Tātad inflācijas līmenis pamazām samazinās, bet tomēr inflācijas pieaugums 5,4% apmērā joprojām ir ļoti būtisks! Ņemot vērā, ka pārtikas pamatprodukti turpina sadārdzināties, turklāt ar ātrumu, kas pārsniedz vidējo inflācijas līmeni. Turklāt cenu pieaugums notiek uz jau tā augsto cenu fona visam un visiem. Vienlaikus eksperti mierina un pat prognozē, ka līdz gada beigām inflācijas pieaugums nepārsniegs 2-3%.
Kādi ir inflācijas samazināšanās iemesli? Nosauksim tikai četrus galvenos iemeslus.
Pirmā ir visas Eiropas tendences. Inflācijas līmenis krītas visā Eiropā. To veicina Eiropas Centrālās bankas politika (EURIBOR likmju paaugstināšana) un šīs ECB politikas un ģeopolitisko satricinājumu rezultātā ekonomikas izaugsmes palēnināšanās visās ES valstīs.
Otrs ir tas, ka, pirmkārt, apkalpojošā sfēras bizness jūt un saprot, ka kādreizējo “cenu uzdzīvi” latvieši vairs nevar pavilkt: algas acīmredzami neseko līdzi cenu kāpumam, turklāt rekordaugstās inflācijas gads manāmi izsūknējis iedzīvotāju skaidrās naudas rezerves.
Treškārt, sezonas dārzeņi un augļi, siltumenerģijas un elektrības izmaksu samazinājums tomēr ir samazinājis to pašu lielo tirdzniecības centru izdevumu pusi.
Ceturtkārt, cenu pandēmija ir piespiedusi pat cilvēkus ar diezgan augstiem ienākumiem tērēt uzmanīgāk. Patēriņa kritums, protams, arī veicināja cenu pieauguma tempu palēnināšanos.
Bet, protams, ne šogad, ne nākamgad cenas neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī. Un vispār, kā rāda prakse, cenas parasti vienmēr tikai aug, un, ja tās krītas, tad tas nemaz nav tik daudz, kā kādreiz pieauga.