Vedot savu atvasi uz bērnudārzu, mēs vēlamies, lai tur par viņu rūpējas, skolo un pieskata. Vai 100% visur tā aī ir?
“Man ir mazliet sakrājušās emocijas par to, kā skolās un bērnudārzos mēdz izturēties pret bērniem. Baldonē uz ielas nevarēju mierīgi noskatīties, kā audzinātājas bezkaunīgi grūsta, rausta un nekaunīgi kliedz uz 3-4 gadīgiem. Kliedz par to, ka kurpe nav aizsieta. 3-4gadniekam…” raksta Luīze.
Viņa turpina: Par ko citu puisīti nikni raustīja, nesadzirdēju, bet to, ka viņam pēc tam uzbrēca “Muti ciet!”, dzirdēja visa iela. Kad izteicu protestu pret to, ko redzu un dzirdu, abas audzinātājas apklusa, uzgrieza man muguras un steigšus pazuda ar visu grupiņu. Redzēju, ka viņām kauns. No vietējiem sapratu, ka laikam pat privātais bērnudārzs.
Arnis: Es ticu, ka tā notiek, taču video pierādījumu nestu lielāku ieguldījumu, lai šādi notikumi vairs nenotiek, kā tikai ieraksts Twiterī.
Miks: apskrienas dūša pat lasot, kur nu vēl ja nāktos pieredzēt dzīvē. kā var tādi necilvēki strādāt ar bērniem?
Gatis: Un te atkal mēs nonākam līdz atalgojuma līmenim. Par 1000€ uz papīra labas auklītes vai pedagogus ar nedaudz lielāku algu nevar dabūt. Dēla grupiņā meklēja vairāk nekā 1/2 gadu. Neatrada. Manējam gan ir ļoti paveicies ar audzinātāju un arī dārziņu.
Ieva: Redzu savu puiku un viņa audzinātāju. Ko es varu darīt? Neko, gaidīt kad viņa aizies pensijā pc 3 mēnešiem Bērni vispār nedrīkst aktīvi kustēties, jo par to ir sods- sēdēt krēslā. Tad puika atnāk mājās un skrien kā raķete, jo visa diena ir atsēdēta.
Avots: NRA
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
