Cīņa pret krievu valodu, kas ir dzimtā valoda vairāk nekā 37% valsts iedzīvotāju, jau ir ieguvusi bīstamas paranojas apmērus. Un ja vēl ne tik sen, pat pēc kara Ukrainā sākšanās, bija vismaz mēģinājumi kaut kādā loģiskā veidā attaisnot tos vai citus valodas ierobežojumus, tad tagad valodas medības tiek īstenotas, piedodiet par izteicienu, “ārpus kontroles”.
Turklāt pretēji neaizskaramajam tiesiskuma principam pat to, kas nav aizliegts, mēģina aizliegt ar brutāla spiediena un iejaukšanās palīdzību.
Ar tiesībām… beztiesiskums
Jau vairākas dienas publiskajā telpā valda īsta histērija saistībā ar Latvijas Televīzijas ieceri rīkot Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates krievu valodā mazākumtautību platformā (!) rus.lsm.lv. Kopā ar dežurējošajiem cīnītājiem pret krievu valodu – Saeimas deputātiem no “TB-Visu Latvijai” – cīņā metās arī… ierēdņi. Arī ierēdņi nolēma sniegt politiskus paziņojumus, iejaucoties ceturtās varas darbībā! Vispirms Valsts valodas centrs nāca klajā ar draudīgu paziņojumu.
“Mēs uzsveram, ka jebkurš nemotivēts svešvalodas lietojums medijos ir tikai un vienīgi uz latviešu valodas lietojuma sašaurināšanas rēķina. Šāds priekšlikums (rīkot debates krievu valodā – red.) ir mēģinājums apiet krievu valodas lietojumu un tās statusu, piešķirot tai īpašu vietu un nozīmi Latvijā, un šis priekšlikums ir klajā pretrunā ar valsts valodas politikas pamatnoteikumiem. Satversmē un Valsts valodas likumā ir skaidri noteikts, ka krievu valoda ir svešvaloda Latvijas Republikas teritorijā.
Krievu valodas lietošana Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvēlēšanu aģitācijā ir ļoti izteikta bilingvisma stimulēšana un sabiedrības informatīvās telpas sašķelšana,” teikts Valsts valodas centra paziņojumā.
Ko nozīmē nemotivēta svešvalodas lietošana?! Pēc Valsts valodas centra domām, iespēja kandidātiem demokrātiskās, atklātās debatēs iepazīstināt ievērojamu daļu vēlētāju ar savu vēlēšanu programmu dzimtajā valodā nav pietiekams “motīvs”? Vai labāk ļaut vēlētājiem uzzināt par vēlēšanām un politiķiem no viltus interneta vietnēm vai ārvalstu medijiem?
Ierēdņi ir uzsākuši cenzūru
Nākamajā dienā Valsts valodas centra piemēram nolēma sekot arī citas iestādes – Izglītības ministrijas pakļautībā esošās Latviešu valodas aģentūras, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikti nav atbildīga par masu mediju redakcionālo politiku un nekontrolē sabiedriskos medijus, – direktors!
Aģentūras direktore Inita Vītola savā paziņojumā pauda “skaidru nosodījumu” par plānotajām Latvijas TV debatēm ar Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem krievu valodā. Pēc Vītolas kundzes domām, šīs darbības “ir pretrunā gan Satversmē, gan Valsts valodas likumā nostiprinātajam valsts valodas statusam”.
Tajā pašā laikā amatpersona pat necentās precizēt, kuri Valsts valodas likuma panti ir pretrunā ar priekšvēlēšanu debašu rīkošanu Latvijas lielākās mazākumtautības valodā? Skumji, ja Vītolas kundzes vadītajai aģentūrai nav bijis pie rokas jurists, kas paskaidrotu, ka, pirmkārt, Satversme garantē brīvu informācijas apmaiņu, aizliedz cenzūru un garantē mazākumtautību tiesības, tostarp tiesības saglabāt savu valodu.
Otrkārt, Valsts valodas likumā (16. pants) ir skaidri noteikts, ka valodu lietojumu plašsaziņas līdzekļos regulē īpašs likums – Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, kas paredz raidījumus arī mazākumtautību valodās. Jebkurš kompetents jurists zina, ka, ja ir īpašs likums, kas regulē kādu jomu, tad piemērojams ir tieši šis likums.
Tas ir absolūti bezprecedenta iejaukšanās un spiediena uz ceturto izpildvaru gadījums, ņemot vērā, ka, pirmkārt, sabiedriskie mediji visos iepriekšējos gados rīkoja deputātu kandidātu debates krievu valodā (un ne tikai interneta platformā, bet arī pašā televīzijā – LTV-7), un, otrkārt, sabiedriskie mediji ar savu vēlmi rīkot debates krievu valodā noteikti nav pārkāpuši nevienu likumu vai regulējumu!
Vai var iedomāties, ka britu amatpersonas uzdrošinātos norādīt BBC, kurās valodās, izņemot angļu, viņiem būtu jārīko debates, diskusijas vai jāsniedz intervijas!
Nav iespējams apturēt obsurantismu
Konstitūcija ne tikai garantē tiesības brīvi izplatīt informāciju un mazākumtautību tiesības saglabāt savu valodu, bet arī aizliedz cenzūru. Mēģinājums aizliegt debates mazākumtautību valodā ir cenzūra!
Šajā gadījumā būtu jāiejaucas tiesībsargam un kultūras ministram, kas pārrauga plašsaziņas līdzekļu politiku valstī. Bet šķiet, ka mēs negaidīsim….
Ir acīmredzams, ka pašreizējās apcerēšanas kampaņas mērķis ir pilnībā aizliegt lielākās valodas minoritātes valodu, vēl vairāk sašķelt sabiedrību un piespiest krievvalodīgos izstāties no Latvijas informācijas lauka. Šāda politika ir tieši pretēja gan Satversmei, gan valsts drošības interesēm!
Visbīstamākais ir tas, ka šajā kampaņā pretēji varas dalīšanas principam un bez jebkāda juridiska pamatojuma jau ir iejaukušies valsts pārvaldes pārstāvji, kas faktiski pastāv par mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem.
Diemžēl tas ir tikai sākums… Drīzumā Seims var saņemt priekšlikumus aizliegt reklāmu Krievijas komerciālajās radiostacijās… krievu valodā. Un tad var tikt slēgtas arī pašas krievu valodā raidošās radiostacijas. Un parlamentārā komiteja jau ir iesniegusi grozījumus, lai atņemtu krievvalodīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, labvēlīgo PVN likmi. Kas tālāk?
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
