Viens no Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) jaunās valdības deklarācijas punktiem paredz, ka koalīcija apņemas nodrošināt, ka valsts vairs neatbalstīs papildu saturu krievu valodā, raksta LSM.LV.
Arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) plāno līdzīgu nākotnes darbības stratēģiju. Tomēr NEPLP priekšsēdētājs pamato, ka plāns attieksies arī uz komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem. Bet ko plāno politiķi? Vai krievu valodā iznākošo sabiedrisko mediju saturs ir apdraudēts? LSM.LV uzdeva šo jautājumu.
Pēdējos gados mediju eksperti bieži runā par nepieciešamību stiprināt mazākumtautību valodu saturu sabiedriskajos medijos, īpaši tagad – informācijas kara laikā. Šis jautājums kļuva aktuāls pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad NEPLP sāka bloķēt Krievijas propagandas kanālus Latvijā.
Pavasarī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nāca klajā ar priekšlikumu izveidot kabeļtelevīzijas kanālu RUS.LSM.LV, cerot tādā veidā stiprināt saturu krievu valodā. Šis plāns bija īpaši aktuāls pēc tam, kad tika atslēgti Kremļa propagandas kanāli. Seima Nacionālās drošības komisija sniedza konceptuālu atbalstu, un apraides atļauja tika saņemta no NEPLP.
Taču plāna īstenošanai bija nepieciešama nauda, tātad arī politiskais atbalsts.
“Finansējums tika piešķirts, bet pavasarī koalīcija nolēma, ka televīzijas kanāls nebūs tāds, kāds bija iecerēts, ka to nevar izveidot. Mēs respektējām šo lēmumu, bet neuzskatām, ka tas bija pareizs lēmums,” skaidro SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
No sabiedrisko mediju pārvaldības viedokļa tas nebija labākais problēmu risināšanas veids. Pēc Siksniņa teiktā, tas bija politisks lēmums neveidot papildu saturu krievu valodā sabiedriskajos medijos.
Nākamā valdība arī apņemas vairs neatbalstīt krievu valodā iznākošos medijus. Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta (“Jaunā Vienotība”) plānotās darbības deklarācijā ir iekļauts punkts:
“Turpmāko nacionālās informācijas telpas aizsardzības un attīstības politiku pamatā balstīsim uz valsts valodas un Latvijas Republikas Satversmes vērtībām. Mēs veidosim tādu mediju politiku un likumdošanas vidi, kas atbalsta saturu valsts valodā, un nodrošināsim, ka nākotnē valsts neatbalstīs papildu saturu krievu valodā.
Darba grupu, kas sagatavoja šo punktu, vadīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība), kurš paskaidroja: “Runa ir vienkārši par to, ka mēs neatbalstīsim papildu saturu no valsts puses krievu valodā”.
Latvijas Radio jautāja Naurim Puntulim, ko tas nozīmētu sabiedriskajiem medijiem. “Tas nozīmē, ka mazākumtautību valodām netiks sniegts papildu atbalsts. Tas būs pašlaik atbalstītais saturs, ciktāl tas ir pieejams. Ja vēlaties būt ļoti konkrēti – tas nozīmē, ka mums, es ceru, vairs nebūs jādiskutē par nepieciešamību izveidot atsevišķu mazākumtautību kanālu, kā tas bija iecerēts,” sacīja kultūras ministrs.
Uz Latvijas Radio jautājumu par šāda lēmuma iemesliem Puntulis atbildēja šādi: “Iemesls ir pavisam vienkāršs. Mēs visi dzīvojam Latvijā, kur latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Ja ar šo iemeslu nepietiek, varu minēt vēl vienu – Kultūras ministrija ir izstrādājusi metodiskos ieteikumus sabiedrības saliedētībai, kuros melns uz balta rakstīts: “Stiprināsim latviešu valodu kā sabiedrības kopīgu pamatu ikdienas komunikācijā”.
“Vienotais saraksts”, vēl viens politiskais spēks, kas būs daļa no jaunās valdības, uz šo punktu neuzstāja, bet to akceptē. Edgars Tavars, Seima deputāts no Apvienotās saraksta, sacīja.
“Koncepcija ir tāda, ka saturs, kas tiek apmaksāts par nodokļu maksātāju naudu, var būt tikai valsts valodā, un tā ir latviešu valoda. Mēs vēlamies, lai cilvēki, kuri jau ilgu laiku dzīvo Latvijā, būtu pēc iespējas motivētāki mācīties latviešu valodu,” skaidro Tavars.
Taču premjerministra partijai “Jaunā Vienotība” neizdevās no Latvijas Radio saņemt detalizētus paskaidrojumus.
