieņēmušas jaunos principus. Izglītības kvalitātes valsts dienests, veicot izglītības iestāžu akreditāciju 2024. gada aprīlī, fiksēja: “izmaiņas jau ieviestas” – 10 procentos skolu; “gatavas” – 20 procentos; “daļēji gatavas” – 65 procentos; “nav gatavas” – 5 procentos.
Vēl interesantāki rādītāji liecināja par atbalsta līmeni jaunajai sistēmai. To atbalsta 80 % izglītības iestāžu vadītāju, 65 % direktoru vietnieku un tikai 40 % skolotāju. Viennozīmīgi pozitīvi to vērtē tikai 20 procenti izglītojamo un tikai 15 procenti vecāku.
“Daļēju atbalstu” norādīja 15% direktoru, 30% direktoru, 60% skolotāju, 50% skolēnu un 65% vecāku. Tomēr to neatbalsta 5 % direktoru un galveno skolotāju, 30 % skolēnu un 20 % vecāku.
Smieklīgākais ir tas, ka IZM ir aprēķinājusi “vidējo aritmētisko” pēc atbalsta līmeņiem – un izrādās, ka gan “atbalstu”, gan “daļēju atbalstu” izsaka pa 44%, un tikai 12% “neatbalsta”. Taču tas ir absurds, jo mūsu izglītības sistēmas barības ķēdes augšgalā ir simtiem direktoru un vadītāju, tūkstošiem skolotāju un simtiem tūkstošu skolēnu un vecāku. Izrādās, ka skolu vadītāji, kuri sākotnēji ir lojāli IZM jauninājumiem un vienmēr ņem zem redzesloka, ar savu viedokli pārspēj visus pārējos….
Lūk, konkrēts piemērs: kad skolu darbiniekiem aptaujās tika jautāts, vai jums viss ir skaidrs? – 30 % skolotāju izrādījās “nespēj izskaidrot izmaiņu būtību”. Savukārt 90 % vadītāju un vadītāju vietnieku bija pilnīgi skaidras atbildes. Pastāv automātiska sakarība starp saprotamību un atalgojuma līmeni… Lai gan iepriekš 45% skolotāju informāciju par jauno vērtēšanas kārtību saņēma semināros, 40% par to uzzināja savās izglītības iestādēs, bet vēl 30% – kursos. Tomēr bija 10 % skolotāju, kuri par to vispār nebija informēti!
Lai gan nevar teikt, ka IZM neko nedarīja – teiksim, 36 stundu kursus par jauno vērtēšanas sistēmu apmeklēja 527 cilvēki. Vēl 126 direktori apmeklēja īpašus 24 stundu kursus.
“Vecāki un apmācāmie pilnībā nesaprata izmaiņas”.
A. Čakšas birojs bija spiests to atzīt. Izrādās, joprojām pastāv “bažas”, “nav pietiekamas pārliecības par šādu izmaiņu lietderību”, “nav īsti skaidrs”… “Izglītojamie norāda, ka nav skaidrs, kā šāda sistēma ietekmēs viņu vērtējumus 9. un 12. klasē, kad apmācība parasti bija izcila, koncentrējoties uz eksāmeniem”.
“Pedagogiem ir bažas, ka mācību gada noslēgumā darba ritms būs vēl saspringtāks nekā pašlaik. Paredzot, ka… būs nepieciešams izstrādāt kombinētos pārbaudes darbus, pedagogi uzskata, ka kopā ar eksāmeniem tas varētu radīt pārslodzi visiem”.
“Trūkst izpratnes par “svērtās” atzīmes ietekmi un vietu,” norāda ministrijas eksperti. Patiešām – ja pusgada atzīmēm tagad nav nekādas ietekmes, ir grūti “nodrošināt, lai izglītojamie vēlētos mācīties arī mācību procesā…”.
