Straujā dzīves dārdzības pieauguma dēļ gandrīz pusei Latvijas mājsaimniecību (46%) šogad ir pasliktinājusies finansiālā situācija, tostarp katrai sestajai mājsaimniecībai – ļoti būtiski. To apliecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Tas ir visnegatīvākais vērtējums šāda veida aptaujas vēsturē kopš 2013. gada.
Visvairāk finansiālā situācija ir pasliktinājusies Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 63 gadiem, iedzīvotājiem ar pamatizglītību vai vidējo izglītību, kā arī Latvijā dzīvojošajiem ar zemiem ienākumiem vai bezdarbniekiem.
Situācijas pasliktināšanās vērojama visos virzienos: gan attiecībā uz dažādiem izdevumiem, gan ienākumu plūsmu, darba stabilitāti un finanšu uzkrājumiem. Mēreni pozitīvas pārmaiņas šogad iedzīvotāji izjuta tikai saistībā ar likumdošanas izmaiņu ietekmi uz ienākumiem (izjuta un novērtēja diferencētā neapliekamā minimuma, valsts pabalstu ģimenēm u.c.), kā arī valsts un/vai pašvaldību pabalstu apmēru un to pieejamību.
“2022. gada sākumu joprojām pavadījām vīrusu ierobežojumu zīmē, kad liela nozīme bija arī valsts sniegtajam atbalstam. Tas pats attiecas arī uz rudens-ziemas periodu, kad gandrīz visos ikdienas izdevumos mums nācās piedzīvot jaunus rekordus. Mēs redzam, ka iedzīvotāji ir izjutuši un novērtējuši valsts un pašvaldību īstenotās iniciatīvas, lai kompensētu enerģijas izmaksu pieaugumu. Tas ir palīdzējis mazināt spiedienu un vismaz nedaudz atvieglot finansiālās problēmas. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka cenu kāpums nav saudzējis nevienu un ir bijis daudz spēcīgāks nekā statistikā redzamais vidējās algas pieaugums. Kamēr darbspējīgiem cilvēkiem ir lielākas iespējas optimizēt savus izdevumus un atrast papildu ienākumu gūšanas veidus, atsevišķas sabiedrības grupas, piemēram, pensionāri, bez valsts atbalsta paši nespēj tikt galā ar izaicinājumiem šādos ekonomiskos apstākļos,” norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Naudas maku ir ietekmējis pārtikas un mājokļu izmaksu pieaugums.
Saskaņā ar iedzīvotāju aptaujas datiem šogad negatīvu ietekmi uz ģimenes maciņu ir atstājis izdevumu pieaugums par transportu (69%), ikmēneša izdevumi par mājokli (81%) un pārtiku (84%). Negatīvāk nekā pērn iedzīvotāji vērtēja arī tādu faktoru ietekmi uz mājsaimniecības kopējo labklājību kā veselības aprūpes izdevumi (49%), mājsaimniecības finanšu uzkrājumu apjoms (45%) un spēja “savilkt galus ar galiem” mēneša beigās, ņemot vērā mēneša ienākumus un izdevumus (46%).
Iedzīvotāji negatīvi, bet ne tik kritiski vērtēja izmaiņas tādās jomās kā darba drošība, kopējās ienākumu izmaiņas un kopējais mājsaimniecību parādu līmenis. Šo faktoru ietekmi uz ģimenes budžetu negatīvi vērtēja tikai 10 % respondentu.
Aptaujas dati skaidri parāda, ka iedzīvotājiem kļūst arvien grūtāk salīdzināt savus ikmēneša ienākumus ar izdevumiem: uzkrājumi kūst, cenas aug un pašreizējie ienākumi kļūst nepietiekami.
“Tāda pati tendence atspoguļojas arī iedzīvotāju noguldījumu un kontu atlikumu statistikā, kuru salīdzinoši straujais pieaugums pēdējo trīs gadu laikā ir gandrīz apstājies. Tāpat ir palielinājies mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms, taču noguldījumu un kredītu kopējā attiecība joprojām ir laba,” komentē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Mājsaimniecības ir pesimistiski noskaņotas
Atbildot uz jautājumu par mājsaimniecības finansiālā stāvokļa izmaiņām jaunajā 2023. gadā, tikai 15% respondentu uzskata, ka viņu ģimenes labklājība uzlabosies, bet 54% domā, ka tā pasliktināsies. Balstoties uz šī gada atbildēm, var secināt, ka iedzīvotāju noskaņojums ir vispesimistiskākais aptauju vēsturē kopš 2013. gada.
Salīdzinot dažādu sociālo grupu atbildes, redzams, ka optimistiski noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars samazinās, pieaugot viņu vecumam. Loģiski, ka tie, kuru finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies, biežāk prognozē, ka tā uzlabosies arī nākamajā gadā; savukārt tie, kuru finansiālā situācija ir pasliktinājusies, lielākoties pesimistiski raugās uz nākamo gadu.
Ir arī labi punkti
Lai gan ir skaidrs, ka cenu kāpums šā gada beigās un nākamā gada sākumā neapstāsies un 2023. gadā būs jāaptur, ir lietas, ko Latvijas mājsaimniecības var apsvērt finansiālā atbalsta ziņā.
“Piemēram, joprojām būs atbalsts, lai daļēji kompensētu enerģijas izmaksu pieaugumu apkures sezonā. Minimālās algas saņēmējiem tiks ievērojami palielināta alga pirms nodokļu nomaksas – no 500 līdz 620 eiro. Jaunie vecāki, kuri turpina strādāt, kamēr saņem vecāku pabalstu, varēs rēķināties ar lielāku pabalsta summu. Kopumā ir saprotams, kāpēc iedzīvotāji uz nākamo gadu raugās ar ievērojami pieticīgākām cerībām. Skaidrs, ka izaicinājumu ir daudz, un rūpīga finanšu plānošana vai pārplānošana ir ārkārtīgi svarīga,” saka eksperts.
