No 1. janvāra pensionēšanās vecums tiks palielināts vēl par trim mēnešiem, un nākamgad tas sasniegs 64 gadus un 6 mēnešus. Lai gan 2014. gadā uzsāktā pensijas vecuma paaugstināšana ir palīdzējusi samazināt sistēmas slogu, Latvija joprojām atpaliek no vidējās pensijas Eiropas Savienībā. Viens no iespējamiem risinājumiem situācijas uzlabošanai būtu pamatpensiju ieviešana.
Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa TV3 raidījumam pastāstīja, ka valsts pensiju speciālā budžeta atlikums šobrīd ir 1,3 miljardi eiro. Viņa norādīja, ka 2009. gada ekonomiskās krīzes rezultātā valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uzkrātā rezerve samazinājās par 80 % jeb 1 087 miljoniem eiro, neraugoties uz tolaik veiktajiem papildu pasākumiem, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ieņēmumus.
“Tāpēc ir svarīgi, lai, ieviešot pasākumus, kas saistīti ar valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu palielināšanu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšanu, vienlaikus tiktu veikti arī kompensējošie pasākumi, lai nodrošinātu fiskāli neitrālu ietekmi uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu,” skaidro Sociālo lietu ministrijas pārstāve.
Lai mazinātu paredzamos riskus, kas saistīti ar iedzīvotāju novecošanu, kopš 2014. gada pensionēšanās vecums Latvijā katru gadu pakāpeniski tiek palielināts par trim mēnešiem. Līdz šim ir plānots pārtraukt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu 2025. gadā, kad tas sasniegs 65 gadu vecumu.
Stabiņa skaidro, ka, kopš pakāpeniski tiek paaugstināts pensionēšanās vecums, vecuma pensijas saņēmēju skaits katru gadu samazinās. Salīdzinot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus, redzams, ka vecuma pensiju saņēmēju skaits 2022. gada novembrī, salīdzinot ar 2013. gada novembri, ir samazinājies par 8%.
Tādējādi ir samazinājies gan pensiju sistēmas slogs (pensionāru skaits salīdzinājumā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju skaitu), gan ikgadējais nepieciešamais finansējums valsts pensiju speciālajā budžetā, lai nodrošinātu vecuma pensiju vērtību.
Uz jautājumu, vai, ņemot vērā globālo ekonomisko krīzi, ministrija neuzskata, ka arī pēc 2025. gada būtu nepieciešams palielināt pensionēšanās vecumu, Stabiņa atbild: “Pašlaik nav plānots paaugstināt pensionēšanās vecumu.”
Lai gan pensionēšanās vecuma palielināšana nav plānota, jau tagad ir skaidrs, ka tas nenozīmē, ka Latvijas pensiju sistēmai nav savu problēmu. Stabiņa skaidro, ka pensiju sistēmas finansiālās ilgtspējas nodrošināšana ne vienmēr nodrošina tās sociālo ilgtspēju, kas šobrīd ir Latvijas pensiju sistēmas galvenais uzdevums. Pensiju apmērs un to aizvietošana (atbilstība) gan pašlaik, gan ilgtermiņa prognozēs atpaliek no vidējā rādītāja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) un Eiropas Savienības valstīs. Gan Eiropas Komisija, gan ESAO savos ziņojumos ir vairākkārt norādījusi uz zema pensiju nodrošinājuma problēmu un tās iespējamām sekām.
“Lai atrisinātu zemo aizvietošanas rādītāju problēmu šodien un jo īpaši nākotnē, ir jāizstrādā risinājums, lai ieviestu pamatpensiju – kā papildu pensiju visiem vecuma pensiju saņēmējiem. Pamata pensijas apmērs varētu būt atkarīgs no personas apdrošināšanas stāža, un tā būtu jāizmaksā no valsts pamatbudžeta,” ierosina Stabiņa.
Jāpiebilst, ka šovasar bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis Neatkarīgajai skaidroja, ka sociālajai jomai nākamgad nepieciešami vēl vairāk nekā 150 miljoni eiro. Un lielākā daļa no šiem līdzekļiem ir nepieciešami tieši pamatpensijām, kuras plānots maksāt no valsts pamatbudžeta papildu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām pie uzkrātās vecuma pensijas.
Darba ministrija cer šim mērķim no papildu budžeta piešķirt vairāk nekā 50 miljonus eiro. Jāatzīmē, ka pamatpensijas bija paredzēts ieviest nākamajā gadā. Tomēr tas, vai 2023. gada valsts budžetā būs nauda šādai prioritātei, ir sarežģīts jautājums, kas tagad ir jaunās valdības rokās.
