Vasara, šķiet, nozīmē atpūtu. Jaunas ģimenes, kurām jau ir bērni, ir norūpējušās par divām lietām: kur laist bērnus tajos mēnešos, kad bērnudārzi ir slēgti, un kā viņus dabūt uz pirmsskolas izglītības iestādēm, kad tās ir pārpildītas.
Pirms pusotra gadu desmita neveiksmīgi izstaigāju tuvākos bērnudārzus Purvciemā un, neatrodot neko pastaigas attālumā, atradu pieklājīgu bērnudārzu Pļavniekos. Par laimi, tur bija arī logopēdijas centrs, kas manam dēlam tolaik bija svarīgi.
Diemžēl ne visiem tik paveicies: saskaņā ar Mammām un Tētiem fonda aptaujas datiem 46 % vecāku nav apmierināti ar pirmsskolas izglītības sistēmu!
Kāpēc Latvija nav Norvēģija
Šāds ir Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021-2027 sauklis, kas cita starpā aicina “apvienot ģimenes un darba dzīvi, baudīt kultūras dzīves bagātību un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku brīvā laika aktivitātēs.
Deklarētajā prioritātē “Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki”, cita starpā, iekļauts šāds valsts uzdevums: “Uzlabot pirmsskolas izglītības, bērnu aprūpes pakalpojumu un organizēta brīvā laika pieejamību. Tas ir dokumentos. Tomēr praksē situācija ir pavisam cita.
Visā valstī – 20 pašvaldībās – rindā uz pirmsskolas izglītību ir 6 868 bērni. No tiem visvairāk bērnu slīgst galvaspilsētā un apkārtējās pašvaldībās – Saulkrastos, Ādažos, Ropažos, Salaspilī, Ķekavā, Olainē un Mārupē – 5887 bērni.
No tiem 4 administratīvi teritoriālās vienības nesaņem nekādu palīdzību – tas ir 359 bērni bez aprūpes! Kā tika konstatēts Saeimas Demogrāfijas, ģimenes un bērnu lietu apakškomisijas maija sēdē, “neviena pašvaldība nenodrošina līdzmaksājumu par auklēm pašiem vecākiem”…
Norvēģija, kas ir viena no attīstītākajām valstīm pasaulē, tomēr ir piekritusi nodrošināt ievērojamu kompensāciju ģimenēm – ja bērns vecumā no 1 līdz 3 gadiem kāda iemesla dēļ neapmeklē bērnudārzu, valsts maksā 7500 kronu (aptuveni 725 eiro). Pārsteidzoši, bet Latvijā jau ir diezgan proporcionāla līdzfinansējuma piemēri. Kurš no mums atteiktos saņemt 320 eiro par bērnu no pašvaldības plus 90 eiro no valsts? Bet šī nauda nenonāk “dzīvā” ģimenei – to pašvaldība maksā bērnudārziem, turklāt atsevišķā, bagātajā Mārupes novadā. Tas ir gandrīz kā Skandināvijā.
Kur ir risinājums? Ģimene, diemžēl, nevar aizstāt visu. Psihoterapeite Gunta Ancāne apgalvo: “Bērnam nav nepieciešama mātes vai tēva fiziska klātbūtne, bet gan kvalitatīvs emocionāls kontakts.
Tāpēc vecākiem galu galā nākas maksāt par privātu izmitināšanu vai profesionālām auklēm. Īpaši tas ir redzams vecuma kategorijā no pusotra līdz diviem gadiem. Ja Rīgā un Pierīgā bērnudārzu grupiņas nodrošina 3880 bērnus, tad privātās iestādes – 3073, bet aukles rūpējas par 808 bērniem. Tas ir uz budžeta un nodokļu rēķina, ko maksā tie paši vecāki – jau mazāk nekā par saviem līdzekļiem…
Cik vispār maksā privātais bērnudārzs? Bērnudārzi ar “radošiem” angliski runājošiem nosaukumiem prasa 480 eiro mēnesī! Par “salīdzinoši zemām” izmaksām uzskata 360-380 eiro.
Stresa situācija
Neobjektīvi sociālie aktīvisti ir izpētījuši situāciju visā valstī. Vasaras mēnešos redzama šāda aina: tikai 4 % bērnudārzu darbojas kā parasti; vēl 20 % iestāžu apvieno grupas; 30 % darbojas “daļējas pieejamības” režīmā (vasaras mēnešos bērnudārzs ir slēgts, bet piedāvā alternatīvas); 32 % bērnudārzu ir slēgti 1 mēnesi un 2 mēnešus apvienoto grupu režīmā; un vēl 6 % gadījumu ir iespējams “cits variants”.
Pēdējais var būt šāds: “Viņi piedāvā vecākiem braukt ar savu transportu uz bērnudārzu, kas atrodas 13 km attālumā”. “Bērniem vasarā ir 1 mēneša brīvlaiks”. “Skolotāji, auklītes ir pilnīgi sveši cilvēki un mainās katru dienu. Mazajam ir daudz stresa.”
Tās, kuras kaut kā var tikt galā, ir māmiņas, kuras ir grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai kurām ir pietiekami ģimenes ienākumi, lai algotu privātu aukli. Ļoti izplatīts respondentu viedoklis bija šāds: “Man nav palīgu, un mans vīrs strādā sezonas darbus”. “Es ņemu savu bērnu uz darbu līdzi”. “Mēs domājam, ko darīt, jo nav iespējams paņemt atvaļinājumu”. “Mēs ejam uz mēnesi uz privāto bērnudārzu (par maksu), jo es audzinu bērnu viena…”.
“Ja man par to maksātu, viss būtu kārtībā,” dažas mammas jautri piebilst. Patiesībā lielākā daļa alternatīvu ir OK tikai uz papīra – parasti “vasaras” bērnudārzos trūkst vietu vai tie atrodas pavisam citos rajonos. Vecāki, protams, apzinās, ka arī skolotājiem un auklēm ir vajadzīgs pārtraukums. Daži ir filozofiski – ko darīt, kad sāksies skola? Tad oficiālās vasaras brīvdienas ir vesels ceturksnis! “Bērnudārzs ir kā darbs bērnam,” secina citi. – Bērniem ir vajadzīgas vasaras brīvdienas”.
Vai jums derētu trīs simti uz papīra?
Šāds skaitlis parādījās parlamentārās struktūras sēdē, un to masās iemeta Imants Paradnieks, kas politiskajās aprindās nav svešs. Nacionālās apvienības aktīvists un praktizējošs vairāku bērnu tēvs piedāvā 300 eiro mēnesī kā starta summu tiem vecākiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nevar savam bērnam nodrošināt budžeta pirmsskolas izglītību. Šī summa, starp citu, ir bruto, jo tā tiks aplikta ar nodokļiem.
Tēvs Imants arī uzskata, ka rindas uz bērnudārziem LR nav nemaz tik sliktas: skaitļi ir “mākslīgi”, jo rindas tiek summētas vairāku bērnudārzu dēļ, kur nemierīgie vecāki savas atvases iekļauj rindā. Jebkurā gadījumā, uzskata Paradnieka kungs, būtu labi Latvijā ieviest sistēmu ar anglisko nosaukumu Cash for Care, kas angļu valodā nozīmē “nauda par aprūpi”. Tulkojums neizklausās pārāk labi, taču tas ir labāk nekā nekas.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
