Ietaupot daļu no saviem ikmēneša ienākumiem, 31% Baltijas iedzīvotāju spēja uzkrāt līdz 5000 eiro. 21% Baltijas valstu iedzīvotāju ir uzkrājuši vairāk. Kopumā visvairāk uzkrājumu veido Igaunijas iedzīvotāji, savukārt Latvijā ir vairāk iedzīvotāju, kuriem uzkrājumu nav vispār, liecina bankas veiktā aptauja.
Sadarbībā ar aģentūru Norstat aptaujā piedalījās 3020 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. 30% Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju un 32% Lietuvas iedzīvotāju ietaupīja līdz 5000 eiro. Vairāk nekā EUR 5 000 ir izdevies uzkrāt 11 % Latvijas iedzīvotāju, 23 % Lietuvas iedzīvotāju un 28 % Igaunijas iedzīvotāju. Lielākie uzkrājumi Latvijā ir Zemgalē un Rīgā.
Igaunijā ceturtā daļa iedzīvotāju (25 %) nav uzkrājusi, bet Lietuvā – aptuveni piektā daļa iedzīvotāju (18 %). Aptaujā arī atklājās, ka trešdaļai Latvijas iedzīvotāju (32%) nav nekādu uzkrājumu un viņiem nav pietiekami daudz naudas, lai uzkrātu.
Salīdzinot ar pagājušā gada decembrī veiktās aptaujas rezultātiem, ziemā uzkrājumi visvairāk samazinājušies gados vecākiem iedzīvotājiem vecumā no 60 līdz 74 gadiem (16%), kā arī iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuru uzkrājumi divu mēnešu laikā samazinājušies par 9%.