Jo lielāka iespēja, kā saka, nomirt savā gultā. Bet ne visas ģimenes var nodrošināt pienācīgu aprūpi saviem radiniekiem, un dažreiz nesaudzīga diagnoze skar arī bērnus, kas viņus pilnībā atbaida …
Sešus mēnešus jādzīvo…
Jūsu autoram, diemžēl, vairākkārt ir nācies personīgi saskarties ar to, ko skaisti sauc par paliatīvo aprūpi, bet patiesībā tas pārvēršas par vecāku cilvēku pazemošanu, kuri joprojām ir pie pilna prāta – un pret viņiem jau izturas kā pret ķermeni.
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredz, ka uz aprūpi un psihosociālo rehabilitāciju var pretendēt personas, “kuru mūža ilgums ir līdz sešiem mēnešiem”; pēdējais ir paredzēts arī tiem, kas dzīvo ar viņiem vienā mājsaimniecībā. Šo valsts pienākumu nodrošināt ir sociālā dienesta institūcijām, kuras nepieciešamības gadījumā sniegto pakalpojumu var meklēt blakus ar publiskā iepirkuma palīdzību.
Vakar Saeimas sociālo un darba jautājumu komisijā specializēto iestāžu un nevalstisko organizāciju lokā – Hospiss.lv, resursu centrā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, biedrībā Dzīvības koks – skatīja aktualizētā likuma normas.
Proti, likumprojekta anotācijā norādīts, ka ārstu konsīlija identificētie pacienti “ar prognozējamu ierobežotu mūža ilgumu” saņems centralizētu atbalstu mājās. To nodrošinās “mobilās paliatīvās aprūpes speciālistu komandas”, turklāt visu diennakti. Paliatīvās aprūpes klienti pat saņems iespēju “panikas poga”.
Vienkārši jāatrod nauda
Tiek pieļauts, ka jau 2024.gadā jaunā pieeja varēs aptvert līdz 2800 cilvēkiem, līdz 2026.gadam – 3200. Attiecīgi finansējuma līmenis pieaugs no 4 862 340 eiro līdz 5 556 960 eiro.
Likumdošanas procesā pat tika ņemts vērā vidējais pakalpojuma ilgums – 51 diena, bet izmaksas uz vienu klientu dienā – 45,40 eiro.
Tādējādi Latvija varēs ziņot par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām, Eiropas Sociālo tiesību hartas un Eiropas aprūpes stratēģijas īstenošanu.
Taču arī šī likumprojekta ātras pieņemšanas gadījumā jau Seima rudens sesijā tas ir tikai ietvars.
“Ministru kabinetam,” teikts kopsavilkumā, “būs jāizdod noteikumi, kas nosaka paliatīvās aprūpes saturu, apjomu, nosacījumus un piešķiršanas, finansēšanas, izbeigšanas un izbeigšanas kārtību.”
Diemžēl šogad slimie joprojām būs radinieku un draugu rokās vai arī tos vadīs dažas organizācijas, kas palīdz šajā jautājumā. Protams, tas nemaz nav bezmaksas.
Pieredze
Katram Vācijas iedzīvotājam, kuram ir veselības apdrošināšana, ir tiesības uz paliatīvo aprūpi, tostarp nepieciešamo medikamentu saņemšanu.
Saskaņā ar statistiku, to galvenokārt lieto cilvēki, kuri ir onkoloģisko slimību pēdējā stadijā, kā arī pacienti, kuriem diagnosticēta demence (demence vai vājprāts) un citas ar vecumu saistītas neārstējamas slimības.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
