Latvijas Televīzija (LTV) vēlas stingrāk kontrolēt no reģionālajiem medijiem saņemto pārraidāmo saturu, izriet no otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē izskanējušajām diskusijām.
LTV ir tiesības stingrāk kontrolēt reģionālo mediju pārraidāmo piedāvājumu, reaģējot uz Konkurences padomes iebildumiem par savstarpēji neizdevīgiem nosacījumiem mediju sadarbībā, pauda LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.
“Pie esošās situācijas, kad mums obligāti jāpērk saturs no reģionālajiem medijiem, mums ir pilnīgas tiesības pieprasīt to tādā kvalitātē, kādu mēs uzskatām par atbilstošu,” sacīja Priede.
LTV ir izteikusi vēlmi noteikt, kādu saturu tā iepērk no reģionālajiem medijiem, un ja saturs vai tā kvalitāte nav atbilstoša LTV uzstādījumiem, tad LTV būtu jābūt tiesībām noteikt darbinieku nomaiņu konkrētā uzdevuma izpildei. Pret šo ierosinājumu iebilst Konkurences padome.
Komisijas sēdē Konkurences padomes pārstāve Egija Gitendorfa norādīja, ka padome šādā ierosinājumā saskata nepamatotas LTV priekšrocības, jo tā vienpersoniski mainītu reģionālā medija plānus un uzdevumus, radot nenoteiktību reģionālā medija darbā, kā arī konkurences riskus.
Savukārt Priede sacīja, ka reģionālie mediji šobrīd nespēj apkalpot LTV vajadzības, jo tiem trūkst jaudas. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka satura kvalitātes jautājumi ir cieši saistīti ar darbinieku kvalifikāciju, un ja tā nav pietiekoša, tad LTV jāspēj to ietekmēt un nodrošināt.
Tāpat LTV iebilst pret to, ka viņi nevar noteikt, kāds saturs ir iepērkams. “Ja ir klūdziņu pinēju biedrības pasākums, tad mums viņš ir jāpērk, jo mums nav alternatīvu pašiem kaut ko darīt reģionālās televīzijas vietā,” sašutumu pauda Priede, piebilstot, ka LTV grib redzēt reģionālo mediju satura plānus un izvēlēties no šiem plāniem sev atbilstošu pārraidāmo saturu.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis atbalstīja LTV nostāju, uzsverot to, ka sabiedriskā medija uzdevums nav rūpēties par citiem medijiem, bet gan par kvalitatīvu pakalpojumu. Līdz ar to LTV ir pilnas tiesības uz kvalitātes prasībām.
Komentējot situāciju, deputāte Ingrīda Circene (JV) norādīja, ka šādām problēmām nevajadzētu būt, jo, iepērkot produktu, LTV ir iespēja noteikt gan kvalitātes kritērijus, gan satura apjomu atklātā konkursā.
LTV programmas “Par novadu ziņu televīzijas sižetu veidošanu 2023.gadā” atlases kārtības nolikums nosaka pieteikumu iesniegšanas, vērtēšanas, finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī līgumu noslēgšanas kārtību.
Programmas mērķis ir nodrošināt sabiedriski nozīmīgu Latvijas novadu ziņu satura vienību izgatavošanu un pārraidīšanu LTV programmās un pakalpojumos un reģionālo un vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumos 2023.gadā. Programmā pieteicējam ir pienākums kvalitatīvi veidot objektīvus, vispusīgus un aktuālus, tostarp analītiskus sižetu, ievērojot ziņu vērtības kritērijus, tādus kā nozīmīgums, unikalitāte (ekskluzivitāte), ietekme, pēkšņums, patiesums, precizitāte, neitralitāte, lokalitāte.
Programmas īstenošanas un izmaksu attiecināmības periods ir no 2023.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim. Programmā pieejamais kopējais finansējums visiem noslēgtajiem sadarbības līgumiem ir 244 259 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
