Pensijas ietekmē mirstības rādītāji – 2023. gadā uzkrātā pensija var būt lielāka nekā šogad uzkrātā pensija.
Kad persona nolemj doties pensijā, viņa lūdz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai aprēķināt pensiju konkrētam paredzamajam pensionēšanās datumam. Pensijas apmēru ietekmē daudzi faktori – apdrošināšanas iemaksas, apdrošināšanas stāžs, apdrošināšanas iemaksu gada algas indekss un vidējais atlikušais paredzamais mūža ilgums valstī gados, ko sauc par G koeficientu. Šis koeficients katru gadu mainās, un, tā kā Kovid laikā mirstības rādītāji bija augstāki, aprēķini liecina, ka dažos gados koeficients jeb paredzamais mūža ilgums ir mazāks. Attiecīgi, kad tas ir zemāks, pensija ir lielāka.
Latvijas Avīzes lasītājam, kurš plānoja doties pensijā 2025. gadā, izrādījās, ka, ja pensijas aprēķins tiktu pieprasīts 2023. gada pirmajā pusē (tobrīd pensijas aprēķinā tika ņemts vērā 2021. gada paredzamā mūža ilguma koeficients, un mirstība 2021. gadā bija lielāka), pensija būtu lielāka nekā tad, ja tā tiktu pieprasīta šogad. Piemēram, personai, kuras pensionēšanās vecums būs 2024. gada augustā, ja aprēķins būtu veikts pirms gada, nākotnes pensija būtu 753 euro, bet, ja prognoze tiktu pieprasīta tagad, prognozētā pensija samazinātos līdz 711 euro.
“Latvijas Avīze” sazinājās ar Labklājības ministriju, lai noskaidrotu, kā radusies šī situācija. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju paredzamais mūža ilgums ir teorētiski pieņemtais gadu skaits, ko pensionārs var nodzīvot vidēji. Galvenais faktors šajā aprēķinā ir mirstības līmenis valstī. Jo augstāks mirstības līmenis valstī, jo mazāks vidējais paredzamais dzīves ilgums (un otrādi). Topošajam pensionāram labvēlīgāks ir pirmais variants – ja mirstības līmenis ir augstāks, arī viņa pensija būs lielāka.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
