Vienkāršota metodoloģija
Divdesmitā gadsimta vidū bija izplatīta teorija, ka viens suņa dzīves gads ir vienāds ar septiņiem cilvēka dzīves gadiem. Tās pamatā bija pieņēmums, ka cilvēks dzīvo vidēji 70 gadus, bet suns – vidēji 10 gadus.
Lai gan tas ir vienkāršākais veids, kā noteikt dzīvnieka vecumu, tas pilnībā neatbilst realitātei, un daudzi zinātnieki no tā jau ir atteikušies.
Lebo teorija
Franču veterinārārsts A. Lebo ierosināja citu skaitīšanas teoriju. Viņš aplūkoja cilvēku un suņu vispārējos attīstības posmus un ņēma vērā kucēna paātrināto attīstību.
Zinātnieks salīdzināja pubertātes, brieduma un ilgmūžības vecumu. Saskaņā ar viņa versiju suņa pirmais dzīves gads ir līdzvērtīgs 15 cilvēka gadiem, divus gadus veca dzīvnieka vecums ir līdzvērtīgs 24 cilvēka gadiem, un katrs nākamais gads atbilst 4 cilvēka gadiem.
Tomēr veterinārārsts neņēma vērā atsevišķu šķirņu attīstības īpatnības, un laika gaitā izrādījās, ka dzīvnieka lielums ietekmē tā mūža ilgumu.
Kā noteikt suņa “cilvēka” vecumu
Mūsdienu pētnieki apgalvo, ka suņa mūža ilgums ir atkarīgs no tā lieluma. Lai klasificētu dzīvniekus, tie tika iedalīti 4 svara kategorijās.
Proti:
Mazās šķirnes, kas sver līdz 10 kg, čivava, pūdeļi;
vidējās šķirnes, kas sver no 10 līdz 25 kg, buldogi;
lielas, 25-45 kg, afgāņu kurts, labradors;
Milzu šķirnes, 45 kg, mastifs, vācu dogs.
Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka līdz 3-4 gadu vecumam suņi attīstās vienādi, 3 gadus vecs dzīvnieks ir līdzvērtīgs 28 gadus vecam cilvēkam. Un pēc tam milži turpina novecot gandrīz vienādā tempā (kas ir pretrunā ar Lebo teoriju).
Vidēja lieluma suņiem novecošanās temps palēninās – jo mazāk dzīvnieks sver, jo mazāk viņš noveco.
Mazo šķirņu suņiem pēc 3 gadu vecuma katrs nākamais gads ir vienāds ar 4 cilvēka gadiem, vidēja lieluma suņiem – ar 4,5 gadiem, bet lielajiem suņiem – ar 5 gadiem.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
