Ķīna sabotēja starptautisko izmeklēšanu par covid izcelsmi, un ASV atkal runā par laboratorijas noplūdi. Tātad tas tomēr bija vīruss no mēģenes?

Februāra vidū zinātniskajā žurnālā Nature tika publicēts raksts, kas balstījās uz to ekspertu komentāriem, kuri bija Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izmeklēšanas komisijas locekļi saistībā ar SARS-CoV-2 parādīšanos Ķīnas pilsētā Vuhanā. Rakstā tika konstatēts, ka izmeklēšanas otrais posms faktiski nekad nav noticis, galvenokārt tāpēc, ka Ķīna nav vēlējusies sadarboties ar ekspertiem.

PVO atspēkoja Nature rakstīto, uzstājot, ka vīrusa meklēšana turpinās, lai gan izmeklēšanas nākamais posms netika veikts, kā sākotnēji bija iecerēts. Tagad meklēšanu veiks jauna, īpaši izveidota Zinātniskā konsultatīvā grupa jaunu patogēnu izcelsmes jautājumos (SAGO), kuras sākotnējais ziņojums tika publicēts 2022. gada jūnijā. Savukārt žurnāls Nature ir noraidījis pārmetumus, ka tā secinājumi ir kļūdaini.

Neskatoties uz PVO plāniem, nenoliedzami, ka kopš 2021. gada marta, divus gadus pēc sākotnējās izmeklēšanas pabeigšanas, nav publicēti jauni secinājumi. Un visi jautājumi, uz kuriem bija jāatbild izmeklēšanas otrajai daļai, ir pakārti gaisā.

Tūlīt pēc tam, kad tika publicēta “Nature”, arī ASV izlūkdienesti un nozaru departamenti atgādināja par savām izmeklēšanām. Laikraksts The Wall Street Journal, atsaucoties uz avotiem, 26. februārī ziņoja, ka ASV Enerģētikas departaments slepenā ziņojumā, kas iesniegts Baltajam namam un galvenajiem Kongresa locekļiem, sliecas uz laboratorijas noplūdes versiju, lai gan ar “zemu pārliecību”. Dažas dienas vēlāk ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktors Kristofers Rejs nāca klajā ar līdzīgu paziņojumu. Intervijā telekanālam Fox News viņš sacīja, ka “FIB jau ilgāku laiku uzskatīja, ka pandēmijas cēlonis, visticamāk, ir iespējamais incidents Vuhānas laboratorijā.

Sīkāka informācija par šo secinājumu pamatojumu, par iespējamās noplūdes apstākļiem utt. netika ne sniegta, ne arī paziņota. Vienīgā WSJ minētā papildu informācija bija tāda, ka izlūkošanas aģentūras, kuru ASV ir daudz, nonākušas pie atšķirīgiem secinājumiem: versiju, kurai tagad piekrīt Enerģētikas ministrija un FIB, neatbalstīja četras citas (vārdā nenosauktas) aģentūras, kas sliecas uz “dabisko” versiju. Divas citas izlūkošanas aģentūras (arī vārdā nenosauktas) vēl nav izdarījušas secinājumus.

8. martā ASV Pārstāvju palātā notika pirmā īpašas apakškomitejas, kas izmeklē pandēmijas koronavīrusa izcelsmi, uzklausīšana. Diskusijā līdz šim nav sniegti jauni dati, taču Senāts jau ir nolēmis publiskot izlūkošanas datus. Iespējams, ka ne tuvākajā laikā, bet pārskatāmā nākotnē svarīga informācija vēl varētu būt pieejama sabiedrībai.

Debates par pandēmijas izcelsmi, kas, šķiet, uz brīdi bija norimušas, tagad atkal ir atklātas. Tajā pašā laikā paradoksālā kārtā nekas jauns nav noticis: izlūkdienesti nav neko konkrēti pateikuši, un PVO nav sniegusi nekādus jaunus secinājumus. Šādā situācijā situācija varētu iesaldēties uz ilgu laiku – tāpēc visnoderīgākais risinājums šķiet atgādināt trīs vienkāršus faktus par kovīdas izcelsmi, kas mums ir zināmi kā fakti un kurus, visticamāk, tuvākajā laikā nevarēs pārskatīt.

