Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi 11. decembrī četrpadsmito dienu pēc kārtas turpinājās protesti pret valdības lēmumu atteikties no valsts tuvināšanās ar Eiropas Savienību (ES), savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons aicināja Gruzijas varas iestādes atbrīvot aizturētos demonstrantus.
Makrons izteica šo aicinājumu telefonsarunā ar bijušo Gruzijas premjerministru miljardieri Bidzinu Ivanišvili – valdošās partijas “Gruzijas sapnis” goda priekšsēdētāju, kuri daudzi uzskata par varas ietekmētāju, pat neesot oficiālā amatā.
Makrons ir kārtējais starptautiska mēroga politiķis, kas nosodījis Gruzijas policijas vardabību pret protestētājiem. Protestus izraisīja valdības paziņojums 28.novembrī, ka tā līdz 2028.gadam neuzsāks iestāšanās sarunas ar ES.
Policija ir lietojusi asaru gāzi un ūdens lielgabalus demonstrantu izklīdināšanai un aizturējusi vairāk nekā 400 no viņiem. Gruzijas tiesībsargs ir apsūdzējis drošības spēkus aizturēto demonstrantu spīdzināšanā.
Policija arī ir iebrukusi opozīcijas partijas birojos un aizturējusi to vadītājus. Sestdien vīri maskās brutāli uzbruka opozicionāriem un žurnālistiem protestu vietas tuvumā.
Makrons trešdien nosodīja pilsoniskās sabiedrības “iebiedēšanu” un policijas vardarbību “pret mierīgiem demonstrantiem un žurnālistiem”, paziņoja Elizejas pils pēc viņa sarunas ar Ivanišvili.
Francijas prezidents pauda nožēlu par to, ka Gruzija “novirzījusies no sava Eiropas ceļa”, un sacīja, ka “noteikti tiks ietekmētas attiecības starp Eiropas Savienību un Gruziju”.
“Gruzijas sapnis” savā paziņojumā vēstīja, ka Makrons paudis bažas par situāciju Gruzijā un “savu gatavību dot ieguldījumu krīzes pilnīgā atrisināšanā”.
Vairāki tūkstoši cilvēku, vicinot ES un Gruzijas karogus, trešdienas vakarā pulcējās pie parlamenta ēkas Tbilisi. Pirms tam vairāki simti valsts iestāžu darbinieku devās gājienā Tbilisi centrā, nesot plakātus ar uzrakstiem “Mēs aizsargājam Gruzijas konstitūciju” un “Policija visur, taisnīgums nekur”.
Protesti notika arī vairākās citās Gruzijas pilsētās, ziņoja vietējie mediji.
Premjerministrs Iraklijs Kobahidze ir raksturojis protestētājus kā “vardarbīgas grupas”, kuras kontrolē “liberālfašistu” opozīcija. Šādu terminu bieži izmanto Kremlis, vēršoties pret politiskajiem pretiniekiem.
Kobahidze ir atzinīgi novērtējis policijas darbību, apgalvojot, ka varas iestādes novērsušas apvērsuma mēģinājumu, un ir draudējis sodīt opozīcijas līderus.
Ir gaidāms, ka spriedze vēl vairāk saasināsies 14.decembrī, kad valdošās partijas likumdevējiem ir jāizvēlas lojāla persona, kas nomainīs prorietumnieciski noskaņoto prezidenti Salomi Zurabišvili.
Prezidente ir paziņojusi, ka Gruzijas jaunievēlētais parlaments un valdība ir neleģitīmi, un solījusi, ka neatstās amatu, līdz tiks sarīkotas jaunas parlamenta vēlēšanas.