Valsts pieprasa, lai cilvēki, izīrējot savu mājokli, reģistrētu šo darbību un maksātu nodokli. Nekustamā īpašuma speciāliste Alina Bielavska ir pārliecināta, ka tas ir jādara, jo tas ir izdevīgi un palīdz izvairīties no daudzām problēmām, turklāt zaudējumi, izīrējot bez līguma, var būt daudz lielāki nekā nodoklis. Par to viņa stāstīja Latvijas Radio 4 raidījumā “Doma laukums”.
“Cilvēkiem, kuri nolemj izīrēt savu nekustamo īpašumu – dzīvokli, māju vai ko citu -, ja viņi to dara regulāri, nevajadzētu aizmirst par pienākumu reģistrēt saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā, norādīt nekustamā īpašuma darījuma līgumu un pēc tam 10 procentus no darījuma summas samaksāt valstij.
Tas ir viens variants, bet ir arī otrs: cilvēks var vienkārši reģistrēt saimniecisko darbību, samaksāt 20% nodokli un, lai atgūtu daļu no remonta un citu īpašuma uzturēšanas izmaksu summas, var iesniegt izdevumu čekus,” Latvijas Radio 4 sacīja Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Evita Teice-Mamaja.
Nekustamā īpašuma darījumu speciāliste Alīna Beļavska izīrē savu īpašumu un palīdz to darīt saviem klientiem. Viņa aicina ikvienu, kas iesaistās šādās darbībās, nevairīties no nomas līguma noslēgšanas un nodokļu nomaksas, bet darīt visu oficiāli. Runa nav tikai par soda risku, lai gan arī to nevajadzētu aizmirst.
“Iznomāt oficiāli ir izdevīgāk. Tā ir daudz vieglāk sazināties ar īrnieku un sekot līdzi maksājumiem.
Es pati izīrēju dzīvokļus, un vairākos gadījumos cilvēkiem ir bijis īpaši izdevīgi noslēgt līgumu, jo darba devējs viņiem ir atmaksājis daļu īres maksas,” viņa saka.
Pēc viņas teiktā, nodoklis ir neliels, un to nav grūti samaksāt. To var darīt reizi mēnesī vai reizi gadā. Piemēram, ja dzīvoklis tiek izīrēts par 300 eiro mēnesī un izīrētājs izvēlas maksāt 10 %, viņš gadā saņems 3600 eiro ienākumu un 360 eiro nodokļu.
Tajā pašā laikā oficiālais statuss dod viņam iespēju brīvāk un rūpīgāk izvēlēties īrnieku un pasargā no lielām problēmām. Galu galā darījums bez līguma – tas ir ne tikai lielāks risks attiecībās ar Ieņēmumu dienestu: ja māja izīrēta neoficiāli un maksājumi veikti skaidrā naudā, un īrnieks viņam nodarījis nopietnus zaudējumus (piemēram, salauzis vai vienkārši nozadzis mēbeles vai tehniku), pierādīt to būs diez vai iespējams. Šādā gadījumā zaudējumi varētu būt daudz lielāki, nekā nodokļu atskaitījumi būtu bijuši godīgi reģistrētā īres līgumā.
“Iznomātāji bieži vien vēlas izīrēt bez līguma, ja nezina, kā tas ir reģistrēts un kādi nodokļi būs jāmaksā. Kad es saku, ka jūs varat reģistrēties un maksāt tikai 10 %, dažiem cilvēkiem acis vienkārši paplašinās.
Viņi domā, ka tas ir dārgi, bet, kad uzzina, ka to var izdarīt lētāk un drošāk, viņi nolemj īrēt oficiāli un bez nodokļiem,” turpina A. Beļavska.
Taču daudzi izīrētāji joprojām cenšas izīrēt brīvos dzīvokļus bez līguma un nodokļa. Un viņi ir satraukti un pārsteigti, kad, ievietojuši dzīvokļa sludinājumu internetā, saņem zvanu no Valsts ieņēmumu dienesta inspektoriem: dienests uzrauga daudzas elektroniskās platformas un reaģē ātri. Tomēr šajā posmā nav no kā baidīties.
“Parasti, ja Valsts ieņēmumu dienests saņem informāciju par īri ar sludinājumu portālu starpniecību vai kādā citā veidā,
mūsu eksperti preventīvi cenšas sazināties ar izīrētāju un informēt viņu. Viņi paskaidro, kā darījumu padarīt likumīgu, cik liels ir nodoklis un kur to var samaksāt.
Mūsu darbinieki brīdina, ka saimnieciskā darbība ir jāreģistrē. Un, ja nekustamā īpašuma īpašnieks neklausās un tomēr nolemj apiet likumu, nevajadzētu būt pārsteigumam, ja pārbaudes laikā viņam vai viņai tiks uzlikts naudas sods par uzņēmējdarbības veikšanu bez reģistrācijas,” apstiprināja Evita Teitse-Mamaja.
2021. gadā stājās spēkā jauna Dzīvojamo telpu īres likuma versija (teksts šeit), kas cita starpā ievērojami atviegloja šķiršanos no īrnieka, kurš nemaksā par īri, un radīja jaunus stimulus līgumu reģistrēšanai zemesgrāmatā.