FAKTS 1
Joprojām nav atbildes uz jautājumu par SARS-CoV-2 izcelsmi. Ir (milzīgs) skaits detaļu, kuras var salikt versijās pēc saviem ieskatiem.

Joprojām nav precīzas atbildes uz jautājumu, no kurienes un kā SARS-CoV-2 radās. To atzīst gandrīz visi: PVO eksperti, ASV izlūkdienestu amatpersonas un pamatoti laboratorijas noplūdes teorijas piekritēji. Vienīgais strīds ir par to, kura no aplūkotajām versijām šķiet pārliecinošāka, ņemot vērā pieejamo datu nepilnīgumu. Un pašas versijas veido nepārtrauktu ļaunprātības nokrāsu virkni, ko to autori mēdz piedēvēt Ķīnai un Ķīnas zinātniekiem, kā arī viņu starptautiskajiem kolēģiem. Šo spektru var attēlot šādi:

• *SARS-CoV-2 speciāli izstrādāja Ķīna (iespējams, sadarbībā ar ASV) kā bioloģisko ieroci un izlaida populācijā, lai iznīcinātu cilvēkus.
• *SARS-CoV-2 ir ģenētisku manipulāciju vai mākslīgas evolūcijas rezultāts Vuhānas laboratorijā, kur vīruss tika padarīts daudz bīstamāks cilvēkiem nekā dabā. Pēc tam vīruss izkļuva no laboratorijas zinātnieku nolaidības dēļ – visticamāk, inficējoties kādam no viņu darbiniekiem.
• *SARS-CoV-2 savā pašreizējā formā parādījās savvaļā, bet bez zinātnieku palīdzības nesasniedza Vuhanu. Vai nu tieši no Vuhanas Viroloģijas institūta kolekcijas, vai netieši, kādam piedaloties daudzās zinātniskajās ekspedīcijās uz sikspārņu kolonijām.
• *SARS-CoV-2 parādījās savvaļā un nonāca Wuhānā kopā ar inficētiem dzīvniekiem. Tie varētu būt vai nu dabiskie vīrusa pārnēsātāji, vai arī vēl neidentificēti starpsaimnieki.
• *SARS-CoV-2 izcelsme nemaz nav Ķīnā, bet nonāca Wuhānā ar saldētiem produktiem no citām valstīm.

Ne pirmajai, ne otrajai hipotēzei nav gandrīz nekādu atbalstītāju. Bioloģisko ieroču teoriju nekad nav nopietni apsvēruši cilvēki, kuriem ir pietiekama izpratne par to, kas šādi ieroči ir un kas nav (nav ko piebilst pie pazīstamā virusologa Eižena Kunina (Eugene Kunin) no ASV Nacionālā veselības institūta teiktā, ka tā ir “patoloģiska muļķība”).

Runājot par versiju, ka vīrusa izcelsme nav Ķīnā, to pandēmijas sākumā izvirzīja Ķīnas iestādes kā īslaicīgu politisku pretsparu nepamatotajiem ASV pārmetumiem, ko izteica toreizējais prezidents Donalds Tramps (Donald Trump). Šo versiju PVO eksperti izskatīja izmeklēšanas pirmajā posmā un pat raksturoja kā “iespējamu”, taču tagad tā ir tik tikko apspriesta un grūti atrod piekritējus zinātnieku vidū.

Patiesībā visi ir vienisprātis, ka vīruss Vuhānā tika pārnests no cilvēka uz cilvēku, ka tas notika kaut kad no 2019. gada novembra līdz decembrim un ka Huanganas dzīvnieku tirgus bija vīrusa izplatīšanās centrs.

Ne dabiskais vīrusa perēklis, ne arī iespējamais starpsaimnieks nav identificēts – tas pats vīruss nav konstatēts sikspārņu vai citu dzīvnieku dabiskajā populācijā. Galvenās debates ir par to, vai tas, ka Ķīnas lielākais koronavīrusa centrs atrodas Vuhānā, ir vai nav saistīts ar vīrusu.

FAKTS 2
Pamatargumentu kopums par vīrusa izcelsmi datējams ar 2021. gadu – kopš tā laika daudz kas nav mainījies.

