Lasīšanas Laiks:2 Minute(-s), 8 Sekunde(-s)

Pēc provizoriskiem datiem, kopējā graudaugu raža Latvijā pērn salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājās par 16,3% (527,8 tūkst. tonnu) un sasniedza 2,716 milj. tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tajā pašā laikā graudaugu platības palielinājās par 17,2 tūkstošiem hektāru (2,2 %), sasniedzot 797,4 tūkstošus hektāru, bet raža laika apstākļu ietekmē bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā un sasniedza 34,1 centneri no hektāra.


Ziemāju un pavasara kultūras
Ziemāju raža 2023. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 390,2 tūkstošiem tonnu (15,7 %) līdz 2,102 miljoniem tonnu jeb no 48,7 centneriem līdz 41,3 centneriem no hektāra, kas ir zemākais rādītājs kopš 2018. gada, kad tā bija 41 centneris no hektāra.
Lai gan pavasara kultūru platība pērn palielinājās par 20 200 hektāriem (7,5 %) līdz 288 500 hektāriem, to vidējā raža no hektāra samazinājās par 24 % – no 28 centneriem 2022. gadā līdz 21,3 centneriem 2023. gadā, kas ir zemākais rādītājs kopš 2010. gada, kad tā bija 19,9 centneri. Kopējā pavasara labības raža samazinājās par 137 700 tonnām (18,3 %) līdz 614 000 tonnām.
Kopējais graudu iepirkums pagājušajā gadā bija 2,677 miljoni tonnu, kas ir par 85,6 tūkstošiem tonnu (3,1%) mazāk nekā gadu iepriekš. Vidējā graudu iepirkuma cena samazinājās no 286,59 eiro par tonnu 2022. gadā līdz 208,39 eiro 2023. gadā.

Kartupeļu gads

Tajā pašā laikā, kā norāda CSU, lai gan kartupeļu stādījumu platības Latvijā pēdējo 13 gadu laikā ir būtiski samazinājušās – no 30 100 hektāriem 2010. gadā līdz 14 000 hektāriem 2023. gadā, raža 2023. gadā ir 258 100 tonnas, kas ir par 11 400 tonnām (4,6%) vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Vidējā kartupeļu raža no hektāra palielinājās par 11% – līdz 184 centneriem no hektāra, kas ir augstākais rādītājs pēdējo trīs gadu laikā (2020. gadā – 208 centneri). 2023. gadā Latvijā tika izaudzēts 111 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot siltumnīcās audzētos), kas ir par 4,5 tūkst. tonnu (3,9%) mazāk nekā 2022. gadā. Siltumnīcās audzēto dārzeņu raža samazinājās par 2,1 tūkst. tonnu (2,1%), savukārt atklātā laukā audzēto dārzeņu raža palielinājās par 6,8 centneriem no hektāra (4,3%), bet kopējais apjoms samazinājās par 4,5 tūkst. tonnu (3,9%).

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Previous post Policijas busiņš Lietuvā notriecis pusaudzi
Next post Mājdzīvnieku kopšanas pamati: vai ir jāmazgā kaķis?