Divas dienas pirms valsts vadītāja vēlēšanām skaidrības par parlamenta balsojuma iznākumu nav.
Lielākai intrigai “zaļie zemnieki” otrdien, tas ir, dienu pirms vēlēšanām, kopumā sarunāja vienu no kandidātiem Edgaru Rinkēviču. Lai gan šodien neviens nevar prognozēt 31.maija balsojuma iznākumu, tomēr dažus notikušās vēlēšanu kampaņas rezultātus var rezumēt. Un vienlaikus pārrunājiet visu trīs troņa pretendentu: Ulda Pīlēna, Edgara Rinkēviča un Elīnas Pinto plusus un mīnusus.
Pirmkārt, jāatzīst, ka neviens no šīs trijotnes neizkrīt no ansambļa, proti, nevienu nevar saukt par nesagatavotu un prezidenta amatam neatbilstošu.
Dzīves pieredze, zināšanas par valsti un tautu
Par “Apvienotā saraksta” kandidāta Ulda Pīlēna priekšrocībām var uzskatīt dzīves pieredzi, izcilas zināšanas par valsti un tās iedzīvotājiem, dzīvojot gan pilsētās, gan provincēs, un, kas ļoti svarīgi, izpratni par šīs paaudzes cilvēku kura dzīve iekrita padomju periodā. Pilēns šķiet cilvēks, kuram būs vieglāk saliedēt latviešus prezidenta amatā, un diez vai viņš pieturēsies pie pašreizējā prezidenta nacionālradikālajām nostādnēm.
Pilēna priekšrocība ir arī zināšanas par tautsaimniecību, ekonomiku, kas ir ārkārtīgi svarīgas tieši šajā Latvijas attīstības posmā. Un, lai gan prezidentam nav daudz iespēju ietekmēt lēmumus ekonomikas jomā, viņš tomēr var mēģināt noteikt ekonomikas attīstības vektoru.
Un viņš ļoti labi pārzina arī politisko virtuvi – viņš stāvēja pie Tautas partijas tapšanas pirmsākumiem, faktiski šajās vēlēšanās izveidoja “Apvienoto sarakstu”. Iespējams, šī kandidāta priekšrocība ir finansiālā neatkarība. Pīlens kļuva par miljonāru jau deviņdesmito gadu beigās…
Nav spēcīgs diplomātijā
Ja runājam par mīnusiem, tad, iespējams, vecuma dēļ viņš ir diezgan konservatīvs un, šķiet, diez vai pieņem visu jauno. Tajā pašā laikā maz ticams, ka viņš sāks graut, kā daudzi cer, pašreizējo valdošo koalīciju.
Daži eksperti uzskata, ka viņam būs ļoti grūti nodarboties tieši ar starptautiskajām lietām – gan ne pārāk labās svešvalodu zināšanas, gan arī pieredzes trūkuma dēļ ārpolitikas jomā.
Ārlietu veterāns
Savukārt Jaunās Vienotības kandidāts Edgars Rinkēvičs ir spēcīgs tajā, kurā Pīlēns ir salīdzinoši vājš – starptautiskajos jautājumos. Tā ir šī valsts vadītāja amata kandidāta galvenā priekšrocība: milzīga pieredze ārpolitikā. Atgādiniet, ka Rinkevičs gandrīz 11 gadus strādāja par ārlietu ministru! Pirms tam viņš vadīja Valsts prezidenta kanceleju un organizēja NATO samitu Rīgā.
Vēl viens šī kandidāta pluss ir milzīga politiskā pieredze. Ja Pīlēns kandidēja tikai vienu reizi – uz Liepājas domi – un vairāk darbojās kā sava veida pelēkā eminence, tad Rinkēvičs atkārtoti, un vienmēr veiksmīgi, kandidēja uz Seimu, un ir dažādu partiju biedrs kopš 1997. gada.
Un naudu paņem no naktsskapīša?
