Ja bērns ir neapmierināts un par kaut ko vaimanā, un vecāki to nespēj saprast, cīņa ir neizbēgama. Skandāls ir kā ugunsgrēks, ko izraisa viena nepareiza reakcija, viens vārds, kas pateikts ar nepareizu intonāciju.
Ja bērns ir neapmierināts un par kaut ko vaimanā, un vecāki to nespēj saprast, cīņa ir neizbēgama. No vienas vienīgas nepareizas reakcijas, no viena vienīga vārda, kas pateikts ar nepareizu intonāciju, izceļas skandāls kā ugunskurs. Taču bērna sūdzības, tas nav tukšs čukstēšana, kā daudzi uzskata. Visbiežāk tām ir ļoti noteikta slepena nozīme, ko viņš, tātad bērns, cenšas nodot mammai vai tētim.
Pamēģiniet dažas dienas uzmanīgi ieklausīties visās bērna sūdzībās, pareizi uz tām reaģējiet, un jūs būsiet pārsteigti, cik ļoti mainīsies jūsu attiecības ar savu bērnu. Uz labo pusi.
Sūdzība Nr. 1. Par nogurumu
Iespējas: “Es esmu noguris”, “Es vairs nevaru” – un tā visas dienas garumā, neatkarīgi no tā, cik daudz laika pagājis, kopš esat atpūties.
Sūdzības slēptā nozīme: Sūdzoties par nogurumu, jūsu bērns konstatē faktu un sagaida, ka jūs reaģēsiet. Ja esat pārāk aizņemts, tas, iespējams, cenšas pievērst jūsu uzmanību. Ja esat pārāk aizņemts ar to – sūdzoties par nogurumu, bērns vēlas teikt: “Atstāj mani vienu. Bet stenēt bērns sāk ikreiz, kad viņam uzdodat kādu nepatīkamu uzdevumu, – tas ir tikai veids, kā ar jums manipulēt. Šajā gadījumā bērns nevēlas atzīt, ka viņam nav vēlēšanās izpildīt jūsu prasību. Kopumā jūsu bērnam vienkārši šķiet, ka sūdzēšanās par nogurumu jums izklausās mazāk sāpīga un viņam ticamāka.
Kā reaģēt: noskaidrojiet, no kā bērns ir noguris un kāda veida palīdzība viņam no jums ir vajadzīga: līdzjūtība, sēdēšana līdzās vai pazudināšana no redzesloka. Piedāvājot bērnam atpūsties, pārrunājiet, cik ilga pauze varētu būt: “Kāpēc tu, tagad paskaties multfilmu (pasapņo) un atpūties, un tad mēs iesim uz veikalu (turpināsim mācīties). Neaizmirstiet pajautāt, kā jūsu dēls vai meita jūtas pēc pārtraukuma. Šādi jūs parādīsiet, ka neļaujat sūdzībām aiziet līdz ausīm un ka jums patiešām rūp bērns.
Jums nevajadzētu teikt: “Tev vajadzēja mazāk skraidīt (kliegt, lamāties…)”. – Šis nav īstais brīdis, lai kritizētu. Ja bērns ar jums manipulē, jums nav jāparāda, ka zināt viņa noskaņojuma patieso iemeslu – “Tu vienmēr esi noguris, kad es lūdzu, lai tu man palīdzi. Labāk nākamreiz, pirms kaut ko lūdzat, pajautājiet viņam, kā viņš jūtas. Šādā veidā jūsu bērnam nebūs iespējas izlikties, ka ir noguris, un slēpties aiz tā.
Sūdzība Nr. 2. Garlaicība
Iespējamie risinājumi: Uz jautājumu, kāpēc tu esi tik skumjš, bērns atbild, ka viņam/viņai ir garlaicīgi. Lai gan to var pateikt arī bez vārdiem, pēc viņa sejas izskata.
Sūdzības slēptā nozīme: Bērns ir pieradis, ka viņu izklaidē, un nespēj izdomāt savas darbības. Vai arī viņš pārāk ilgi ir spēlējies viens un tagad vēlas ar jums parunāties, bet viņš baidās novērst mammas vai tēta uzmanību no mājas darbiem un gaida, kad pamanīsiet viņa nomākto izteiksmi.
Kā reaģēt: Aiciniet bērnu iepriekš plānot savu brīvo laiku. Kopā izlemiet, kad viņš spēlēsies, kad zīmēs, kad skatīsies multfilmas un kad pildīs mājasdarbus. “Ļaujiet tev pēc bērnudārza uz brīdi paspēlēties, tad mēs kopā lasīsim, un tad tu uzzīmēsi multfilmu. Pamainiet kopā pavadīto laiku ar bērna patstāvīgām rotaļām. Ja pamanāt, ka bērns uzkavējas ar garlaicīgu sejas izteiksmi, pajautājiet, ko viņš ir ieplānojis un ko viņš gatavojas darīt tagad.
