Kā zināms, visa dzīve ir cīņa. Seima deputāti pēc brīvdienām plāno sākt cīņu “uzreiz vairākās frontēs”. Viena no šīm frontēm ir alkohols. Realitāte ir tāda, ka Latvija ir līdere Eiropā pēc patērētā alkohola daudzuma uz vienu iedzīvotāju.
Vai jūs joprojām dzerat? Tad pie tevis ieradīsies deputāti!
Alkoholisms arvien vairāk skar jauniešus, t. i., tautas krāsu, vecumā no 25 līdz 35 gadiem. Medicīnas eksperti pie tā vaino alkoholisko dzērienu pieejamību Latvijā gan to pārdošanas, gan cenas ziņā. Mūsu valstī piedzerties, atvainojiet, līdz nāvei, maksā lētāk nekā iegādāties uzkodas. Turklāt ārsti ir sašutuši par alkohola reklāmas pārpilnību un dažādām akcijām, kas “piespiež” cilvēkus iegādāties alkoholu.
Seima pavasara sesijas noslēgumā parlaments pirmajā lasījumā apstiprināja Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas pastiprina alkoholisko dzērienu pārdošanas kārtību galvenokārt mazumtirdzniecībā. Tie ietver aizliegumu rīkot dažādas atlaižu akcijas atkarībā no iegādātā alkohola daudzuma, kā arī aizliegumu alkohola ražotājiem un piegādātājiem piedalīties mārketinga reklāmā kultūras un sporta pasākumu laikā… Tāpat tiek ierosināts aizliegt alus un citu vieglo alkoholisko dzērienu reklāmu kopā ar stiprajiem dzērieniem.
Līdz 2. jūnijam deputāti un ministri varēja iesniegt savus priekšlikumus šim likumprojektam. Un tautas kalpi tiešām “iemeta” likumprojektu ar daudziem grozījumiem.
Tā trīs “Jaunās Vienotības” frakcijas deputāti nolēma izmantot “lietuviešu versiju” un aizliegt alkohola mazumtirdzniecību (lasi – veikalos) svētdienās no plkst. 15.00 līdz pirmdienas plkst. 8.00.
Deputāti arī uzskata, ka nepieciešams aizliegt alkohola tirdzniecību “degvielas uzpildes staciju teritorijā”. Tas nozīmē, ka no degvielas uzpildes staciju veikalu plauktiem vajadzētu pazust alkohola pudelēm.
Savukārt premjerministra partijas deputāti uzskata, ka būtu jāpaaugstina vecuma ierobežojums. Proti, ja tagad alkoholu var iegādāties no 18 gadu vecuma, deputāti ierosina atļaut pārdot alkoholu tikai no 20 gadu vecuma.
Deputāts no Nacionālās apvienības ierosināja aizliegt alkohola mazumtirdzniecību svētdienās.
Jāatzīmē, ka Lietuvā alkoholu var pārdot no pirmdienas līdz sestdienai tikai līdz plkst. 20.00, bet svētdien tikai līdz plkst. 15.00.
Vairāki parlamentārieši ir iesnieguši grozījumus, lai pastiprinātu alkohola tirdzniecības kārtību, izmantojot tiešsaistes (attālinātos) veikalus.
Vai viņi tiešām mazāk dzers?
Daudzi politiķi un eksperti šaubās, vai visi šie pasākumi palīdzēs būtiski samazināt alkohola patēriņu.
Savukārt reklāmdevēji un plašsaziņas līdzekļi ir nobažījušies par ieņēmumu samazināšanos sakarā ar aizliegumu reklamēt pat alu. Lai gan ir acīmredzams, ka diez vai alus vai cita alkohola reklāma kaut kā ietekmēs cilvēka izvēli – dzert vai nedzert.
Taču, cik noprotams, šoreiz deputāti ir apņēmības pilni un gatavi nedaudz sarežģīt alkohola pirkšanas un pārdošanas procesu Latvijā. Vai viņiem tas izdosies? To mēs drīz uzzināsim.
Konvencija kā panaceja?
Paralēli alkoholismam pēc vasaras brīvdienām deputāti turpinās cīņu pret vardarbību, galvenokārt pret sievietēm. Saeimā paredzēts izskatīt likumprojektu par Stambulas konvencijas ratifikāciju.
Cik noprotams, šis dokuments tiks iesniegts parlamentā, kad būs skaidrs, ka par tās ratifikāciju ir stabils balsu vairākums. Vēlamies atgādināt, ka konvencijas ratifikācijas projekts Ministru kabinetā tiks izskatīts 8. augustā.
Tomēr konvencija šajā gadījumā ir simbolisks dokuments, jo visas nepieciešamās normas par vardarbības ģimenē un pret sievietēm novēršanu un sodīšanu jau ir ieviestas Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā.
Lai likvidētu krievu valodas paliekas …
Jau septembrī Seima komisijas plāno sākt izstrādāt likumprojektu, kas aizliegtu krievu valodas lietošanu pat vairākās privātā biznesa nozarēs.
Jāatgādina, ka attiecīgā “tautas” iniciatīva, savācot 10 tūkstošus parakstu, tika iesniegta Seimā pavasara sesijas laikā. Un deputātu vairākums šai iniciatīvai deva zaļo gaismu, proti, uz tās pamata tiks sagatavots īpašs likums par latviešu valodas kā valsts valodas statusa nodrošināšanu.
Likumprojekts daļēji dublē un daļēji ir pretrunā ar pamatlikumu šajā jautājumā – Valsts valodas likumu. Uz to norādīja Seima juristi. Taču tas maz satrauc deputātus, kuri izmanto katru iespēju, lai publiskajā telpā aizskartu krievu valodu.
“Nepareizās” ielas
Nu jau bijušais prezidents Levits, aizejot no amata, “novēlēja” Seimam likumu, kas pašvaldībām uzliktu par pienākumu noteiktā termiņā mainīt ar padomju okupāciju vai imperiālisma sekām saistīto ielu nosaukumus.
Cik var sagaidīt, rudenī vai ziemā deputāti sagatavos šādu likumprojektu, kas būtu līdzīgs likumam par pieminekļu un memoriālu piespiedu nojaukšanu.
Likumprojekta mērķis ir skaidrs – “palīdzēt” pašvaldībām ātri pārdēvēt ielas. Īpaši tām pašvaldībām, kurās, ņemot vērā elektorāta etnisko sastāvu, nav politiska atbalsta ielu nosaukumu maiņai. Šādā veidā mēs vienmēr varam teikt, ka mums ar to nav nekāda sakara – mēs vienkārši esam spiesti pildīt likumu.
Un, piemēram, no Rīgas kartes pazudīs Puškina, Turgeņeva, Lermontova, Maskavas ielas…..
Kariņa reformas
Kopumā rudens sesija solās būt ļoti karsta – gan ņemot vērā iepriekš minētos likumprojektus, gan ņemot vērā Kariņa rosinātās reformas, kas vēl jāapstiprina Saeimā, – jo īpaši vispārējās izglītības skolu vecāko klašu – no 7. līdz 12. – pārcelšanu no pašvaldībām uz valsti.
Rudenī parlaments varētu sākt izskatīt arī iespējamos grozījumus migrācijas likumdošanā, lai atvieglotu viesstrādnieku ierašanos valstī.
Rudens sesijas beigās – novembrī – plānots pieņemt valsts budžetu nākamajam gadam un turpmākajiem trim gadiem.