Kopējais zinātniskās literatūras kopums par covid jau pārsniedz 330 000 rakstu, un šajā sarakstā vēl nav iekļauti recenzētie preprinti. Vismaz astoņi tūkstoši no tiem ir veltīti SARS-CoV-2 izcelsmei, tostarp laboratorijas noplūdes dēļ. Pie zinātniskajiem rakstiem jāpieskaita arī žurnālistikas publikācijas, no kurām dažas ir balstītas uz izlūkošanas ziņojumiem un citiem klasificētiem avotiem. Bieži vien zinātniskās publikācijas pārvēršas par dažādām teorijām apveltītu grupu strīdiem.

• Šeit ir atrodami avoti, no kuriem var gūt priekšstatu par galvenajiem argumentiem, kas atbalsta dažādas versijas:
  Shi Zhengli, Ķīnas virusologa un sikspārņu koronavīrusa pētnieka no tās pašas Wuhan laboratorijas, atbildes uz Nature jautājumiem pandēmijas sākumā.
• Pirmais un ļoti īsais “Nature” raksts, kurā “atspēko” laboratorijā noplūdušo SARS-CoV-2 versiju, ko uzrakstīja pētnieki Roberts
• Harijs un Kristians Andersens, kuri turpinās aizstāvēt dabiskas izcelsmes vīrusa versiju.
• PVO 2021. gada marta ziņojums. Tajā laboratorijas versija tiek dēvēta par ārkārtīgi maz ticamu, tai veltot tikai vienu lappusi, taču pielikumos ir iekļauta Ķīnas atbilde uz jautājumiem par šo versiju.
• PVO jaunās komisijas (SAGO) pirmais ziņojums, kurā apkopoti neatbildētie jautājumi kopā ar ieteikumiem, kā rīkoties.
• Pasaules vadošo imunologu un virusologu atklāta vēstule zinātnei, kurā aicināts veikt neatkarīgu pandēmijas izcelsmes izmeklēšanu.
• Lancet komitejas ziņojums, ko vadīja Džefrijs Sakss (Jeffrey Sachs).
• Cell publicētais kritiskais pārskats par dažādām versijām attiecībā uz covid izcelsmi (Harija un Andersena līdzautorība).
• ASV aģentūras DARPA dotācijas pieteikums, ko iesniedza NVO EcoHealth Alliance, kuru vada Pīters Dašaks (Peter Daschak). Kopā ar Shi Zhengli un citiem pētniekiem no Wuhanas šī NVO ir ierosinājusi virkni eksperimentu, lai izpētītu, kā koronavīrusi var pāriet no sikspārņiem uz cilvēkiem. Pieteikumā ir apspriesta speciālu pseidovīrusu radīšana, pamatojoties uz dažu koronavīrusu genomu, kuru S-proteīniem bija plānots pievienot proteāzes vietas, kas varētu atvieglot daļiņu iekļūšanu šūnās. Citiem vārdiem sakot, tas ir līdzīgs (bet ne identisks!) darbs tam, ko noplūdes versijas atbalstītāji pārmet ķīniešu zinātniekiem.
• Laboratorijas noplūdes versijas piekritēja, uzņēmēja Jurija Deigina jaunākā publikācija. Tajā salīdzinoši īsi apkopoti galvenie argumenti no viņa daudzajām publikācijām, no kurām lielākā daļa datēta ar 2020. gada sākumu.
• Vuhānas tirgū pirmo gadījumu statistiskā un filoģenētiskā analīze, kā arī no Vuhānas tirgus ņemto paraugu testēšanas rezultāti.
• Analīzi veica Kristiana Andersena un Maikla Sparrow u. c. komanda, pamatojoties uz veciem, jau publicētiem PVO izmeklēšanas datiem. Autori nonāca pie diviem galvenajiem secinājumiem: ka vīrusa pārnešana no dzīvniekiem uz cilvēkiem, visticamāk, notika divas reizes, neatkarīgi no divām dažādām vīrusa līnijām, un ka uzliesmojuma centrs bija Vuhānas tirgus rietumu spārns (ir zināms pat konkrētais stends, kur tas notika; tā fotogrāfijas, kas uzņemtas pirms pandēmijas sākuma, ir publicētas).

