“Būvniecības nozares uzņēmumi ir uz maksātnespējas sliekšņa,” ar šādu tēzi sākas Jāņa Goldberga raksts Dienas biznesā.
Viņš atsaucas uz Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētāju Gintu Miķelsonu, kurš sacīja, ka būvniecībā ir sākusies “maksātnespējas ķēdes reakcija”, sākot no apakšuzņēmējiem līdz ģenerāluzņēmējiem. Divi slimnīcu projekti ir apdraudēti.
2022. gada trešajā ceturksnī apgrozījums būvniecības nozarē samazinājās par 13%, un nepabeigto būvdarbu apjoms bija jāindeksē par 300 miljoniem eiro. “Šā gada beigās situāciju vēl būtu iespējams atrisināt,” norādīts publikācijā par “galvenajām indeksācijas līnijām”. “Pēc brīža nozare vairs nebūs jāglābj, jo nebūs neviena, ko glābt.”
Tikmēr 2023. gada 10. janvārī tiesa sāks skatīt prasību pret Konkurences padomi, kas apsūdz Latvijas lielākos būvniecības uzņēmumus karteļa veidošanā. “Par iznākumu lems viens tiesnesis, nevis daudzi, un lēmuma sekas ietekmēs to, kādi 600 miljoni eiro ES fondu līdzekļu tika iztērēti iepriekšējā plānošanas periodā Latvijas publiskajos iepirkumos par dažādiem būvniecības projektiem.”
Tomēr autors neizslēdz iespēju, ka viss atrisināsies par labu visiem: “Projekti tiks pabeigti, valsts ekonomika uzlabosies, un valsts pasūtīto būvniecību atkal varētu saukt par krīzes burvju nūjiņu, jo būvniecība nav tikai 5% no IKP, ir arī saistītās nozares – būvmateriālu ražotāji, loģistika, enerģētika u.c.”.
