Tallinā, Hābersti rajona Kakumē līča krastā esošā pludmale ir gana populāra, un turp bieži brauc ģimenes ar bērniem. Taču nu vietējos iedzīvotājus un atbildīgās iestādes satraukusi pakāpeniskā krasta erozija, kas jau ir ilgstoša problēma. To tagad ir atzinusi arī pilsētas administrācija. Krasta erozija Igaunijā apdraud ne vien pludmali, bet arī ceļu, pa kuru intensīvi brauc automašīnas un autobusi, liekot amatpersonām aktīvāk pievērsties šī jautājuma risināšanai.
Krasta erozija ietekmē transporta kustību
“Mēs to apzināmies un risinām. Esmu lūdzis Transporta departamentam mainīt autobusu maršrutu, lai tie vairs nebrauktu cauri bīstamajam posmam,” sacīja pilsētas mēra vietnieks Pārtels Pēters Pere.
Arī par sabiedrisko transportu kustību atbildīgais vicemērs Kristjans Jarvans sacīja, ka pašlaik ar Hābersti rajona pašvaldību tiek apspriesti jautājumi par sabiedriskā transporta kustību, un Kakumē problēma noteikti tiks risināta.
Hābersti rajona mēra vietnieks Reins Vetiusme sacīja, ka autobusus nevar novirzīt, bet pie Kakumē pieturas vajadzētu izveidot jaunu apgriešanās laukumu.
“Cilvēki, iespējams, neapzinās, cik ļoti pēdējā laikā krasts ir mainījies. Nevajadzētu domāt, ka šis process apstāsies. Šī vieta ir atvērta rietumu un ziemeļrietumu vējiem, ir lieli viļņi,” viņš piebilst.
Arī Vides un sabiedrisko pakalpojumu departamenta vadītāja vietnieks Tomass Haidaks teica, ka vispirms tiks pasūtītas papildu barjeras un tās tiks uzstādītas bīstamajā vietā. No šīs vietas paveras skaists skats uz jūru, tāpēc tur bieži brauc automašīnas.
“Drīzumā sāksim veikt ģeotehniskos pētījumus, lai sagatavotu rīcības plānu nākamajam gadam.
Ļaujiet ekspertiem izlemt, kurš risinājums būs vispiemērotākais. Lai to izdarītu, mums, protams, ir jābūt gataviem tam, ka sabrukšanas riska novēršana var izmaksāt diezgan dārgi,” sacīja Haidaks.
Latvijā krasta erozija arī ir aktuāls jautājums
Arī Latvijā krasta erozijas jautājums ir aktuāls. 2016. gadā tika ziņots, ka spēcīgas erozijas dēļ sabrūk forti Karostas ziemeļos. Sagruvušās forta būves savā ziņā aizsargā krastu. Tomēr erozija ir spēcīga un gadu no gada Liepājas ziemeļu pusē krasts atkāpjas arvien tālāk.
Jaunākā informācija liecina, ka 2024. gada Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu krasta erozijas apkarošanai saņēma:
- Laucesas upes krasta erozijas novēršana un plūdu riska mazināšana Daugavpils valstspilsētā – vairāk nekā 2,08 miljoni eiro;
- Svētes upes gultnes pārtīrīšana, krastu erozijas novēršana un caurplūdes atjaunošana Jelgavas valstspilsētas teritorijā, kā arī kompleksi pretplūdu pasākumi Tērvetes ielas rajonā – 3,8 miljoni eiro;
- Krasta erozijas mazināšana Rīgas HES lejtecē Dārziņu apkaimē (Rīgas pašvaldība) – 1,56 miljoni eiro;
Latvijas Radio šī gada martā publicēja būtisku informāciju šī jautājuma risināšanā Latvijā – jūras krasts līdz šī gadsimta beigām varētu atkāpties par 25 līdz 35 metriem erozijas dēļ, prognozēts jaunajā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pētījumā.
Projektā secināts, ka izmaiņas ir visā krasta teritorijā. Vietām krasts virzās arī jūras virzienā, bet lielākoties notiek krasta erozija.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