Šis ir tikai īsākais avotu uzskaitījums, kuru pārzināšana ir nepieciešama, lai izprastu argumentu kopumu, kas izmantots strīdā par kovīdu izcelsmi.

Problēma ir tā, ka pat pēc rūpīgas visu argumentu izpētes nevienu no versijām nevar viennozīmīgi noraidīt. Argumentu kopums ir saderīgs gan ar dabiskās izcelsmes versiju, gan ar laboratorijas noplūdes hipotēzi. Izvēlēties vienu no abām versijām var tikai pēc subjektīvas sajūtas, kura no tām šķiet ticamāka un pamatotāka (nevis pēc pierādījumiem, kas nepieļautu pamatotas šaubas).

Piemēram, laboratorijas versiju apstiprina šis faktu kopums:

• COVID uzliesmojums vispirms notika Vuhānā, pilsētā, kas atrodas aptuveni tūkstoš kilometru attālumā no sikspārņu – SARS-CoV-2 tuvākā radinieka dabisko saimniekorganismu – dzīvesvietas.
• Vuhānā atrodas Vuhānas Viroloģijas institūts, galvenais koronavīrusu pētniecības centrs Ķīnā un visā Āzijas reģionā, kas regulāri veic ekspedīcijas uz infekcijas avotiem, vācot, izolējot un pētot šos ierosinātājus.
• Trīs gadus pēc pandēmijas sākuma nav izdevies atrast ne SARS-CoV-2 dabisko rezervuāru, ne starpsaimnieku.
• Uzreiz pēc uzliesmojuma sākuma Ķīna sāka vajāšanu pret cilvēkiem, kas izplatīja informāciju par jauno slimību, un pēc tam noteica centralizētu cenzūru pat zinātniskajām publikācijām par kovid.
• Saskaņā ar ASV izlūkdienestu datiem 2019. gada novembrī, īsi pirms uzliesmojuma sākuma, trīs Vuhanas Viroloģijas institūta darbinieki devās uz slimnīcu ar aizdomām par neprecizētas izcelsmes elpceļu slimību.
• SARS-CoV-2 koronavīrusa S-proteīnā tika atklāta furīna proteāzes vieta, kas ievērojami atvieglo inficēšanos un kuras nav vīrusa tuvākajiem radiniekiem. Šī vieta radusies 12 nukleotīdu inserta rezultātā, un tajā izmantotie kodoni ir diezgan reti sastopami koronavīrusu genomos, bet bieži sastopami cilvēka šūnās.
• Aprakstītajā ieliktnī atrasta arī endonukleāzes Fau I atpazīšanas vieta – to var izmantot, lai pārbaudītu ieliktņa klātbūtni genomā, strādājot ar vīrusu laboratorijā.
• Jau pēc pandēmijas sākuma tika publiskots iepriekš minētais Shi Zhengli un līdzautoru ASV granta pieteikums, kurā līdzīgu furīna vietu bija plānots ievietot dažos gēnos, lai pārbaudītu dažādu koronavīrusu spēju iekļūt šūnās.
• Bīstamie cilvēku vīrusi jau agrāk ir izkļuvuši no laboratorijām, izraisot slimību uzliesmojumus.
• Ķīna, kā minēts iepriekš, ir atteikusies no turpmākas sadarbības ar PVO, kas būtu saistīta ar laboratorijas noplūdes versijas izmeklēšanu.

Tagad apkoposim vēl vienu faktu virkni – par labu dabiskajai versijai:

