Table of Contents
Jau ilgi publiskajā telpā redzamas ziņas, ka Latvijas ekonomika atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Joma, kurā būtiski atpaliekam no kaimiņiem, ir darba algas. Minimālā alga Lietuvā un Igaunijā jau ilgus gadus bijusi augstāka. Tomēr cerība mirst pēdējā – varbūt ar nākamo gadu pietuvosimies igauņiem un lietuviešiem?
Portāls apkopoja informāciju par minimālo algu izaugsmes prognozēm 2025. gadā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un salīdzināja tās ar minimālajām algām 2024. gadā.
Lietuvā gaidāms pieaugums par 114 eiro
Lietuvas sabiedrisko mediju portāls LRT raksta, ka 28. augustā Lietuvas Ministru kabinets nolēma minimālo mēnešalgu pacelt par 114 eiro jeb 12,34% līdz 1038 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Patlaban minimālā alga valstī ir 924 eiro pirms nodokļiem jeb 45% no vidējās algas.
Tādējādi lietuvieši, kuri pelna minimālo algu, nākamgad “uz rokas” saņems vismaz 777 eiro, kas ir par 69 eiro vairāk nekā tagad.
Minimālā stundas likme arī tiks pacelta līdz 6,35 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir par 70 centiem vairāk nekā tagadējā likme 5,65 eiro apmērā.
Valsts sociālās apdrošināšanas fonda “Sodra” dati liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā attiecīgo periodu, algas pieauga par 9,4 procentiem.
Pēc Sociālā nodrošinājuma un Darba ministrijas provizoriskām aplēsēm, nākamgad minimālā alga pārsniegs nabadzības slieksni.
“Sodra” norāda, ka Lietuvā aptuveni 110 000 cilvēku jeb 9% no kopējā darbaspēka mēnesī saņem minimālo algu.
Lietuvā minimālā alga tiek aprēķināta pēc 2017. gadā izstrādātas formulas, kas paredz, ka minimālās algas attiecībai pret vidējo algu jābūt no 45 līdz 50 procentiem.
Līderi igauņi
Kā rakstīts Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) mājaslapā, Igaunijā minimālo algu nosaka sociālie partneri – Igaunijas Arodbiedrību konfederācija (EAKL) un Igaunijas Darba devēju konfederācija (ETKL).
2023. gada maijā EAKL ar Igaunijas ekonomikas un digitālo lietu ministru Tītu Risalo un ETKL parakstīja saprašanās memorandu, paredzot līdz 2027. gadam minimālo algu Igaunijā palielināt līdz 50 procentiem no vidējās algas.
Memorandā paredzēts, ka minimālā alga tiks celta pakāpeniski: 42,5 procenti no vidējās 2024. gadā, 45 procenti 2025. gadā, 47,5 procenti 2026. gadā, 50 procenti 2027. gadā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka šobrīd saskaņā ar algas grafiku 2025. gadā nozīmēta minimālā alga 1100 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas jeb 970 eiro “uz rokas”.
Konfederācija gan uzsver, ka pārrunu rezultātā minimālās algas apmērs var tikt precizēts.
Igaunijas sabiedrisko mediju portāls ERR raksta, ka 2024. gadā minimālā alga valstī ir 820 eiro pirms nodokļu nomaksas. Finanšu platformas “Creditea” igauņu blogā aprēķināts, ka pēc nodokļu nomaksas tie ir 768 eiro.
Latvijā pieprasa par 50 eiro vairāk
LBAS, reaģējot uz tiesību akta projektu “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība”, rosina 2025. gadā noteikt minimālo bruto algu 750 eiro apmērā, vienlaikus paaugstinot arī neapliekamo minimumu līdz 600 eiro.
Patlaban minimālā bruto alga Latvijā ir 700 eiro bruto jeb 586 eiro “uz rokas”. Ja LBAS rosinājums tiek pieņemts, tad nākamgad Latvijas iedzīvotāji, kuri saņem minimālo mēnešalgu, “uz rokas” saņemtu 617 eiro.
