Demokrātiski ievēlētas pašvaldības domes atlaišana ir galējs līdzeklis, ko var izmantot, ja pašvaldība ir nekompetenta un nespēj pildīt savas funkcijas – ja tā trīs reizes pēc kārtas nav sanākusi uz sēdi kvoruma trūkuma dēļ, divu mēnešu laikā nav ievēlējusi priekšsēdētāju vai vairākkārt pārkāpusi Satversmi, likumus vai citus normatīvos aktus, raksta “Latvijas Avīze”.
Trešā minētā iemesla dēļ valdība ierosināja Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu, kas, pēc juristu domām, ir saistīts ar augstu tiesvedības risku. Seims konceptuāli atbalstīja šo likumu.
Vēl viena pašvaldība – Jelgavas novada dome – arī var nonākt uz likvidācijas sliekšņa, ja līdz nedēļas beigām tā nespēs vienoties par jauna priekšsēdētāja ievēlēšanu. Juridiski tas ir daudz stabilāks pamats nekā Rēzeknes gadījumā, ja vien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēlas izmantot likumā paredzēto iespēju. Ministrija var arī nereaģēt uz to, ka domi vada persona, kura nebauda vairākuma uzticību.
Jāatgādina, ka iepriekšējā sasaukumā MOSRD ierosināja Dundagas domi atlaist tikai pēc tam, kad kļuva acīmredzama tās rīcībnespēja, jo nebija ne priekšsēdētāja, ne vietnieka, kas varētu pildīt mēra pienākumus, un deputāti cits pēc cita nolika savus mandātus.
Nedēļas beigās apritēs divi mēneši kopš Jelgavas novada domes priekšsēdētāja Madara Lasmana (Par Latvijas attīstību) atkāpšanās no amata. Mēra pienākumus tagad pilda priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola (Latvijas Zemnieku savienība), kuras partija ir arī valdībā, kas nav mazsvarīgi. Atkāpjoties no amata, Lasmanis sacīja, ka ir zināms, ka ir panākta vienošanās par jaunas koalīcijas veidošanu, tāpēc, “lai nekavētu jauna priekšsēdētāja ievēlēšanu, esmu nolēmis atkāpties no amata”.
Tomēr izrādījās, ka neviens no šī jaunā vairākuma nevēlas vadīt domi. Vītola piekrita pārņemt priekšsēdētāja amatu, taču nedēļu pirms divu mēnešu termiņa beigām joprojām nebija vairākuma, kas viņu ievēlētu.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