Tomēr IZM ir pārliecināta, ka visus šos šķēršļus var pārvarēt: “Bažas un pretestība no visām pusēm bija tikai sākumā, ieviestās izmaiņas palīdzēja motivēt skolēnus mācīties un gatavoties pārbaudījumiem. Process prasīja arī lielu izskaidrošanas darbu ar vecākiem, skolotājiem un skolēniem, pēc kura situācija pakāpeniski normalizējās – un mācību gada beigās bailes vairs nav aktuālas”.
Lai popularizētu labo praksi, tika izmantoti tādi “nozīmīgi mediji” kā Latvijas TV un radio, portāls TVNET, Jauns un Ir publikācijas. Ministrija uzskata, ka 97,5 tūkstoši eiro, kas tika iztērēti sabiedrības informēšanai par pārmaiņām izglītībā no ES fondiem, palīdzēja sasniegt 1 212 744 cilvēkus. Apbrīnojama precizitāte un patiešām milzīgs apjoms. Starp citu, interesanti, vai jums, dārgie lasītāji, līdz šim ir bijusi iespēja apgūt, kur nu vēl saprast šo brīnišķīgo sistēmu.
Seima Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Šture (Jaunā Vienotība) sēdē sacīja, ka parlaments jau saņēmis kolektīvu iesniegumu, kura autori lūguši ļaut skolēniem labot vairāk nekā vienu gala vērtējumu. Politiķe, kura jau 16 gadus ir Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktore, sacīja:
– Ir parādījusies atšķirīga vērtēšanas skala vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās. Vērtēšanas rezultāti ietekmē stipendijas, kas ir pretrunā vērtēšanas filozofijai. Pastāv dažādi viedokļi par jaunās sistēmas pieejamību vecākiem.
Ministre: “Bija nepieciešams ilgs laiks, lai sagatavotos”
Kā vienmēr pašpārliecinātais IZM vadītājs pateicās deputātiem par “ļoti nopietno uzmanību” skolu jautājumiem:
– Mērķis – uzlabot izglītības kvalitāti – skan visā sabiedrībā. Valsts kontrole ir vēl viena iestāde, kurai vēlos pateikt lielu paldies. Mēs esam vienisprātis par lietām, kas ir jādara. Tas zināmā mērā ir pārskats par manu pusotra gada darbu ministrijā.
Runājot par jauno vērtēšanas sistēmu, ministrs norādīja, ka tā jau ir atlikta uz vienu gadu. Iepriekš, pārbaudot skolu sagatavotības pakāpi, “tika dots laiks”. Tomēr daži pirmklasnieki varētu sākt brīvprātīgi.
Tagad, saka Anda Čakša, viņi vairs “nesalīdzinās skolēnu ar skolēnu”, bet – pārbaudīs, kā skolēnam veicas mācību priekšmetā. “Mērķis ir zināšanas.” Tāpēc tika sagatavota informācijas kampaņa un apmācīti skolu vadītāji.
Ministrs piekrita, ka, ieviešot jauno sistēmu, arī profesionālajā skolā trūka sinhronizācijas.
– To mēs noteikti mainīsim. Bet kopumā es aicinu šobrīd pakāpeniski virzīties uz to, ka mēs ļausim bērniem apzināties, ko viņi ir apguvuši, izmantojot šo formatīvo vērtēšanu. Vēl viena nianse, lai nerastos pārpratumi: tas, kas šodien izskanēja radio ēterā par vērtēšanas sistēmas ieviešanu, ko mēs pārcēlām pagājušajā gadā. Šobrīd mēs virzāmies uz priekšu. Ir dots ļoti ilgs sagatavošanās laiks. Ir notikuši daudzi semināri, un mēs turpināsim atbalstīt pašvaldību skolas ar dažādām aktivitātēm visas vasaras garumā. Un virzīsimies uz priekšu, lai panāktu kvalitatīvu izglītību.
“Ļoti lielas konceptuālas pārmaiņas”.
