Saimniecību īpašnieki ir informēti par Āfrikas cūku mēri (ĀCM), bet daudzi uzskata, ka viņus tas neskars, vēstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.
“Ir pilnīgi skaidrs – ja novietnē konstatēts ĀCM, tas nozīmē, ka slimība ir atradusi plaisu biodrošībā, pa kuru iespraukties novietnē. Līdz ar to visos gadījumos, kad novietnē konstatēts ĀCM, var teikt, ka, acīmredzot, kādā brīdī ir pieļauta kļūda biodrošības ievērošanā,” skaidroja Lamberga.
Vienlaikus viņa atzīmēja, ka ĀCM pirmo reizi Latvijā tika konstatēts gandrīz pirms desmit gadiem, tāpēc grūti iedomāties cūku turētājus, kuri šo gadu laikā vismaz kaut ko par šo slimību un tās biodrošību nebūtu dzirdējuši. Turklāt PVD regulāri komunicē ar sadarbības partneriem – Latvijas Cūkaudzētāju asociāciju un mednieku organizācijām.
Tāpat Lamberga stāstīja, ka cūku novietnēs, jo īpaši tajās, kas piedalās pārtikas apritē, PVD regulāri pārbauda vai un kā tiek ievērota biodrošība. “Cūku novietnēs, kur cūku turēšana ir bizness, biodrošība parasti ir pirmajā vietā. Ja arī slimība šādās novietnēs tiek ievazāta, tad parasti tas noticis ne tādēļ, ka būtu kādi būtiski trūkumi biodrošība, drīzāk neuzmanība un cilvēciskais faktors,” atzina PVD pārstāve.
Vienlaikus PVD pārstāve norādīja, ka lielākie cūku saslimšanas riski ir mazajās piemājas saimniecībās, kas cūkas tur pašpatēriņam.
Lamberga skaidroja, ka biodrošība prasa ikdienas paradumu maiņu un modrību katru reizi, kad tiek šķērsots kūts slieksnis. “Ik dienu un gadiem ilgi dzīvot ar apziņu, ka ĀCM vīruss “slapstās” pie kūts stūra nav viegli,” viņa atzina.
Tāpat PVD pārstāve norādīja, ka līdz šim nav gadījies sastapt saimniecību īpašniekus, kuri teiktu, ka par mēri neko nav dzirdējis.
“Dzirdējuši ir, bet esot domājuši, ka “mūs tas neskars, jo mums jau tikai divas cūkas”, “mums jau te meža cūkas nav redzētas”, “kā tad es tā – vasarā neiedošu cūkai ābolus no dārza”.
Proti, šķiet, ka mēris ir citur Latvijā, notiek ar citiem, bet ne ar maniem dzīvniekiem,” stāstīja Lamberga.
Viņa gan piebilda, ka gadījumos, kas ĀCM ir konstatēts un inspektori ierodas veikt slimības apkarošanas darbus, arī mazajās cūku novietnēs saimnieki var uzrādīt biodrošībai paredzētos elementus – dezinfekcijas līdzekļus, paklājus, kūtij domātos maiņas apavus un apģērbus. “Tikai mēdz izrādīties, ka tas viss ir nolikts, lai parādītu inspektoriem, ka novietne zina, kas ir biodrošība, ir iegādājusies visu nepieciešamo, tikai ikdienā nekas no tā nav ticis pielietots,” atzina Lamberga.
Viņa uzsvēra, ka ĀCM uzliesmojumi mājas cūku novietnēs ir tajos novados, kuros ir augstāki meža cūku saslimšanas rādītāji. “Tas nozīmē, ka pat ievērojot visus piesardzības pasākumus, saslimšanas risks būs augstāks tur, kur ir liela meža cūku populācija un daudz slimu meža cūku, nekā tur, kur to ir mazāk vai nav vispār,” atzina Lamberga.
Jau ziņots, ka šogad ĀCM ir konstatēts piecās mājas cūku novietnēs, tostarp vienā saimniecībā Gulbenes novada Stradu pagastā, divās saimniecībās Madonas novada Cesvaines pagastā un divās saimniecībās Krāslavas novada Robežnieku pagastā. Lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, līdz šim likvidētas 205 mājas cūkas.
Vienlaikus ĀCM šogad ir konstatēts kopumā 383 mežacūkām 23 novadu 97 pagastos.
