Tikai uz diviem gadiem: Rīgas dome lauž beztermiņa īres līgumus

Latvijas pašvaldībās turpinās īres līgumu atjaunošanas process ar iedzīvotājiem: līdzšinējo beztermiņa vietā cilvēkiem tiek piedāvāts slēgt līgumus ar ierobežotu darbības laiku. Pamats tam bija 2021. gadā pieņemtie grozījumi Dzīvojamo telpu īres likumā.

Tie paši grozījumi paredz, ka līgumu varēs slēgt ne ilgāk kā uz 10 gadiem, tomēr dažādas pašvaldības šim jautājumam piegāja atšķirīgi. Kaut kur nolēma slēgt līgumus uz maksimālo iespējamo laiku ar automātisku pagarināšanu, ja īrnieks izpildīs visus nosacījumus.

Bet galvaspilsētas deputāti nolēma ierobežot šo termiņu tikai uz diviem (!) gadiem, kas noteikts Rīgas domes 2022.gada 8.jūnija obligāto noteikumu Nr.141 “Par reģistrācijas kārtību un palīdzības sniegšanu risināšanā. mājokļu jautājumi” – tomēr ar pagarinājuma iespēju . Likumsakarīgi, ka tas radīja lielas bažas cilvēkiem, kuri saņēma ziņu par nepieciešamību atjaunot līgumu.

Līgums būs jāmaina. Kā tieši?

Latvijas Cilvēktiesību komiteja jau ir ļoti kritiski izteikusies par vairākiem “slideniem” punktiem RD noteikumos Nr.141 . Nolēmām noskaidrot vēl vienas sabiedriskās organizācijas, kas spēj izvērtēt notiekošā juridisko aspektu – Latvijas Juristu biedrības viedokli.

Jautājums bija: vai domes namu īrnieku situācija pasliktināsies, pārejot no beztermiņa līgumiem uz līgumiem ar ierobežotu laiku?

– Mūsuprāt, situācija šobrīd izskatās šādi. Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likumu tā pašreizējā redakcijā dzīvojamās telpas īres līgums tiek slēgts rakstveidā un tikai uz noteiktu laiku, norāda Latvijas Juristu biedrības pārstāve Tatjana Vasiļevska. “Tādējādi pašreizējie beztermiņa līgumi jebkurā gadījumā būs jāpārrunā. Ja izīrētājs un īrnieks nevar vienoties par jaunu līguma termiņu, tad saskaņā ar pārejas noteikumiem strīdu var izskatīt tiesā. Un tiesa noteiks jaunā īres līguma darbības laiku pēc saviem ieskatiem – protams, ar nosacījumu, ka šis termiņš nepārsniegs 10 gadus. Ja puses nevar vienoties un neiesniegs prasību tiesā līdz 2026.gada 31.decembrim, tad šāda vienošanās būs spēkā līdz 2036.gada 31.decembrim.

Taču šeit jāņem vērā, ka gadījumos, kad dzīvoklis tiks piešķirts kā palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā, nebūs iespējams piemērot Dzīvojamo telpu īres likuma pārejas noteikumus (bez īres līguma noslēgšanas līdz plkst. 2036. gada 31. decembris). Šādā gadījumā pēc noteiktā termiņa beigām, ja līgums ar ierobežotu darbības laiku netiks noslēgts, pašvaldībai būs visas tiesības vērsties tiesā ar atbilstošu prasības pieteikumu. Un visas ar izmēģinājumu saistītās izmaksas būs jāsedz īrniekam.

“Varbūt” un “būs” ir divas dažādas lietas…

Tālāk: saskaņā ar Rīgas domes obligāto noteikumu Nr.141 18.punktu papildus tam, ka pašvaldības dzīvojamās telpas tiek izīrētas uz laiku līdz diviem gadiem, ir noteikts, ka īres līgumā ir ietverts punkts, saskaņā ar kuru īres līgumā ir iekļauts punkts, saskaņā ar kuru īres līgumā ir iekļauts punkts, saskaņā ar kuru īres līgums ir noteikts, ka īres līgums tiek izīrēts. līgums starp īrnieku un izīrētāju (pašvaldību) var tikt pagarināts . Pēc Rīgas domes skaidrojuma, īres līguma pārjaunošana notiks automātiski, un īrniekiem šajā ziņā pat nekas nebūs jādara.

Tiesa, ir uzskaitīti nosacījumi, ar kuriem līgumu var pagarināt, proti:

1. īrniekam un viņa ģimenes locekļiem jāievēro īres līguma nosacījumi (t.i., nav parādu, nenomaksāti komunālie maksājumi, jāuztur kārtībā īres īpašums utt.);

2. īrniekam un viņa ģimenes locekļiem jābūt deklarētiem īrētās dzīvojamās telpas adresē;

3. Īrniekam un viņa ģimenes locekļiem nedrīkst būt atsevišķs dzīvokļa īpašums vai dzīvošanai piemērots mājoklis.

Mūsuprāt, pirms līguma noslēgšanas un parakstīšanas ir svarīgi pārbaudīt, vai līgumā ir atsevišķs punkts, kas nosaka, ka līgums tiks pagarināts gan pēc 2 (diviem) gadiem, gan arī pēc tam. “Var tikt pagarināts” un “tiks pagarināts” ir divas dažādas lietas.

Otrais svarīgais punkts. Ja īrnieks un/vai viņa ģimenes locekļi nepiekrīt kādam līguma punktam vai ir šaubas par dažiem punktiem, tas viss ir jānoskaidro pirms līguma parakstīšanas.

Iedziļinieties, salīdziniet, jautājiet speciālistam…

Ja runājam par to, cik neaizsargāts kļūst īrnieka stāvoklis pašreizējo juridisko jauninājumu gaismā, tad formāli situācijai nevajadzētu pasliktināties, ja vien, protams, īrnieks nepilda visus līguma nosacījumus un pret viņu nav pretenziju no namīpašnieka puses. .

Taču vienmēr var rasties dažas ārkārtas situācijas, kad nejauši kaut kas var saplīst, un tad sekas īrniekam var būt diezgan problemātiskas. Tāpēc ikvienam, ko skārusi šī problēma – gan Rīgā, gan jebkurā citā pašvaldībā, ieteicams ar to ļoti rūpīgi iepazīties pirms līguma parakstīšanas. Principā šī pieeja ir aktuāla, parakstot JEBKURU līgumu, un vēl jo vairāk, ja runa ir par tik svarīgu jautājumu kā mājoklis.

Saņemot ziņu no pašvaldības par nepieciešamību atjaunot līgumu, īrniekam ir tiesības vērsties pašvaldībā ar pretlūgumu – iesniegt tai izskatīšanai jauna līguma projektu. Un, kad šis projekts viņam tiek prezentēts, viņam, pirmkārt, jāmēģina izpētīt, iedziļināties visās smalkumos, salīdzināt, kas bija iepriekšējā līgumā un kas ir mainījies.

Ideālā gadījumā, īpaši, ja cilvēks nesaprot juridiskās nianses vai nerunā valsts valodu atbilstošā līmenī, sazinieties ar juristu, kurš varētu analizēt un pamanīt nepilnības. Un, kā jau teicu iepriekš, šajā līgumā OBLIGĀTI jāiekļauj punkts par īrnieka tiesībām pagarināt līgumu (protams, ja no viņa (īrnieka) puses ir izpildīti visi nosacījumi).