Skolām, kurās mācības nenotiek valsts valodā vai divās valodās, sekmīgai pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā svarīgas ne tikai pietiekamas skolotāju valodas zināšanas, bet arī vide, labi metodiskie materiāli, atbalstot direktoru attieksmi. un vecāki, stāstīja skolotāji.šīs jomas profesionāļi, vēsta “Krustpunktā”.
Plānojot pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā skolās, tikai daļai pedagogu rūp pietiekams zināšanu līmenis, un galvenās rūpes ir metodika un mācību materiāli, sacīja LM vispārizglītojošo skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa. Rīgas domes Izglītības departaments.
Savukārt Daugavpils pilsētas izglītības pārvaldes izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka par svarīgākajām problēmām nosauca pirmsskolas pedagogiem, kuriem ir pietiekamas latviešu valodas zināšanas. Problēmas sagādās arī bērni speciālās izglītības programmās, jo viņiem ir grūtības apgūt izglītību pat savā valodā. Pirmklasniekiem var rasties grūtības un papildu stress.
Sprindžuka mudināja jau sākumposmā atteikties no perfekcionisma: “Ir jāiegūst pozitīva attieksme, labsajūta, labs garastāvoklis, atbalsts latviešu valodā. Un perfekcionisms un strauja tiekšanās uz šo perfekcionismu var nodarīt daudz ļauna.
Lai pāreja noritētu veiksmīgi, svarīga ir latviskā vide un vecāku attieksme. Ja vecāki ir pozitīvi noskaņoti, tas ir lielisks resurss, lai palīdzētu skolai, bērniem un skolotājiem šajā procesā, saka Sprinjuka.
Kas attiecas uz latvisko vidi Daugavpilī, tā var būt problemātiska.
“Jāatzīst, ka skolas un izglītības iestādes šobrīd, iespējams, ir svarīgākais Latvijas vides balsts. Pilsēta ir daudznacionāla. Šis aspekts, protams, visu sarežģī,” atzina Sprindžuks, piebilstot, ka Daugavpilī problēma pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā būs ne tikai krievvalodīgajiem, bet arī poļu izcelsmes bērniem.
Latviskās vides nozīmi uzsvēra arī Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs: “Šobrīd pat mūsu skolu sienām jārunā latviski. Tas nozīmē, ka latviskā vide jāveido ar visiem nepieciešamajiem materiāliem.”
Papildu rīki, arī digitālā formātā, būs nepieciešami gan pamatskolas skolēniem, gan bērnudārzos. Jo skolotājiem būs jāprot integrēt valodu un saturu. “To var iemācīties, bet tam ir jāsagatavo materiāli, kas to darīs, cik ilgi tas ir ļoti, ļoti liels jautājums,” sacīja Alijevs.
Šajā sakarā IZM šobrīd plāno izveidot digitālo platformu skolotājiem, kurā viņi varētu saņemt visus nepieciešamos materiālus, kā arī dalīties ar tiem savā starpā. Varētu izveidot arī digitālu platformu, lai vecāki varētu smelties idejas.
Ministrija plāno arī vērsties pašvaldībās, lai sniegtu metodisko atbalstu darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, informēja Izglītības un kultūras ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Ārkle.
Svarīgi apzināties, ka ikviens skolotājs daļēji būs arī latviešu valodas skolotājs, latviešu valodas dzimtā valoda,” atzina IZM pārstāve.
Arī šajā procesā liela loma būs katras skolas direktoram un tam, kā viņš komunicē ar skolotājiem, vecākiem, skolēniem un kāda ir viņa attieksme, uzsvēra Pēterkopa no Rīgas domes.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
