Banku analītiķi: Nākamajos ceturkšņos IKP augs straujāk

Nākamajos ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) augs straujāk, lielā mērā arī pateicoties pieaugošajām investīcijām ekonomikā, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

“Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsmi gada sākumā nodrošinājuši iekšējie faktori – augstāks patēriņš un investīcijas, kamēr eksportā reģistrēts kritums. Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati rāda, ka IKP salīdzināmajās cenās pirmajā ceturksnī palielinājās par sezonāli koriģētiem 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada pēdējo ceturksni. Kāpums pret pērnā gada pirmo ceturksni bijis par 0,8%. Tas ir labāks rezultāts nekā Lietuvā un Igaunijā, kur IKP samazinājies par attiecīgi 2,5% un 3,2%.

Svarīgākais stāsts IKP datos ir par investīcijām, kas kopš 2021.gada dusēja ilgstošā miegā, uzsver Zorgenfreija. Iepriekš “Swedbank” prognozēja, ka investīcijas sāks straujāk augt vien ap gada vidu, tomēr jau pirmajā ceturksnī beidzot investīciju apjomā uzrādītas ne tikai dzīvības pazīmes, bet pat vērā ņemams kāpums gan pret iepriekšējo ceturksni (+4,1%), gan pret pērno gadu (+11,3%).

Ekonomiste skaidro, ka šādam rezultātam tieša saistība ar būvniecību, kur pievienotā vērtība 2023.gada pirmajā ceturksnī augusi par ļoti straujiem 17%. Tas saistāms ar lielajiem projektiem un arī silto un būvdarbiem labvēlīgo ziemu. Rīdzinieki sēž sastrēgumos, bet ekonomikas datos sāk just arī kādu ieguvumu no šīm galvassāpēm, piebilst ekonomiste.

Gada pirmajā pusē pirktspēja joprojām sarūk, atzīst Zorgenfreija. Lai gan iedzīvotāju reālie ienākumi augstās inflācijas dēļ pirmajā ceturksnī bija mazāki nekā pirms gada, mājsaimniecību patēriņš pat nedaudz palielinājās (+0,3%). Tomēr bez sekām dzīves dārdzība un ziemas rēķini nav palikuši – salīdzinājumā ar patēriņa ziņā spēcīgo pērnā gada pēdējo ceturksni, šī gada sākumā mājsaimniecību tēriņi ir sarukuši par 2,1%.

Eksporta apjomi samazinājušies par 0,7%, preču eksportam sarūkot par 2,3%, bet pakalpojumu eksportam augot par 4%. Labā ziņa ir tā, ka salīdzinājuma ar 2022.gada pēdējo ceturksni eksports noturējies apmēram tādā pašā apjomā – tas nozīmē, ka sliktāk nekļūst, pauž Zorgenfreija. Pakalpojumos redzama gan viedo pakalpojumu (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un citi biznesa pakalpojumi) izaugsme, gan arī būtisks pienesums no Covid-19 laikā cietušā gaisa transporta atgūšanās. Tāpat ekonomisti priecē fakts, ka tieši IKT nozare nodrošināja lielāko pozitīvo ietekmi uz kopējās pievienotās vērtības izaugsmi pirmajā ceturksnī.

Savukārt, ja raugās nākotnē, otrajā ceturksnī patēriņa un arī pakalpojumu eksporta rādītājiem par labu visdrīzāk būs “spēlējis” nesenais hokeja čempionāts, uzskata Zorgenfreija. Piemēram, pateicoties fantastiskajam Latvijas izlases sniegumam, pat ārkārtīgi dārgās biļetes tika izpirktas, vispārējās sajūsmas vadīti iedzīvotāji arī citos aspektos, iespējams, tērējuši vairāk nekā ierasts. Nav izslēgts, ka daļai fanu nākamajā mēnesī šie tēriņi būs jākompensē, savelkot ciešāk jostu, tomēr ekonomikai kopumā efekts drīzāk būs bijis pozitīvs.

