Home » Vasaras ogas: kam tās ir noderīgas un kam tās vajadzētu ēst piesardzīgi?

Vasaras ogas: kam tās ir noderīgas un kam tās vajadzētu ēst piesardzīgi?

no Ilona Meija
0 Komentāri Ziedot

Vasara ir vitamīnu sezona. Šajā laikā nogatavojas ogas, kas satur daudz noderīgu minerālvielu un vielu. Ogas spēcinoši iedarbojas uz organismu un palīdz cīnīties ar dažādām slimībām. Tomēr dažiem cilvēkiem tās vajadzētu ēst piesardzīgi, saka prostoest.

Arbūzi ir lielākās un sulīgākās ogas. Arbūzi iedarbojas kā diurētisks un holerētisks līdzeklis. Izvadot šķidrumu no organisma un remdējot izsalkumu, arbūzi palīdzēs jums atbrīvoties no nevēlamajiem kilogramiem. Arī uztura speciālisti iesaka ēst šo augli pret pietūkumu. Regulāra arbūza lietošana palīdz stiprināt imūnsistēmu, stabilizēt redzi un pretoties vēža attīstībai. Arbūzu sula tonizē un atsvaidzina ādu. Šīs ogas mīkstums satur šķiedrvielas, pektīnu, karotīnu, folskābi, B1, B2, C, PP vitamīnus, kā arī niķeli, dzelzi, mangānu, kāliju un magniju.

Brūklenes ir maģiskas meža ogas. Tā ir maģiska, jo palīdz pārvarēt daudzas slimības. Ja ir nierakmeņu slimība, aknu slimības, reimatisms, diabēts, podagra, ieteicams lietot brūkleņu lapu novārījumu. Ogas satur A, B, C, E vitamīnus, karotīnu, pektīnu, hromu un varu. Brūklenes ir noderīgas grūtniecības laikā. Tās kompensē vitamīnu trūkumu grūtnieces organismā un uztur imunitāti pienācīgā līmenī. Brūkleņu sulu var dzert pat bērni, jo tā ir hipoalerģiska.

Ķiršus lieto kā pretdrudža, pretiekaisuma un antibakteriālu līdzekli. To sula labi savienojas ar lielu daudzumu C vitamīna un pastiprina tā iedarbību, tādējādi vēl vairāk stimulējot imūnsistēmu. Ķirši satur ievērojamu daudzumu B, C, A, EE, PP vitamīnu, kā arī varu, mangānu, dzelzi, hromu, cinku, cinku, fosforu, kalciju, magniju. Tās arī izvada toksīnus no organisma. Taču cilvēkiem ar augstu kuņģa skābumu šīs ogas nav ieteicams ēst, jo tajās ir skābes – tās kairina gremošanas sistēmas gļotādu, ko tik līdzīgie ķirši nedara.

Zemenes pamatoti var uzskatīt par vienu no galvenajiem minerālvielu avotiem mūsu organismam. Tās satur virkni vitamīnu, tostarp C un B5 vitamīnu, dzelzi, magniju, kāliju, kalciju, cinku, mangānu, fosforu, silīciju un varu. Zemenēm piemīt spēcīgas pretiekaisuma un pretmikrobu īpašības. Šīs ogas satur vielas, kas veicina toksīnu izvadīšanu, un antioksidantus, kas novērš novecošanās procesus.

Lietošana ir kontrindicēta cilvēkiem ar noslieci uz alerģiskām reakcijām. Piesardzība ieteicama tiem, kas slimo ar kuņģa un zarnu trakta slimībām, īpaši kuņģa čūlu un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, ar paaugstinātu kuņģa sulas skābuma līmeni. Svaigas ogas rūpīgi jāmazgā, lai novērstu invadēšanos ar helmintiem.

Avenes satur arī dabiskus antioksidantus, kas paātrina vielmaiņu un palīdz cīnīties ar mikrobu agresiju. Avenes palīdz samazināt drudzi saaukstēšanās gadījumā. Regulāra ogu lietošana uzlabo ādas krāsu, stiprina imunitāti, stimulē zarnu muskuļus un uzlabo gremošanu. Tomēr avenes satur daudz purīnu bāzes, tāpēc pacientiem ar podagru un nefrītu tās nevajadzētu ēst. Avenes var izraisīt arī alerģiju.

Pārmērīga avenes lietošana var izraisīt zarnu darbības traucējumus, ko dažkārt pavada slikta dūša, vemšanas lēkmes, caureja un sāpes vēderā.

