Efektīvas civilās aizsardzības sistēmas izveidei nepieciešams valsts metodisks un finansiāls atbalsts, šādu viedokli pauda Rīgas vicemēre Linda Ozola (“Kods Rīgai”) 1. novembrī Rīgas domē notikušajā slēgtajā seminārā par Latvijas pašvaldību gatavību krīzēm un ārkārtas situācijām.
Rīgas domē piektdien notika seminārs pašvaldību domju priekšsēdētājiem un pašvaldību kapitālsabiedrību vadītājiem par darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un rīcību krīzes situācijās.
Ozola atzina, ka Rīga ir liela, un tai ir plašākas iespējas pašai šādu sistēmu veidot, taču viņa apšaubīja, vai katrai no Latvijas 43 pašvaldībām ir pieejams savs civilās aizsardzības eksperts, lai šo sistēmu izveidotu. Pašvaldības ar cerībām skatoties uz topošo Krīzes vadības centru, taču sagaida arī valsts investīcijas civilās aizsardzības infrastruktūrā, atbalstot pašvaldību gatavību krīzēm.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis skaidroja, ka pašvaldību loma krīzes situāciju pārvaldīšanā aizvien palielinās, bet cilvēkresursi un finansējums šīs kompetences īstenošanai joprojām ir izaicinājums.
Komunikācija, pašvaldību kapitālsabiedrību darbības nepārtrauktība, krīzes vadība pašlaik ir galvenie jautājumi pašvaldībās, sacīja Kaminskis. “Ukrainas un arī mūsu līdzšinējā krīžu pārvaldības pieredze liecina, ka būtiska loma ir efektīvai pašvaldību rīcībai un informācijas apmaiņai par to. Komunikācijā ar sabiedrību būtiska ir patiesa, skaidra un savlaicīga informācija, kas ir sabiedrības uzticēšanās pamats valsts un pašvaldību institūcijām,” uzsvēra Kaminskis.
Tāpēc ir jāpilnveido informācijas aprites algoritms starp iesaistītajām pusēm un jāstiprina pašvaldību savstarpējā sadarbība, viņš uzsvēra. Vienlaikus svarīga ir materiālo resursu pieejamība, norāda LPS priekšsēdis, piebilstot, ka privātā sektora iesaiste valsts drošībā ir vitāli svarīga, īpaši aizsardzības un drošības industrijas tautsaimniecības noturība, kritisko preču un pakalpojumu pieejamība, nepārtrauktība.
Pašvaldībām ir iespēja veicināt militārās industrijas attīstību savās teritorijās. Šādas diskusijas ir jāturpina, tāpēc jau nākamā gada februārī atkal būs tikšanās, lai turpinātu strādāt ar šiem jautājumiem, norādīja Kaminskis.
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle atzina, ka situācija reģionā pašlaik ir saspringta un ģeopolitiskie riski ir reāli. Tādēļ ir jākoordinē rīcība krīzes situācijās un jāparedz resursi uzņēmumu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, iekļaujot tos nefinanšu mērķos. Pašvaldībām ir savi resursi un iespējas, valstij savas un arī drošības un aizsardzības industrijai ir spēks un resursi darbam ārkārtas situācijās, viņa norādīja.
“Svarīgi šos resursu apzināt, lai pārvarētu izaicinājumus,” viņa uzsvēra. Federācijas biedri ir gatavi dot savu ieguldījumu elektroapgādes, kiberdrošības, būvniecības, dezinformācijas atpazīšanas un citos jautājumos, solīja Egle, piebilstot, ka ne mazāk būtiski pašvaldību svarīgajās piegādes ķēdēs iesaistīt arī vietējos uzņēmējus.
LPS semināra aktualitāti pamatoja ar to, ka gan esošās ģeopolitiskās situācijas ietekmē radušies izaicinājumi, gan globālo klimatu pārmaiņu rezultātā arvien biežāk notiekošās dabas kataklizmas, kurām ir jārod risinājumi pašvaldībām.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