LBAS ieskatā, lai panāktu adekvātu minimālās algas līmeni, to vajadzētu noteikt 50 procentu līmenī no iepriekšējā gada 1. ceturkšņa rādītāja par vidējo darba algu.
Ja tiktu izpildītas arodbiedrību maksimālās prasības, tad 2025. gadā minimālā alga būtu jāpaaugstina līdz 810 eiro bruto jeb 656 eiro “uz rokas”.
Taču LBAS saprotot, ka nākamgad paaugstināt minimālo algu līdz šādai summai ir “straujš lēciens”, kas izdarītu spiedienu uz uzņēmējiem un publisko sektoru, kur pēc šāda minimālās mēnešalgas palielinājuma būtu vajadzīgs laiks, lai nodrošinātu darba samaksas pieaugumu pret minimālās algas līmeni.
LBAS rosina turpmākajiem gadiem ieviest līdzīgu pārejas grafiku kā Igaunijā, kas līdz 2027. gadam sasniegtu rosināto minimālās algas līmeni 50 procentu apmērā no vidējās algas pērnā gada 1. ceturksnī.
Saskaņā ar ierosināto grafiku 2025. gadam rosinātā minimālā alga veidotu 46,2 procentus no 2024. gada 1. ceturkšņa vidējās mēnešalgas, 2026. gadā minimālajai algai būtu jāsasniedz 47,5%, savukārt 2027. gadā – 50%.
Starp Eiropas valstīm Latvija apakšgalā
Portāls “Euronews” 2024. gada 5. maijā sagatavojis Eiropas valstu minimālo algu reitingu 2024. gadā. Reitingā iekļautas minimālās darba algas, kas noteiktas no 1. janvāra.
Reitingā nav iekļautas tādas Eiropas Savienības dalībvalstis kā Zviedrija, Dānija, Itālija, Austrija, un Somija, kurās minimālā darba alga nav noteikta. Starp Eiropas valstīm minimālo algu nav ieviesušas Kosova, Bosnija un Hercegovina, Norvēģija, Šveice un Islande.
Reitingā starp 27 valstīm Latvija ierindojas 19. vietā. Igaunija ieņem 16. vietu, bet Lietuva – 13. vietu.
ES dalībvalstis, kurās minimālā darba alga ir zemāka nekā Latvijā, ir Ungārija (697 eiro bruto), Rumānija (663 eiro bruto) un Bulgārija (477 eiro).
Reitinga augšgalā pārliecinoši ierindojas Luksemburga (2571 eiro bruto), tai seko Īrija (2146 eiro bruto), bet trijnieku noslēdz Nīderlande (2070 eiro bruto).
Savukārt trīs zemākās vietas ieņem Bulgārija, Albānija (385 eiro bruto), un Ziemeļmaķedonija (360 eiro bruto).
Algu kāpums Latvijā bremzēsies
Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norādījis, ka algu kāpums Latvijas tirgū joprojām strauji pieaug, taču tas šogad jau kļuvis lēnāks nekā 2023. gadā.
Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024. gada pirmajā ceturksnī vidējās mēnešalgas kāpums, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, sasniedza 11 procentus.
Migunovs atzīst, ka par algu kāpuma palēninājumu jau iepriekš liecināja vairāki ekonomiskie rādītāji. Viens no tiem bija minimāls atslābums darba tirgū 2023. gada nogalē un 2024. gada sākumā, kad uzņēmēji piesardzīgāk meklēja jaunus darbiniekus un mazāk uzņēmēju uzskatīja darbaspēku par ierobežojošu faktoru. Tas mazināja spiedienu uz algu pieaugumu.
Tāpat 2024. gada pirmajā ceturksnī pieauga gan ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, gan bezdarba līmenis, kas nedaudz palielināja brīvos darbaspēka resursus darba tirgū.
Stājoties spēkā Eiropas Komisijas direktīvai par adekvātām minimālajām algām, valdībai 2024. gadā vajadzēs lemt par minimālās algas aprēķināšanas metodoloģiju un termiņiem, kad minimālā alga tiks pārskatīta un pārrēķināta nākotnē.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