• Vuhānā ir četri tirgi, kuros tiek pārdoti savvaļas dzīvnieki no dažādām Ķīnas daļām. Ir daudz šo dzīvnieku fotogrāfiju, kas apliecina, ka tie tika pārdoti un turēti antisanitāros apstākļos tieši pirms pandēmijas un iepriekšējos gados. Turklāt simtiem paraugu, kas ņemti tirgū un tā apkārtnē, apstiprina vīrusa klātbūtni – pozitīvie paraugi koncentrējas ap stendiem, kur tika pārdoti savvaļas dzīvnieki. Tostarp jenotsuņi, kas var būt koronavīrusu pārnēsātāji.
• Tirdzniecība notika, neraugoties uz aizliegumiem, kas tika noteikti pēc SARS-1 vīrusa uzliesmojuma 2003. gadā. Un Ķīnas iestādes gūst labumu no tā, ka slēpj faktu, ka tirdzniecība ar savvaļas dzīvniekiem ir turpinājusies – epidemioloģiskais risks, ko rada cilvēku kontakts ar šiem dzīvniekiem, ir plaši atzīts. Ir loģiski pieņemt, ka slepenība, kas sākumā bija saistīta ar slimības uzliesmojumu, ir ar to saistīta.
• Lai slimības uzliesmojums kļūtu plaši izplatīts, nepietiek tikai ar biežu cilvēku kontaktu ar slimības pārnēsātājiem dzīvniekiem. Ir nepieciešams liels iedzīvotāju blīvums vietās, kur notiek šāds kontakts – tam jānodrošina vīrusa pārnešana agrīnā uzliesmojuma stadijā. Piemēram, no Shi Zhengli 2018. gadā veiktā darba mēs zinām, ka iedzīvotāji vairākos Ķīnas dienvidu daļas lauku apvidos, kur ir izplatīti sikspārņu koronavīrusi, ir ilgstoši kontaktējušies ar SARS tipa vīrusiem, taču tas nav izraisījis uzliesmojumus. Savukārt Vuhana ar 12 miljoniem iedzīvotāju ir viena no desmit lielākajām Ķīnas pilsētām, kas nozīmē, ka tā ir ideāla vieta epidēmiju “audzēšanai”.
• Vuhānas pirmo saslimšanas gadījumu vietu statistiskā analīze liecina, ka visdrīzāk slimības uzliesmojuma sākumpunkts arī bija pilsētas daļa, kurā atrodas savvaļas dzīvnieku tirgus. Laboratorijas noplūdes aizstāvji apgalvo, ka aptuveni turpat atrodas arī citas cilvēku pārpildītas vietas, piemēram, dzelzceļa stacija, taču iespējams, ka arī stacijā notikušais uzliesmojums ir saistīts ar paraugiem tirgū.
• Vuhanas Viroloģijas institūts atrodas tieši pie Huanganas tirgus, un nav skaidrs, kāpēc hipotētiska laboratorijas noplūde būtu izpaudusies kā uzliesmojums tur, nevis daudz pārpildītākās vietās, piemēram, tirdzniecības centros, lielveikalos un kinoteātros, kur to būtu varējuši ienest institūta darbinieki. Pat tie, kas ārkārtīgi talantīgi atlasa argumentus par labu laboratorijas noplūdei, nepiedāvā izskaidrojumu tam, ka pirmais (vai vismaz pirmais plaša mēroga) uzliesmojums notika tirgū, nevis kādā citā vietā. Patiesībā tiek aicināts ticēt, ka tā ir vienkārši sakritība.
• Institūta darbinieku arhīva asins paraugu, kas ņemti 2019. gada aprīlī un 2020. gada martā, analīze uzrādīja negatīvus rezultātus – tas ir, neviens no viņiem līdz 2020. gada martam nebija inficējies ar koronavīriem. Tiesa, tas nav PVO pētījuma rezultāts, bet gan tas, ko ekspertiem Vuhanā pastāstīja Zhimin Yuan, laboratorijas, kurā strādāja Shi Zhengli, direktors. Nav zināms, vai šie arhīva attēli ir saglabājušies un vai tie ir pilnībā izmantoti.
• Lai gan SARS-CoV-2 tuvākajiem radiniekiem nav furīna iestarpinājuma genomā, tas ir plaši sastopams citos koronavīrusos, piemēram, MERS un dažos sen zināmos cilvēka HCoV “mīkstajos” koronavīrusos (kā parādīts šeit).
• Pat konsekventi laboratorijas noplūdes hipotēzes piekritēji ir vienisprātis, ka furīna ieliktnis varētu būt radies nejaušā procesā – pietiek ar pareizo aminoskābju pāri, kas var rasties tikai dažu mutāciju rezultātā, lai rastos minimāla vietas versija.
• Ievietojumu SARS-CoV-2 genomā nevar uzskatīt par optimālu, t. i., enzīma efektivitāte nebūt nav maksimāla; furīnam labāk derētu cits ieliktnis. Kurš tas būs, bija labi zināms jau ilgi pirms iespējamās gēnu inženierijas. Pirms pandēmijas bija zināms arī tas, ka dažos koronavīrusos šāda veida vietne vienkārši nedarbojas, proti, zinātniekiem bija konkrēti iemesli šādus ieliktņus neizmantot. Kopumā tas liecina, ka mērķtiecīga furīna vietas ieviešana, kāda tā ir SARS-CoV-2, no gēnu inženierijas viedokļa ir neloģiska.
• Attiecībā uz FauI atpazīšanas vietu šai endonukleāzei ir simtiem alternatīvu, ko var izmantot tam pašam kontroles mērķim. Tā kā gēnu inženieri ir gandrīz vienaldzīgi, kuru endonukleāzi izmantot, lai kontrolētu konkrēta konstrukta klātbūtni, nav iemesla uzskatīt, ka šīs konkrētās nukleāzes vietas klātbūtne par kaut ko liecina un nav nejaušība.
• Dashak un Shi Zhengli grupas dotācijas pieteikumā aprakstītajā darbā (kas tiek izmantots kā pierādījums par plāniem “uzlabot” vīrusu) patiesībā nebija minēta dzīvotspējīgu vīrusu pārveidošana – runa bija tikai par pseidovīrusu daļiņu veidošanu, ar kurām ir ātrāk un vieglāk strādāt. Turklāt šīs daļiņas nerada inficēšanās risku.
• Lai gan pagātnē vīrusi ir izbēguši no laboratorijām, daudz lielāka iespēja, ka pandēmiju avots būs savvaļas dzīvnieki – faktiski tie bija un joprojām ir galvenais cilvēka infekcijas slimību avots -.
• Un tā tālāk ad nauseam.