Rīgas 72. vidusskolas direktors un izglītības inovāciju entuziasts Pāvels Pestovs (viņam ir savs blogs) atgādināja, kāpēc šāda sistēma būtu jāievieš. Pēc viņa domām, tieši novērtējums, kas tiek iegūts “neatkarīgi no skolas”, t. i., centralizētajos eksāmenos, “maksimāli atspoguļo zināšanas un prasmes”.
Pestovas skolas direktors īsteno paraugpraksi.
Avots: LETA
– Šobrīd mums ir problēma, ka skolēni uzrāda ļoti lielu atšķirību, par 4-5 punktiem. To neizdosies atrisināt līdz 1. septembrim, tas ir process, kas jārisina ilgākā laika posmā.
Pēc Pestova kunga domām, LR skolu gaida “ļoti lielas konceptuālas pārmaiņas”.
– Mūsu mērķis ir mainīt praksi pēc būtības. Tas, ka novērtējums pats par sevi nav vērtējums, bet ka ir dati, lai strādātu ar bērnu un atbalstītu viņu. Šī ir pilnīgi atšķirīga situācija.
Protams, inovācijas izglītībā nebūs vienkāršas, atzina Pāvels Pestovs:
– Sistēmā strādā 20 000 skolotāju ar ļoti atšķirīgām prasmēm, izpratni, filozofisko pieeju. Un, protams, tas ir neapšaubāms sistēmisks izaicinājums: kā mēs varam šīs lietas sinhronizēt. Bet, ko es gribētu atgādināt no pētnieciskā viedokļa, ir tas, ka prakse, kad skolotājs lūdz atbildēt labākos skolēnus, un tiek uzskatīts, ka saturs ir apgūts, tomēr liecina, ka tas īsti nedarbojas. Jo šādā veidā mēs iegūstam datus tikai par vienu vai diviem skolēniem, kuri ir labākie klasē. Bet, ja mēs vēlamies panākt ietekmi, mums ir jāpāriet no vērtēšanas uz mācīšanās kvalitāti. To apstiprina zinātniskie pētījumi.
Imākslīgā intelekta uzziņu lapa
Iepriekš, teica P. Pestovs, skolēns, kuram bija, piemēram, atzīme 6 – varēja lūgt skolotājam iespēju veikt papildu darbu, lai paaugstinātu savu vērtējumu līdz 7. Tagad tas notiks “objektīvos apstākļos, nevis mājās, kaut ko darot”.
Mākslīgais intelekts LR skolās jāievieš stingrā sistēmā.
Avots: LETA
– Īpaši ņemot vērā, ka mākslīgais intelekts tagad ir pieejams mums visiem,” uzsvēra izglītības speciālists. – Praktiski nav iespējams apstiprināt ārpus skolas veikto darbu autentiskumu.
Skolās tagad tiek ieviesta procedūra, lai brīdinātu skolēnus par to, kādu vērtējumu viņi saņems, ja nebūs labi strādājuši. Procentuālās atzīmes par mācību priekšmeta satura apguvi ir paredzētas, lai motivētu. “Ja septembrī man ir 10 procenti, man ir jārīkojas šeit un tagad, nevis pēc diviem mēnešiem, kad es atnākšu un rakstīšu pārbaudes darbu.
– Mācību gada laikā katram skolēnam ir iespēja uzlabot savus rezultātus,” uzskata skolotāja. – Otrā iespēja tiek dota gada beigās.
P. Pestova ieskatā, savu līmeni varēs paaugstināt ne tikai tie, kas nesekmīgi, bet pat tie, kas nav apmierināti, piemēram, ar astoto klasi.
…Tā vai citādi, mūsu skolu nepārtrauktās reformas process tikai uzņem apgriezienus – un mūs gaida vēl daudzi pārsteigumi. Jūsu autore, kuras jaunākais dēls nupat uzsāk 12. klasi, jau ir sagatavojusies pārsteigumiem – galu galā 11. klasē bija vairāki eksāmeni, kuru rezultātus mēs nezinām vēl tagad.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
