Latvija ar 150 000 eiro atbalstīs palestīniešus un Izraēlas iedzīvotājus, veicot iemaksu ANO Palestīnas bēgļu palīdzības un darba aģentūras Tuvajos Austrumos (UNRWA), Pasaules Pārtikas programmas (WFP) un Izraēlas Sarkanā vairoga (“Magen David Adom”) budžetā, lai sniegtu atbalstu palestīniešu un Izraēlas iedzīvotājiem, reaģējot uz pašreizējo saspīlējumu un humāno krīzi Tuvajos Austrumos.
Ārlietu ministrija (ĀM) norāda, Izraēla turpina saskarties ar “Hamās” uzbrukumiem, kuru rezultātā joprojām ik dienas cieš vairāki desmiti civiliedzīvotāju. Medicīnas iestādēs atrodas arī vairāki simti sākotnējo uzbrukumu upuru, kuriem ir nepieciešama turpmāka medicīniskā palīdzība, kā arī rehabilitācija.
Pastiprinoties uzbrukumiem valsts ziemeļos, palielinās cietušo skaits arī šajā Izraēlas daļā. Šādos apstākļos ieguldījumu sniedz Izraēlas valsts neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests “Dāvida sarkanais vairogs”, kas ir Izraēlas humānās palīdzības vadošā organizācija un Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības dalībniece. Šī organizācija pašlaik saskaras ar ievērojamu finanšu un resursu slodzi, tādēļ ir aicinājusi tai ziedot netraucētas darbības tālākai nodrošināšanai.
Vienlaikus, ņemot vērā humāno krīzi Gazas joslā, aptuveni 2,2 miljoni Gazas joslas iedzīvotāju saskaras ar pieaugošu pārtikas, ūdens, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības preču trūkumu. Gazas joslā pašlaik ir vairāk nekā 1,5 miljoni iekšēji pārvietoto personu, kuri meklē drošību, evakuējoties no visvairāk apdraudētajiem Gazas joslas ziemeļiem. Tomēr uzlidojumi tiek veikti arī Gazas dienvidos.
Lai gan 1.novembrī notika pirmā ierobežotā ārvalstnieku un ievainoto evakuācija caur Rafahas robežpunktu ar Ēģipti, kopumā civiliedzīvotājiem nav iespējas izceļot no Gazas joslas, jo minētais robežpunkts joprojām ir slēgts. Kopš 21.oktobra ir uzsākta pakāpeniska un pagaidām ierobežota starptautiskās humānās palīdzības piegāde, taču tā ir nepietiekamā apjomā, kā arī pastāv draudi humānās palīdzības sniedzēju drošībai.
Gazas joslas iedzīvotāji jau ilgstoši iztiek ar aptuveni vienu litru ūdens dienā, vienlaikus dramatiski samazinoties pārtikas un medikamentu krājumiem. Tāpat, turpinoties Izraēlas aizsardzības spēku cīņai ar “Hamās” teroristiem, civiliedzīvotāji regulāri tiek pakļauti drošības apdraudējumiem, jo tie nevar rast drošu patvērumu, tostarp medicīnas iestādēs un skolās, kas ir starptautiski aizsargāti civilās infrastruktūras objekti.
Ņemot vērā Gazas joslas ierobežoto teritoriju, civiliedzīvotājiem faktiski vairs nav drošu patvēruma vietu, turklāt strauji izplatās infekcijas slimības. Vienlaikus iedzīvotājiem nav iespēju atstāt apdraudēto teritoriju, jo Izraēla pašreizējās karadarbības laikā ir slēgusi robežu ar Gazas joslu, kamēr Ēģipte vienīgo robežpārejas punktu ir daļēji slēgusi, izmantojot to tikai ierobežotai humāno kravu piegādei.
ĀM akcentē, ka šajos apstākļos starptautiskās humānās palīdzības organizācijas saskaras ar pieaugošām grūtībām sniegt atbalstu civiliedzīvotājiem, bieži apšaudēs ciešot arī starptautisko organizāciju darbiniekiem un palīdzības sniedzējiem. Uzlidojumos Gazā ir gājuši bojā jau 79 ANO darbinieki, un šis skaits nemitīgi pieaug.
Neskatoties uz grūtībām, starptautiskās palīdzības organizācijas turpina darbu Gazas joslā, no kurām būtiskāko atbalstu sniedz UNRWA, kas tradicionāli ir viena no vadošajām ANO sistēmas organizācijām, kas strādā ar palestīniešu bēgļiem, kā arī WFP, kurai ir arvien lielāka loma pārtikas piegāžu nodrošināšanai Gazas joslai. Atbalsts uzticamām ANO sistēmas organizācijām arī nodrošinātu, ka tas nenonāk “Hamās” un citu teroristisko organizāciju rīcībā.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