Kā redzat, par vienu vai otru kovīdu izcelsmes versiju var apkopot garu netiešu pierādījumu sarakstu, kas var izskatīties ļoti pārliecinoši. Ar katru jaunu zinātnisko rakstu, žurnālistikas publikāciju vai izlūkdienesta ziņojumu argumentu skaits sarakstos palielinās – taču abi saraksti aug vienlaikus. Kļūst arvien grūtāk tos šķirot, un neviens no apkopotajiem pierādījumiem nesniedz pārliecinošus pierādījumus vai neapgāž kādu no teorijām.

FAKTS #3
Izmeklēšanas liktenis bija un joprojām ir Ķīnas rokās – bez tās vēlmēm galīgo atbildi diez vai izdosies iegūt.

Šādai situācijai ir viens galvenais iemesls: jebkura faktu interpretācija nozīmē minimālu uzticēšanos to avotam, un ar uzticēšanos covid gadījumā ir fundamentāla problēma. Covid ir radies Ķīnā, Ķīna ir motivēta slēpt (vismaz dažus) apstākļus, un vēsturiski varas iestādes jau ir demonstrējušas represīvu informācijas politiku ne tikai attiecībā uz zinātnisko komunikāciju, bet arī citās jomās.

Tikmēr pandēmijas rašanās apstākļus nav iespējams izpētīt bez Ķīnas sadarbības un uzticības tam, ko un kā tā jau ir iemācījusies. Nekādi netieši argumenti, nekāda genoma un inserta analīze, pat ja tā būtu patiesi objektīva un kvalitatīva, nevar aizstāt parasto Vuhānas sekvences izmeklēšanu, analīzi un ekspertīzi – visu to, kas tika darīts, piemēram, Malaizijas notriektā reisa MH17 vai Aleksandra Ļitviņenko saindēšanas gadījumā.

Kamēr šāds darbs netiks veikts – nevis attālināti, bet Ķīnā -, nebūs iespējams cerēt uz pārliecinošu atbildi uz jautājumu, kā pandēmija radās. Taču tagad, pēc tiešiem apsūdzējumiem no ASV puses, Ķīnai ir vēl mazāka motivācija sadarboties un aicināt ekspertus turpināt izmeklēšanu.