“Bada gads” – zemeņu audzētāji par to, kas mūs sagaida rudenī

Šā gada zemeņu ražu negatīvi ietekmēja pavasara salnas un sausums, taču pieprasījums pēc Latvijā audzētajām zemenēm ir nemainīgi augsts, aģentūrai LETA norādīja aptaujātie nozares eksperti.

Vienlaikus ražotāji atzīst, ka platību samazinājumu lielā mērā nosaka tās saimniecības, kurās zemenes audzē atklātā laukā un kurām ir problēmas ar darbaspēka piesaisti.

Rudenī sekas izjutīs pircēju maki

Zīmola Augusta zemenes agronoms Guntars Dzērve aģentūrai LETA skaidroja, ka viņi zemenes audzē slēgtās platībās, tas ir, siltumnīcās un tā sauktajos tuneļos, tāpēc Augusta zemenes platības nav tik lielas un masu darbaspēks arī nav nepieciešams.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka saprot lielos zemeņu ražotājus, kuri audzē zemenes uz lauka un samazina platības.

Jautāta par šī gada ražu, Dzērve sacīja, ka Augusta zemenes zemenes ir pieejamas kopš maija beigām, un raža visvairāk cietusi no karstajām pavasara dienām.

“Tā rezultātā siltumnīcās zemenes tika novāktas ātrāk,” piebilda agronoms.

Viņš arī atzina, ka par pieprasījumu pēc zemenēm Augusta Zemenes šobrīd nevar sūdzēties. Dzērve novērojusi, ka pircēji bieži brauc no tālienes, lai iegādātos uzņēmuma produkciju, un Latvijas pircējs ir uzticīgs vietējām ogām.

Tikmēr zemeņu cenu jomā Dzērve atzīmēja, ka, lai arī šogad ir grūti noteikt zemeņu cenu, tā ir augstāka nekā pērn, jo šogad ražotājiem jāpārvar lieli šķēršļi, lai izaudzētu kvalitatīvu produkciju.

Viņš pieļauj, ka šogad zemeņu vidējā cena varētu būt no četriem līdz sešiem eiro kilogramā.

Vienlaikus Zerve piebilda, ka šo gadu ir ļoti grūti salīdzināt ar aizvadīto.

“2023.gadu es saucu par “izsalkušo gadu”, jo tas ir aizkustinājis un skars pilnīgi visus,” komentēja Dzērve, piebilstot, ka šobrīd saspringtā situācija ir jūtama lauksaimniecības nozarē, un rudenī to izjutīs arī pircēju maki.

Zemenes nepieciešams laistīt

Latvijas Dārzkopības asociācijas (LAS) nodaļas vadītāja Renāte Kajaka aģentūrai LETA sacīja, ka situācija jāvērtē katrā reģionā un saimniecībā atsevišķi.

“Zemenēm viss ir vietējais,” sacīja Kajaka, skaidrojot, ka zemenes nokalst augļu dārzos bez apūdeņošanas sistēmām, savukārt saimniecībās ar apūdeņošanas sistēmām ir raža. Viņa piebilda, ka zemeņu stādi saldēti, piemēram, Ziemeļvidzemē.

Vaicāts par iedzīvotāju vēlmi pašiem salasīt zemenes no zemeņu fermām, Kajaka sacīja, ka šāda prakse joprojām pastāv. “Vienmēr būs cilvēki, kas skatās tikai uz cenu, un cilvēki, kas vēlas vietējo,” sacīja LZA pārstāve.

Viņa arī atzīmēja, ka Latvijas zemenes šosezon sala un sausuma dēļ varētu maksāt no četriem līdz septiņiem eiro.

Šogad raža ir ievērojami samazināta.

Arī SIA “Mālpils zemenes” pārstāvji aģentūrai LETA apstiprināja, ka pavasara salnas būtiski samazināja gaidāmo ražu. To skāra arī sausums.

Vienlaikus uzņēmums atzīmē, ka lietus spējis tikai nedaudz palielināt ražu, un kopumā nav zināms, vai gaidāmais nokrišņu daudzums būs pietiekams, lai ietekmētu ražas daudzumu. “Mālpils zemenes” pārstāvji norādīja, ka savus stādījumus laistot katru dienu.

Jautāti par iespējamo platību samazināšanu, Mālpils zemenes pārstāvji atbildēja, ka zemeņu lasīšana joprojām ir roku darbs, tāpēc ražotāju nespēja piesaistīt strādniekus liek samazināt platības. Taču šobrīd uzņēmums vēl spēj piesaistīt montētājus, un par platības samazināšanu netiek runāts.

Uzņēmums arī norādīja, ka, ņemot vērā, ka šogad raža ir ievērojami samazinājusies, piedāvājums nepārsniedz pieprasījumu. Vienlaikus ražas lielums ietekmē cenu, kas šogad pieaugusi, skaidroja Mālpils zemenes pārstāvji.

Mums ir grieķu un poļu zemenes

Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems, komentējot tirgotāju viedokli, aģentūrai LETA sacīja, ka pieprasījums pēc zemenēm Latvijā ir nemainīgi augsts.

Viņš atzīmēja, ka zemeņu audzētāji nedaudz samazina savas platības, un ir arī uzņēmumi, kas pāriet uz citu kultūru audzēšanu, jo ir lielas problēmas ar darbaspēka piesaisti zemeņu lasīšanai. Ir arī prakse, kad klients pats novāc zemenes uzņēmuma laukos, bet daļu atstāj saimniekam.

Jautāts par cenām, Jaunzems sacīja, ka tās kāpušas vidēji par 1,5 eiro kilogramā, kas ir augstākas, piemēram, no Polijas ievesto zemeņu cenas. Ja šobrīd Latvijā audzēto zemeņu vairumtirdzniecības cena ir no četriem līdz pieciem eiro kilogramā, tad Polijas zemeņu kilograma cena svārstās no 3,5 līdz 4,5 eiro.

LADTA vadītājs arī atzīmēja, ka pirmā raža no laukiem Latvijā šogad tika novākta 17.jūnijā, un siltumnīcās audzētās zemenes tiek pārdotas kopš aprīļa. Siltumnīcās un tuneļos audzēto zemeņu cena svārstās no 15 līdz 20 eiro kilogramā.

“Grieķu zemenes mums ir no februāra līdz Līgo, bet poļu zemenes – no jūnija līdz oktobrim, atkarībā no šķirnes,” atcerējās Jaunzems.

Viņš arī skaidroja, ka katrai zemenei ir pircējs – ja plānots taisīt ievārījumu, tad der lauka zemenes, kuras var sasmalcināt un pārdot lielās kastēs, bet, ja zemenes vajadzīgas dekorēšanai vai citiem nolūkiem, kur izskatās oga ir svarīga, tad pircēji pērk tuneļos audzētas zemenes, kas ir dārgākas.

Tuneļos audzētās zemenes visbiežāk pērk restorāni un veikali.

Kopumā Jaunzems nonāca pie secinājuma, ka problēmas ar ogu savākšanu ietekmē produkcijas cenu, un pieprasījumu pēc tās nevar segt ar vietējām zemenēm. Viņš atzīmēja, ka būtībā visi tirgotāji jau ir noslēguši līgumu ar zemniekiem par ražas apjomu iegādi, tāpēc zemnieki audzē labību konkrētām vajadzībām, konkrētam pārdevējam.