Latvieši Islandē stāsta par vulkāna izvirdumu

Islandē, Reikjanesas pussalā uz dienvidiem no galvaspilsētas Reikjavīkas 18. decembra vakarā sākās vulkāna izvirdums. Dienu pēc izvirduma latvieši Islandē stāsta par redzēto.

Artis Kamals: Panika tiem, kuri pirms svētkiem vēlas doties mājās

Visiem šķita, ka izvirduma beigās nemaz nebūs, bet vakar vakarā 22.17 apmēram 3 km no Grindavīkas tas sākās. Vulkanologi uzreiz ziņoja, ka sācies sliktākais scenārijs, jo bija bažas, ka lava varētu plūst uz nelielo pilsētiņu, vai, vēl trakāk, līdz turienei varētu stiepties zemes plaisa, kas pagarinājās līdz četriem kilometriem. Par laimi, tā nenotika, un arī lava plūst virzienā prom no pilsētas – uz ziemeļiem.

Es šobrīd atrodos Habnarfjerdirā, kas ir apmēram 30 km no izvirduma vietas. Vakar liesmas varēja redzēt arī no Reikjavīkas.

Pašu izvirdumu laika apstākļu dēļ neesmu vēl redzējis, no rīta iztālēm bija vien sarkanas debesis, tagad viss ir balts. Te prognozē, ka šis izvirdums ilgšot 7-10 dienas. Iepriekšējā izvirduma laikā braucu uz notikumu vietu vairākas reizes, šoreiz, iespējams, nemaz nebraukšu.

Nekādas panikas nav, dzīve rit ierasto gaitu. Satraucas Grindavīkas iedzīvotāji, kas jau vairāk nekā mēnesi ir evakuēti no pilsētas, jo neviens nevar būt drošs, kad un vai varēs atgriezties mājās.

Panika droši vien ir visiem tiem, kas pirms svētkiem vēlas doties mājās. Šodien Keflavīkas lidostā daži reisi bija atcelti, daudzi pārcelti pat par piecām stundām uz priekšu, arī ielidošanas kavējās. Bet šodien šeit ir stiprs vējš un putenis, iespējams, tas ir iemesls.

Ilze no Islandes: Skats kā apokalipsē

Mūsu mājas atrodas aptuveni 20 km no vulkāna, un mūs šobrīd nekas neapdraud. Pagaidām vispār viss virzās pēc labākā scenārija un 4 km garā plaisa ne visur ir ļoti aktīva, un lava plūst neapdzīvotu vietu virzienā, neapdraudot ne cilvēkus, ne infrastruktūru. Pat gāzi vējš šodien pūš projām okeānā.

Par Keflavīkas evakuāciju neviens pat nerunā, ir jānotiek kaut kam pilnīgi trakam, lai mūs tas nopietni skartu. Tomēr sajūtas ir savādas, vakar vakarā, atverot žalūzijas, paliku bez vārdiem. Skats kā apokalipsē. Bet izskatās trakāk, nekā patiesībā ir, bail nav. Iemigt gan nevarēju ilgi un šodien esmu ļoti miegaina.

Prieks, ka neviens nav cietis un ka Grindavīka necieš. Ceru, ka tā arī paliks, jo šie procesi tomēr ir tik neparedzami.

Mazie bija pārsteigti, bet, kā jau Islandē dzimuši bērni, uztvēra to gluži mierīgi. Viņu vecumā lielākais uztraukums bija par to, lai vulkāns netraucē jólasveiniem atnest dāvanas uz palodzes noliktajās kurpītēs. (Ik nakti no 12. decembra pie islandiešu bērniem nāk trīspadsmit jólasveini, lai atstātu uz palodzes noliktajā kurpītē mazu dāvaniņu.)