25. decembris jau kopš kristietības pirmsākumiem tiek svinēts kā Kristus dzimšanas diena, lai gan sākotnēji šajā datumā tika svinēta “saules atgriešanās” – pirmā diena, kad saule zemi apspīd nedaudz ilgāk kā iepriekšējā dienā. 25. decembris kristīgo Ziemassvētku svinēšanai izvēlēts, lai izkonkurētu kristietības pirmsākumos Romā populāro gaismas dieva Mitras kultu, kura atdzimšanas svētki tika svinēti ziemas saulgriežos.
Saskaņā ar Bībeles pētnieku viedokli Kristus ir piedzimis sešus mēnešus pirms Lieldienām, laikā, kad Izraēlā bija pietiekami silts, lai gani ar saviem lopiem varētu gulēt laukā, kā tas aprakstīts Jēzus piedzimšanas stāstā Bībelē, tātad – septembrī vai oktobrī. Šis fakts vēl vairāk apstiprina pieņēmumu, ka jau pašos kristietības pirmsākumos, gluži tāpat kā mūsdienās, bija populāri centieni integrēt kristīgās un pagāniskās tradīcijas.
Taču arī kristīgās tradīcijas šajā dienā ir atšķirīgas – pēc ar katoliskajām tradīcijām Ziemassvētku mielasts pēc gavēņa, kas ievērots adventes laikā, tiek rīkots tieši 25. decembrī, kamēr protestantu tradīcijās ciemiņi tiek mieloti 24. decembra vakarā.
