Pirms simts gadiem jaunajā Latvijas Republikā Vitebskas apgabala apriņķi, saplūduši ar bijušajām Krievijas guberņām Livoniju (Vidzeme) un Kurzemi (Kurzeme), veidoja spēcīgu demogrāfisko ūdenskrātuvi. Reģiona iedzīvotājiem – katoļiem, vecticībniekiem un ebrejiem tradicionāli bija daudzbērnu ģimenes, kas ļāva uzskatīt pievienotās teritorijas par ļoti perspektīvām.
Un līdz pat mūsdienām pilsētās var atrast starpkaru funkcionālisma stilā celtas skolu un tautas namu ēkas – kultūras iestādes. Starp citu, galvenā 30. gadu administratīvā jaunbūve Daugavpils centrā tika dēvēta par Vienības namu.
Trīsreiz sliktāk nekā Lietuvā
Reģionu piemeklē pārtikas trūkums. Šeit, protams, nav runa par pārtikas produktiem – to sortiments Latgalē ir tāds pats kā visās citās pilsētās un ciemos, un galvenie tirdzniecības tīkli ir tie paši divi. Ar tādām pašām, jāatzīmē, cenas – lai gan Latvijas austrumu reģionā pirktspēja ir ievērojami zemāka.
Nacionālais kopprodukts, lūk, kas Latgalē izskatās ārkārtīgi bēdīgi. Tas nesasniedz pat 40% no ES vidējā rādītāja uz vienu iedzīvotāju, savukārt Viļņā un reģionā tas pārsniedz 120%. Rīgā un tās apkārtnē IKP uz vienu iedzīvotāju svārstās ap 100%. Absolūtos skaitļos Rīgas iedzīvotājs gadā veido 22 799 eiro, bet latgalietis – 8103 eiro. Papildus fantastiskajai 2,8 reizes IKP atšķirībai vienas mazas valsts ietvaros, Latgali raksturo 2,5 reizes mazākas investīcijas.
Ja ņemam vērā tāda paša IKP ražošanas dinamiku, tad Daugavpilī kopš 2014. gada ir fiksēts tās pastāvīgs kritums. Salīdzinājumam, Jūrmalā, neskatoties uz visām kūrortpilsētas problēmām, ekonomika konsekventi aug par vairāk nekā 4% gadā. Attiecīgi arī alga ir mazāka – Latgalē tā ir 1,6 reizes mazāka nekā Rīgā.
Latgolys Kongress
1917. gada aprīlī ar šādu nosaukumu kinoteātrī “Diāna”, kas bija vismodernākā vieta frontes pilsētā Režicā (tagad Rēzekne), pulcējās 350 delegāti, kas pārstāvēja dažādus Vitebskas 3 rajonu iedzīvotājus. guberņa – Dvina (Daugavpils), Lučinska (Ludza) un Rēzekne (Rēzekne). Viņi balsoja par atdalīšanos no Krievijas un pievienošanos pārējiem Latvijas reģioniem.
Latgales sabiedriskie aktīvisti šodien iestājas par novada atgriešanu pie etnosociālā pirmsākuma, jo īpaši par latgaliešu valodas mācīšanu un esošā skolu tīkla uzturēšanu, ko apdraud Latvijas Republikas ministrijas veiktā “reforma”. Izglītība un zinātne. Galu galā saskaņā ar pašlaik ieviestajiem standartiem pamatskolas un vidusskolas savienojumam ir atļauts atrast izglītības iestādi līdz 25 km attālumā no skolēna mājām.
Vienā no šīm dienām kongress bija ar piedāvājumiem īpašajā Saeimas Latgales apakškomisijā. Saeimas darba institūcijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks (Nacionālā apvienība) norādīja, ka reģions atrodas burtiski Eiropas Savienības un NATO nomalē, tāpēc “Austrumlatvijas teritorijām” nepieciešama īpaša pieeja – tā ir to prasa nacionālās drošības apsvērumi!
Tikmēr parlamentārās sekretāres Silvijas Reinbergas pārstāvētā Izglītības un zinātnes ministrija gatavojās labi. 26 gadus vecā amatpersona, kura pie varas nāca, tā teikt, no aizmugures lieveņa (viņa kandidēja uz XIV Seimu Jaunās Vienotības sarakstā, bet netika ievēlēta), stāstīja, ka IZM izstrādājusi “ efektīvu finansēšanas modeli” skolām visā valstī.