Ko neteikt: “Nu, dariet kaut ko – jums ir tik daudz rotaļlietu”, “Ejiet lasīt (sakopt savu istabu) – ja jūs nezināt, ko darīt! Nav vēlams ieteikt bērnam “izklaidēties” ar darbībām, kas viņu neinteresē. Šī alternatīva viņu padarīs vēl skumjāku.
Sūdzība Nr. 3. Par citiem bērniem
Iespējamie risinājumi: “Paša mani sit”, “Maša atņem man rotaļlietas” – un tā pēc katras mijiedarbības ar vienaudžiem. Visi apkārt ir slikti – tikai viņš ir labs.
Sūdzību slepenā nozīme: Ja šādas sūdzības izsaka trīsgadīgs bērns, tas ir normāli. Bet, ja par citiem bērniem sūdzas piecgadīgs vai sešgadīgs bērns, – tas liecina par nespēju atrast kopīgu valodu ar vienaudžiem. Ja bērns vienmēr meklē kādu, ko vainot, – viņš nespēj analizēt savu un citu bērnu uzvedību. Jūsu bērnam, visticamāk, būs maz saskarsmes ar citiem bērniem. Viņš ir pieradis, ka pieaugušie (vecāki, vecvecāki, vecākie brāļi un māsas) vienmēr viņam piekāpjas, un brīnās, kāpēc citi bērni uzvedas citādi.
Kā reaģēt: biežāk atstājiet savu bērnu vienu ar citiem bērniem. Ja bērni strīdas vai nepiekrīt, neiesaistieties. Ļaujiet bērnam pašam atrisināt savas problēmas. Ja jūsu bērns sūdzas, mēģiniet loģiski izskaidrot citu bērnu uzvedību. “Paša tevi sit nevis tāpēc, ka viņš ir slikts, bet gan tāpēc, ka tu viņam atņēmis mašīnu.
Ko nevajadzētu teikt: “Tu pats pie tā esi vainīgs.” Tagad jums nevajadzētu meklēt vainīgo, jums ir jāizskaidro savam bērnam, kāpēc citi bērni uzvedas tā, nevis citādi.
Sūdzība Nr. 4. Pieaugušajiem (vecmāmiņām, vectētiņiem, audzinātājiem).
Iespējamie risinājumi: “Vecmāmiņa vienmēr liek man ēst zupu, un tad man sāp vēders”, “Skolotāja mani dienas laikā liek gulēt – un es vakarā nevaru gulēt”.
Sūdzību slepenā nozīme: šādas sūdzības bieži rodas, ja visiem bērna audzināšanā iesaistītajiem pieaugušajiem ir atšķirīgi viedokļi par pedagoģisko procesu. Bērns nesaprot, kāpēc māte ļauj bērnam palikt nomodā pa dienu, bet audzinātāja liek to darīt; kāpēc vecāki drīkst neēst zupu, bet vecmāmiņa uzstāj uz pretējo…
Kā reaģēt: Sūdzības pazudīs, tiklīdz pieaugušie nonāks pie vienota viedokļa par bērna audzināšanu un dienas režīmu. Ja nav iespējams pieturēties pie vienotas pedagoģiskās līnijas – paskaidrojiet bērnam, ka dažkārt apstākļi ļauj pārkāpt kādu noteiktu kārtību.
Ka nevajag teikt: “Pasakiet vecmāmiņai, ka es tev atļāvu neēst zupu” – nav nepieciešams manipulēt pieaugušajiem ar bērnu. “Vecmāmiņai nav taisnība” – ar šādiem izteikumiem jūs noskaņojat bērnu pret citiem pieaugušajiem (kas neatbilst jūsu prasībām viņa audzināšanā).
Sūdzība Nr. 5. Brīvā laika trūkums
Varianti: Katru dienu pirms gulētiešanas bērns sūdzas, ka viņam nav bijis laika kaut ko darīt – “Man atkal nebija laika skatīties multfilmas. Vai arī, kad jūs lūdzat viņam palīdzēt, viņš saka, ka viņam nav bijis laika spēlēt datorspēles vai zīmēt zīmējumus.
Sūdzības slepenā nozīme: iespējams, jūs esat pārslogojis savu bērnu, un viņam patiešām nav brīvā laika. Vai arī bērns nespēj patstāvīgi to plānot, viņš ir pārāk aizrāvies ar vienu lietu, kaitējot citām nodarbēm.
Kā reaģēt: Lai izvairītos no sūdzībām par laika trūkumu – sastādiet kopā ar bērnu detalizētu dienas grafiku, kurā papildus dažādu dienas sadaļu apmeklēšanai būs vieta arī jums, lai veiktu dažādus uzdevumus (palīdzētu mammai) un pavadītu brīvo laiku. Iepriekš brīdiniet bērnu par plānotajām aktivitātēm: “Beidz spēlēties, pēc 20 minūtēm mēs slaucīsim grīdu”. Tad viņam būs iespēja garīgi sagatavoties nepatīkamajam uzdevumam, un jūsu lūgums viņam nebūs pārsteigums.