Brīvdienas piešķiršanas sekas uz ekonomiskajiem rādītājiem izraisījušas plašas diskusijas. Zorgenfreija informē, ka vienas darba dienas vērtība ir aptuveni 0,1% no Latvijas gada IKP, kas ir aptuveni 40 miljoni eiro. Tomēr šāda “cena” ir tad, kad darba dienu skaits ir bijis zināms jau iepriekš, un tam ir bijis iespējams sagatavoties.

Steigā paziņotai darba dienas atcelšanai precedentu, šķiet, nav. Tas, ka daudziem “Hokeja diena” faktiski bija darba diena kā arī tas, ka pacilātības gaisotnē iedzīvotāji, iespējams, tērēja ar vieglāku roku nekā parastā brīvdienā, varētu nozīmēt, ka zaudējums kopējam IKP būs krietni mazāks nekā minētie 40 miljoni eiro, uzskata Zorgenfreija.

Savukārt fakts, ka daudzi darbinieki saņems virsstundu samaksu, nozīmē, ka notiek ienākumu pārdale – no uzņēmumiem un to peļņas daļas uz darbiniekiem. Kopumā Zorgenfreija cer, ka morālais pacēlums pēc šiem hokeja svētkiem būs pietiekami liels, lai katrs vēlētos savu darbu darīt ar tikpat lielu atdevi kā hokejisti. Tad jaudīgāka ekonomikas izaugsme šo “pazudušo” darba dienu veiksmīgi kompensēs.

“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš atgādina, ka pērn rudenī, kas bija tumšākais ekonomikas nākotnes gaidu brīdis, tika gaidīta IKP samazināšanās šogad, tai skaitā pirmajā ceturksnī – vairāk nekā par 3%, tomēr izrādās, ka IKP ir audzis par 0,8%.

Par augšupeju jau vēstīja provizoriskie IKP dati aprīļa beigās, norāda ekonomists. Tad šķita, ka šis kāpums noticis tikai iekasēto produktu nodokļu dēļ (+8,2%), bet pievienotā vērtība varētu būt pat samazinājusies, bet izrādās, ka augusi arī pieaugusī vērtība (+0,7%), ar nodokļiem nav noticis nekas īpašs (+3,1%).

Pēc “ātro” datu publicēšanas Eiropas Komisija paaugstināja šī gada izaugsmes prognozi līdz 1,4%, kas šobrīd ir visoptimistiskākā starp dažādu institūciju izziņotajām. Trešdien publicētie datu precizējumi un detaļas Strautiņam liek domāt, ka šī gada tautsaimniecības kopaina turpinās vēl uzlaboties, un vasarā varētu parādīties prognozes par IKP pieaugumu apmēram par 2%.

Nozaru dinamikas aina ir pēdējā laikā tipiski raiba, atzīst ekonomists. Nozares dati jau vēstīja, ka gada sākumā celtniecība ar joni izkļuvusi no ilgstošas nīkuļošanas, IKP dati to apstiprina (+17%). Visstraujāk augošā nozare bija sabiedriskā ēdināšana un izmitināšana (+27,3%), bet te straujais kāpums tūlīt krasi apsīks, jo nozare ir aizpildījusi pandēmijas radīto tukšumu, turpmāk attīstība notiks ar lielāku piepūli, uzskata Strautiņš. Līdzīga aina ir mākslā un izklaidē (+19,5%).

Turpretim tirdzniecība pēc krituma par 10,3% pirmajā ceturksnī Strautiņa ieskatā jau otrajā ceturksnī varētu atgriezties pie izaugsmes. Tad salīdzinājuma bāze būs daudz izdevīgāka, jo pērn ap šo laiku kara radītā jaunā realitāte jau bija sasniegusi vairumtirdzniecību, kas lielā mērā ir eksporta nozare.

