Nevalstisko organizāciju (NVO) skaits turpina pieaugt, un šobrīd Uzņēmumu reģistrā (UR) ir reģistrētas 24 645 biedrības un iestādes.
Daži no tiem pastāv tikai uz papīra, savukārt citi nav norādījuši savu darbības jomu, jo līdz šim to nevarēja izdarīt. Seimā iesniegtie likuma grozījumi paredz atvieglot NVO likvidāciju un ieviest noteikumu par obligātu darbības jomas norādīšanu, kas paredzēts, lai padarītu NVO sektoru pārskatāmāku finanšu institūcijām un atvieglotu NVO uzraudzību un kontroli.
Tagad lielākā daļa NVO ir biedrības – 94% no šīs nozares. 2020. gadā darbojās 22 834 biedrības un 1533 institūcijas, liecina Latvijas Pilsoniskās alianses pētījums. Lai gan katru gadu sarakstam tiek pievienotas jaunas bezpeļņas organizācijas, kopš 2010. gada temps ir palēninājies. Tajā pašā laikā dažas NVO neiesniedz gada pārskatus, kas liecina, ka tās faktiski ir pārtraukušas savu darbību. Tajā pašā laikā 90% NVO nenorāda saimnieciskās darbības kodus (NACE), un 39% tas ir neinformatīvs (kods “citur neklasificētu organizāciju darbība”). Pēc 2016. gada dibinātās organizācijas biežāk norāda savu darbības jomu, un 2020. gadā to norādīja gandrīz puse jauno NVO.
Lielākajai daļai (72%) ir tikai viena darbības joma, savukārt 44% ir pat desmit. Galvenokārt tiek minētas šādas jomas: mājokļu uzturēšana, arodbiedrību, izglītības, sporta klubu, sporta pasākumu organizēšana. Retāk sastopamas ir darba devēju organizāciju apvienības, starptautiskā palīdzības fondu nodrošināšana katastrofas skartajām valstīm, likumpārkāpēju rehabilitācija un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas.
Lai gan pastāv dažādi klasifikācijas noteikumi, tie nesniedz skaidru priekšstatu par NVO, jo bieži vien organizācijas nevar identificēt savu saimniecisko darbību un arī nereģistrē darbības jomu RP. Neskaidra NVO sektora kopaina rada negatīvas sekas: šāda neskaidrība grāmatvedībā rada šķēršļus, piemēram, apzinot potenciālos valsts atbalsta saņēmējus Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai, uzsver Tieslietu ministrija.