Ko nevajag teikt: “Tu vienkārši ļoti lēni visu dari.” Jūsu uzdevums ir izstrādāt dienas režīmu atbilstoši individuālajam bērnam. Ja jūs zināt, ka bērns ilgi ģērbjas (mazgājas, ēd), veltiet tam tik daudz laika, cik viņam/viņai nepieciešams. Nespiediet bērnu ar frāzēm “steidzieties, mēs kavējamies” – ja jūs viņu steidzināsiet, mazajam cilvēkam radīsies pastāvīga laika trūkuma sajūta.
Sūdzība Nr. 6. Par problēmām bērnudārzā
Iespējas: “Man atkal nekas nesanāk”, “Man vissliktāk padodas zīmēšana (lēkšana, dziedāšana)”.
Sūdzības slepenā nozīme: Bērns vēlas izteikties un dalīties ar jums savās problēmās. Viņam ir nepieciešams klausītājs. Ja bērns nepārtraukti sūdzas par vienu un to pašu (man slikti dzied), viņš cenšas jums izskaidrot savas prioritātes.
Kā reaģēt: Uzmanīgi uzklausiet bērna sūdzības. Viss, kas jums jādara, ir jāizrāda patiesa interese (tas nav grūti, vai ne?…?) par viņa problēmām un periodiski jārunā uzmundrinoši, piemēram: “Vau! Tu esi tik gudrs!” Un, kad viņš beidzot izrunājas, rezumējiet: “Es esmu pārliecināts, ka tev viss būs labi, tu esi tik gudrs (īsts stiprinieks, visskaistākais, labākais dziedātājs…)”.
Nemēģiniet analizēt situāciju un izprast tās būtību. Jūsu uzdevums ir atjaunot bērna pašapziņu un optimistisku skatījumu uz dzīvi. Noteikti pajautājiet, ko jūs varat darīt, lai palīdzētu, un ierosiniet dažus risinājumus (ļaujiet man iemācīt zīmēt, vēlos pierakstīt uz mūzikas skolu).
Ko nevajag teikt: Nemēģiniet nomierināt savu bērnu ar tādām frāzēm kā “Tā nav problēma! Šodien man ir…”. Jūsu bērns pašlaik meklē plecu, uz kura raudāt. Viņš nav gatavs uzklausīt jūsu problēmas, jo īpaši tāpēc, ka viņa līmenī viņa problēmas viņam patiešām šķiet būtiskas un nopietnākas nekā jūsu.
Sūdzība Nr. 7. Par dzīvi
Varianti: Uz jautājumu “Kā tev klājas” – bērnam vienmēr ir viena atbilde – slikti, slikti, tik un tā. Kopumā diena nav laba, dzīve nav laba. Sarunās ar citiem bērniem viņš bieži saka frāzi: “Tev paveicās. Un stāstus par saviem draugiem viņš sāk ar vārdiem: “Cik laba ir Maša, viņai ir liels velosipēds (suns, dators, televizors).
Sūdzības slepenā nozīme: Bērnam ir pesimistisks temperaments. Viņš neprot priecāties par to, kas viņam ir, un ir greizsirdīgs uz apkārtējiem. Pirms vainot viņu par viņa “skumjo” skatījumu uz dzīvi – rūpīgi izanalizējiet savas sarunas mājās. Visticamāk, bērns no pieaugušajiem pastāvīgi dzird par kādām problēmām, kas steidzami jārisina, un uztver savu dzīvi kā vienu lielu “nelaimi”. Tajā pašā laikā no citiem viņš neko līdzīgu nedzird, un viņš ir pārliecināts, ka viņu dzīve ir daudz vieglāka.
Kā reaģēt: Jūsu uzdevums ir iemācīt bērnam priecāties par to, kas ir, un novērtēt tagadni. Mazāk diskutējiet mājās par dažādām problēmām. Pats galvenais, centieties iemācīties priecāties par tagadni un koncentrēt bērna uzmanību uz pozitīvajām lietām.
Padariet par tradīciju baudīt viens otra pieredzi. Piemēram, palūdziet katram ģimenes loceklim vakariņu laikā pastāstīt, kas labs ir noticis dienas laikā un cik laimīgs viņš ir bijis. Sākumā jums nāksies izvilināt labās atmiņas ar iztaujājošiem jautājumiem, bet pamazām bērns iemācīsies koncentrēties uz pozitīvajām lietām dzīvē.
Nesakiet: “Tev vienmēr ir slikti” vai “Tu atkal neesi laimīgs” – šāds “atbalsts” liks bērnam justies vēl sliktāk.