Lielākā pozitīvā ietekme uz izaugsmi bija informācijas un sakaru pakalpojumiem (+12,2%), kas pārmaiņus ar komercpakalpojumiem galvenā ekonomikas motora lomu pildīja arī pērn. Strautiņam tas nav pārsteidzoši, taču ļoti neparasts un grūti izskaidrojams ir pieaugums par 12,9% izglītībā, kuras ietekme līdz ar to ir bijusi ļoti līdzīga celtniecības devumam. Lielāko negatīvo ietekmi ar krietnu pārsvaru radīja tirdzniecība.

Strautiņam šķiet interesanti, ka informācijas un sakaru devums kopējā pievienotajā vērtībā tagad ir lielāks nekā transporta un uzglabāšanas nozarei, kas ilgstoši ir bijis viens no mūsu ekonomikas galvenajiem balstiem ar padsmitos procentu mērāmu īpatsvaru, tagad tas ir sarucis līdz 6,1%.

Strautiņš sagaida, ka otrajā ceturksnī IKP pieaugums ievērojami paātrināsies, galvenokārt tāpēc, ka pazudīs tirdzniecības negatīvā ietekme. Savas ekonomikas līdera dotības vēl vairāk nostiprinās informācija un sakari, bet diemžēl varētu pieaugt apstrādes rūpniecības un transporta radītais balasts.

Arī notikumi IKP datu izlietojuma aspektā ir visnotaļ interesanti, uzsver ekonomists. Šogad lielākās cerības ir saistītas ar investīcijām. Pirmajā ceturksnī tās ir attaisnotas pat ļoti spilgti, ieguldījumi pamatlīdzekļos gada griezumā auguši par 11,3%. Privātais patēriņš noturējās virs ūdens (+0,3%), kas ir panākums brīdī, kad mājsaimniecību labklājību visnegatīvāk ietekmēja enerģijas cenu kāpums. Apstākļi otrajā ceturksnī jau ir daudz labāki, ziema ir pagājusi, un enerģijas cenas krīt. Preču un pakalpojumu eksports samazinājās par 0,7%, arī šogad kopumā reālie ienākumi tirdzniecībā ar pārējo pasauli daudz nemainīsies, prognozē Strautiņš.

Savukārt ienākumu aspektā, ko rēķina naudas, nevis reālā izteiksmē, atšķirībā no ražošanas un izlietojuma, pārliecinoši dominē algu fonda kāpums par 15,2%. Gada sākumā pat šādi papildu ienākumi strādājošo ģimenēm nozīmēja pirktspējas kritumu, atzīst Strautiņš, bet norāda, ka otrajā ceturksnī par darba devēju kopumā samaksāto visdrīzāk jau varēs nopirkt nedaudz vairāk, bet gada otrajā pusē sabiedrības vairākuma pirktspējas kāpums jau būs straujš.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska norāda, ka zināmas šausmas ekonomistiem, jo īpaši, ja tiem nepieciešams arī prognozēt, rada statistiķu datu grozījumi. Vēl nesen IKP ceturkšņa pārmaiņu temps ceturtajam ceturksnim tika izgrozīts no 0% uz 1,2%, kas ir prāvs labojums. Trešdien publicētajos datos redzami mērenāki labojumi – pirmā ceturkšņa IKP pieaugums grozīts no 0,5% uz 0,6%.

Rutkovska skaidro, ka ne mazāk biedējoša ekonomistam ir situācija, kad “skaņa ir, bet bildes nav”, proti, kad it kā dati ir, bet tie nesaskan ar citiem datiem un neveido jēdzīgu stāstu. Šāds apmulsums ekonomistei rodas, domājot par vienu no lielākajām IKP izlietojuma sastāvdaļām – privāto patēriņu salīdzināmās cenās. Privātais patēriņš pretēji loģikai par augsto cenu dēļ plucināto pirktspēju pērn ceturtajā ceturksnī turpināja iespaidīgi augt.