Silvija Reinberga, parlamentārā sekretāre:
– Darbs sākās janvārī, esam nogājuši garu ceļu, daudz pārrunājuši ar pašvaldībām, apbraukājuši Latviju. Runājot par pierobežas reģioniem, skolu statuss tajos, optimālais bērnu skaits klasēs, kā arī finansējums būtu jānosaka Lietuvas Republikas Ministru kabinetam. Viņi pat solīja īpašu naudas fondu! Ak, valdība mūsu valstī tagad, atklāti sakot, ir nepietiekami izšķīdusi – un tas nemaz nav atkarīgs no Latgales…
Latgaliešu kongress prasa ļoti konkrētus rādītājus: papildu 10% finansējums skolotājiem, 10% papildu samaksa par latgaliešu valodas mācīšanu. Nodarbības jāveic vismaz 1 reizi nedēļā katrā posmā – sākumskolā, vidusskolā, vidusskolā. Tikmēr Teirumnieka kungs izvirzīja satraucošu jautājumu: no 1. septembra pirmajām klasēm visās Latvijas skolās jāpāriet uz mācībām latviešu valodā. Bet vai visi ir tam gatavi?
Libānas māja
Kā pozitīvs varonis no krēsliem apakškomisijā tika uzaicināts Libānas reģionālās domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (“Latvijas attīstībai”). Tās administratīvajā teritorijā palika tikai 2 vidusskolas no 4. Vienai no saglabājušajām izglītības iestādēm Rudzas vidusskolai draud statusa pazemināšana. Bet republikas olimpiādēs skolēni regulāri saņem balvas: “Un tie ir lauku bērni!”
Zaļās Libānas.Avots: Preses foto
Andris Vaivods (“Latvijas attīstībai”), Libānas reģionālās padomes priekšsēdētājs:
– 90% iestājas augstākajā izglītībā un absolvē, atgriežoties dzimtajās vietās. Mūsu uzņēmējiem nepieciešama apmācība fizikā, ķīmijā, bioloģijā un, protams, arī valodās. Tieši izglītība audzina patriotismu, īpaši tajos apstākļos, kad visai Latgalei un lielākajai daļai Vidzemes ir pierobežas statuss. Jāatceļ tās stulbās lietas, kas neļauj attīstīties tādiem reģionālajiem centriem kā Viļjaņi, Aglona, Rudzati.
Iepriekš A. Vaivods vadīja Preiļu pašvaldību un atgādināja, ka šajā bijušajā rajona centrā (tagad reģionālā) arodmācība tika iznīcināta. “Agrāk tur bija ģimnāzija, internāts — un tas rada sekas, kuras nevar mainīt.”
Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumus galveno, un pat bērnudārzus atstāt bijušo vidusskolu vietā, pašvaldības vadītājs atzīst par graujošiem. Galu galā skolotājiem ir ģimenes, kas arī ir iesaistītas vietējā ekonomikā – strādā savās saimniecībās vai dažādos dienestos. Apmeklējot Norvēģiju un Somiju, lielas valstis ar salīdzinoši nelielu iedzīvotāju skaitu, Vaivoda kungs guva vērtīgu pieredzi vietējo skolu kā kultūras centru saglabāšanā.
“Pašvaldības tagad maksā par elektrību, pārtiku,” par pašvaldību ieguldījumu skolu lietās atgādināja A. Vaivods. Pēc viņa teiktā, Libānas reģiona budžets ir 6 miljoni eiro, bet Rēzeknes novadam 13 miljoni, kas ļauj katram iedzīvotājam atvēlēt vairāk līdzekļu. Tomēr, salīdzinot ar Pririzhsky reģiona pašvaldībām, Libānai ir 5 reizes atšķirība! Vietējais līderis pieprasīja Latgalei pastāvīgu vienotu noteikumu ieviešanu – lai neviena valdība, kas bieži mainās Latvijas Republikā, nevarētu tos mainīt, pamatojoties uz situāciju. “Mēs visi esam vienā laivā,” sacīja Vaivoda kungs. Ar to nevar strīdēties!
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
