Galvaspilsētas iestādes ir nolēmušas palielināt pilsētas pļavu platību. Tiks pievienotas vēl desmit platības.
Jaunas pilsētas pļavas parādīsies pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas, Zunda kanāla dārzā, pļavā pie Tekstilnieku ielas, dārzā pie Buru ielas, Daugavas krasta nogāzē pie Mazumprāmja, Maskavas ielā (pie Mazās Kalna ielas), rotācijas aplī gar Slāvu ielu, Juglā pie Strazdupītes, turpināsies pļavu veidošana pie Dreiliņkalna un Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.
Līdz ar to būs 36 pilsētas pļavas, kuru kopējā platība būs aptuveni astoņi hektāri.
Kāpēc mums vajadzīga šāda greznība? Rīgas dome nezinātājiem skaidro: “Pilsētas pļavu mērķis ir saglabāt, attīstīt un ilgtspējīgi apsaimniekot pilsētas zaļo infrastruktūru, veicināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī nodrošināt iedzīvotājiem jaunas atpūtas vietas.
Pilsētas iestādes šo jautājumu uztver nopietni. Pilsētas pļavas tiek apsekotas vairākas reizes sezonā, tiek uzraudzīta to attīstība, veikti pieraksti un fotografēts. Katrai pilsētas pļavai tiek izveidota kartotēka, kurā tiek norādīts, kādas sugas auga pirms sējas, kādas sugas tika iesētas utt.
“Pilsētu un mazpilsētu loma dabas daudzveidības saglabāšanā ir ievērojami palielinājusies, tāpēc pilsētu teritorijas bieži vien ir arī patvērums vietējiem savvaļas dzīvniekiem. Pilsētu pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, iepazīstina iedzīvotājus ar dabu un nodrošina virkni ekosistēmas pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas dzesēšanu, oglekļa piesaisti augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai ir izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns,” piebilst pilsēta.
Turklāt Latvijas Dabas fonds pļavās uzstādīs informatīvus stendus, kuros būs iespējams uzzināt par konkrētajā vietā augošajiem augiem.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