Rutkovska pieļauj, ka kāpumu varēja nodrošināt uzkrājumu tērēšana, bet ekonomistei nav skaidrs, kāpēc tad tas neparādās nedz tirdzniecībā, nedz maksājumu karšu datos, arī noguldījumi komercbankās arī stāv, kā stāvējuši. Rutkovska domā, ka šo rādītāju statistiķi labos, un nedaudz tas samazināts jau trešdien – no 3,9% uz 3,3% pieaugumu ceturkšņa griezumā.

Latvijas Bankas ekonomiste norāda, ka patēriņu raksturojošie rādītāji gada sākumā iezīmējušies samērā vāji, nedaudz gan uzlabojies patērētāju noskaņojums. Valdības atbalsts apkures sezonā energoizmaksu kompensēšanai un “pamazām gaistošais putekļu mākonis pēc cenu sprādziena” ļauj optimistiskāk skatīties uz dzīvi. Iedzīvotāji izslāpuši pēc iepriekš pandēmijas laikā ierobežotajiem kultūras, sporta un izklaides pakalpojumiem. Tomēr Rutkovska atgādina, ka augsta, lai gan zemāka nekā pērn, inflācija joprojām ir klātesoša, un tā ierobežo pirktspēju. Statistiķi sarēķinājuši, ka privātais patēriņš pirmajā ceturksnī samazinājies par 2,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

“Beidzot jaunas ziņas ir par investīcijām – mazāk svarīgām pieprasījuma sastāvdaļu īpatsvarā, bet milzum svarīgām attīstībā un konkurētspējā. Augstās būvizmaksas un kara Ukrainā izraisītā nenoteiktība reģionā, kam nāk klāt arvien pieaugošas kredītu procentu likmes, lielu entuziasmu investoriem un finansējuma aizdevējiem nerada. Arī Eiropas Savienības fondu finansējuma izmantošana kavējas,” pauž Rutkovska.

Viņa norāda, ka “airBaltic” vasaras sezonā izīrēs 14 “Airbus” lidmašīnas, un gadu plāno noslēgt ar 700 miljonu eiro apgrozījumu. Otrkārt, pirmajā ceturksnī beidzot būvniecības operatīvajos datos iezīmējās sen neredzēta strauja izaugsme, kas ekonomisti vedināja domāt, ka arī investīciju datos beidzot būs lūzums. Un tik tiešām – pirmajā ceturksnī investīcijām ir fiksēts 4,1% ceturkšņa kāpums, un laboti arī iepriekšēju ceturkšņu dati. Rutkovska pieņem, ka ekspluatācijā nodoti prāvāki būvprojekti, ko statistiķi izlīdzinājuši ilgākā termiņā atbilstoši būvniecības ilgumam.

Ekonomiste norāda, ka pandēmijas un pēcpandēmijas piegāžu ķēžu pārkārtošanās un kara izraisītā panika par dažādu izejmateriālu pieejamību un cenām 2022.gadā piemeta krietnas pagales ārējās tirdzniecības ugunskurā. Strauji auga gan eksports (un reeksports), gan imports – augošo cenu dēļ jo īpaši strauji vērtībā, bet visnotaļ iespaidīgi arī fiziskajos apjomos. Šogad varētu gaidīt gan eksporta, gan importa normalizēšanos – tas ir kritumu no rekordaugstajiem līmeņiem. Tas gan tikai nedaudz iezīmējas pirmā ceturkšņa datos – reālais preču un pakalpojumu eksports saglabājies iepriekšējā līmenī, savukārt imports samazinājies par 0,2%.

Rutkovska piebilst, ka arī apkures sezonai būs nākamais turpinājums, un to, cik tas būs komerciāli veiksmīgs, noteiks iepriekšēji sagatavošanās darbi. Ekonomistes ieskatā arī nabassaite ar Krieviju jāzāģē apņēmīgāk, nevis jāmeklē aplinkus ceļi sadarbības turpināšanai.