Par Rinkēviča mīnusu var uzskatīt viņa ļoti vājo izpratni par praktisko ekonomiku, un, iespējams, viņam ir ļoti vāja izjūta, kā dzīvo parastie latvieši. Tomēr Ārlietu ministrijas vadītājs pārāk ilgi strādāja valsts pārvaldē un tāpēc tikai teorētiski zina, kā tiek pelnīta nauda. No šādas viņa biogrāfijas izriet vēl viens mīnuss – pieredzes trūkums saskarsmē ar parastajiem latviešiem. Arī vēlēšanu laikā Rinkēvičs sava amata dēļ maz gāja pie tautas un vairāk komunicēja ar vēlētājiem virtuāli – ar plakātu un reklāmu palīdzību.
Bet tomēr Rinkēvičs par visu savu “attālumu” no vienkāršās tautas visu mūžu nodzīvoja Latvijā un, ja izbrauca no valsts, tad tikai uz īsiem komandējumiem.
Ciemos Latvijā
Ko gan nevarētu teikt par trešo kandidāti – Elīnu Pinto (“Progresīvie”), kura tomēr lielāko daļu savas pieaugušo dzīves pavadīja ārpus Latvijas. Un, lai gan viņa apgalvo, ka šeit viesojusies regulāri un nav zaudējusi saikni ar dzimteni, tomēr dzīvošana laukos, šeit strādāšana vai ik pa laikam atbraukšana ciemos, kā mēs visi saprotam, ir divas lielas atšķirības.
Ļoti vāja izpratne par mūsdienu latviešu dzīvi ir trekns mīnuss trešajam kandidātam. Vēl būtiskāks Elīnas Pinto trūkums ir politiskās pieredzes trūkums. Viņa nekad nav bijusi partiju biedre un nav kandidējusi uz viena vai cita līmeņa deputātiem.
Bet viņš runā valodās
Pinto priekšrocības ir viņas daudzpusīgā izglītība, pieredze Eiropas struktūrās un teicamas vairāku svešvalodu zināšanas. Droši vien Pinto kundzei kā liberālās partijas izvirzītajai kandidātei būs arvien vieglāk un vieglāk veidot dialogu ar mazākumtautībām.
Taču visi, arī, iespējams, pati Pinto kundze, saprot, ka viņas izredzes tikt ievēlētai par prezidenti šajās vēlēšanās ir niecīgas. Un ne tikai tāpēc, ka viņa ir Seima mazās opozīcijas frakcijas kandidāte (10 mandāti), bet galvenokārt tāpēc, ka viņa ir pilnīgi nepazīstama lielajam vairākumam Latvijas iedzīvotāju. Zīmīgi, ka Pinto piekritēji šai piezīmei mēģināja vilkt paralēles ar Vairu Vīķi-Freibergu, kuru, pirmo reizi ievēlot par prezidenti, 1999.gadā, arī nepazina pat tie, kas par viņu balsoja Seimā. Par parastajiem latviešiem nemaz nerunājot. Bet, pirmkārt, joprojām nevar salīdzināt toreiz gudro psiholoģijas doktori V. Vīķi-Freibergu ar trešā līmeņa ES ierēdni, otrkārt, tagad situācija ir pavisam cita,
Nav nejaušu kandidātu
Starp citu, pastāv liela varbūtība, ka Vīķes-Freibergas kundze 1999.gadā nebūtu kļuvusi par prezidenti, ja toreiz būtu bijusi pašreizējā prezidentes izvirzīšanas un ievēlēšanas sistēma.
Piezīme: tagad nejauša kandidāta parādīšanās pēdējā brīdī ir gandrīz neiespējama. Ja 31.maijā netiks ievēlēts neviens no trim kandidātiem, tad notiks otrā kārta, kas notiks ne ātrāk kā pēc 10 dienām. Vienlaikus deputātiem no 1. līdz 5.jūnijam būs jāizvirza kandidāti otrajai kārtai. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā gan deputātiem, gan sabiedrībai būs laiks noskaidrot, kurš patiesībā tiek piedāvāts valsts vadītāja amatam.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