Mellenes ir īsta vitamīnu un minerālvielu krātuve. To labvēlīgo ietekmi nosaka bagātīgais vitamīnu un minerālvielu saturs:

B grupas vitamīni, kā arī C, A, PP;
minerālvielas (kālijs, fosfors, magnijs);
antioksidanti, kas palīdz novērst vēzi;
pantotēnskābe, kas palīdz uzlabot vielmaiņu;
oksikumarīns – viela, kas var samazināt asins recēšanu un tādējādi palīdz novērst trombozi.

Mellenes satur arī salicilātus – vielu, kas sastopama daudzos augos un ir aspirīna sastāvdaļa. Cilvēkiem, kuri ir jutīgi pret šīm vielām, svaigas mellenes var izraisīt ādas izsitumus, galvassāpes, sliktu dūšu un dažkārt vemšanas lēkmes, vēdera uzpūšanos, pastiprinātu gāzu veidošanos, aizcietējumus vai caureju.

Mellenes ir kontrindicētas arī pankreatīta gadījumā. Ieteicams lietot uzturā mellenes, kas ievāktas vietās, kas neskar autoceļus un rūpniecības uzņēmumus, jo to ogās ir uzkrājušās radioaktīvas un toksiskas vielas.

Jāņogas uzskata par veselīgu vielu un vitamīnu krātuvi, jo to ogas satur B, P, E vitamīnus, karotīnu (A vitamīnu), pektīnus, cukuru, fosforskābi, tanīnus, ēterisko eļļu, K vitamīnu, fosfora, dzelzs un kālija sāļus. Lai nodrošinātu C vitamīna diennakts vajadzību, dienā jāēd tikai 20 ogas. Melnās jāņogas ir lielisks līdzeklis sirds un asinsvadu slimību, Alcheimera slimības un ļaundabīgo audzēju profilaksei. Melnās jāņogas arī uz ilgu laiku saglabās asu redzi.

Sarkanās jāņogas satur daudz antioksidantu, A, C, E vitamīnu un selēnu. Augstais dzelzs saturs augļos palīdz palielināt hemoglobīna līmeni. Turklāt sarkano jāņogu lietderību pierāda to ievērojamā pretdrudža, kā arī pretvēža un pretsāpju iedarbība. Turklāt sarkanās jāņogas palīdz normalizēt gremošanu, ir lielisks holerētisks līdzeklis. Alerģijas slimnieki var droši lietot šīs ogas. Savukārt cilvēkiem ar čūlainiem kuņģa gļotādas bojājumiem no tās ēšanas vajadzētu atturēties, jo sarkanajām jāņogām ir paaugstināts skābums.

Ķimeņu ogas satur daudz C vitamīna, kas izskaidro to skābo garšu. Pateicoties lielajam šķiedrvielu saturam, šīs ogas palīdz novērst aizcietējumus, tāpēc tās var lietot kā veselīgu un garšīgu uzkodu. Turklāt ir zināms, ka dažu ērkšķogu šķirņu ogu ēšana pazemina cukura līmeni asinīs. Tāpēc cilvēkiem, kuri lieto medikamentus diabēta ārstēšanai, par šo jautājumu jākonsultējas ar savu ārstu.

Ēstrozēm piemīt diurētiska iedarbība, kas var izraisīt ādas sausumu, ja regulāri nepapildināsiet šķidruma krājumus.

Ēst ērkšķogas tukšā dūšā labāk nav ieteicams, jo tas var izraisīt zarnu darbības traucējumus. Turklāt cilvēkiem, kas cieš no kuņģa sulas pārskābes vai jutības pret C vitamīnu, to lietošana uzturā būtu jāierobežo vai arī jāpārtrauc. No ērkšķogu ēšanas vajadzētu izvairīties arī cilvēkiem ar noslieci uz alerģijām. Arī ērkšķogām var būt stimulējoša ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu, tāpēc cilvēkiem ar sirds slimībām jākonsultējas ar savu ārstu.

Kopumā ārsti iesaka ierobežot svaigu vasaras ogu patēriņu. Pastāv uzskats, ka sezonas laikā jāēd pēc iespējas vairāk ogu, lai “uzkrātos vitamīnu krājumus ziemai”. Taču tas nav pilnīga taisnība. Siltajos mēnešos organisms kompensē vitamīnu trūkumu, kas pastāv šajā laikā. Turklāt pārmērīga tieksme uz svaigām ogām var izraisīt gremošanas problēmas. Viss ir labs ar mēru.

Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.

Jums var arī patikt

Leave a Comment

Are you sure want to unlock this post?
Unlock left : 0
Are you sure want to cancel subscription?

Šī vietne izmanto sīkfailus, lai uzlabotu jūsu pieredzi. Mēs pieņemam, ka jūs ar to piekrītat, bet jūs varat atteikties, ja vēlaties. Pieņemt Lasīt vairāk

Konfidencialitātes un sīkdatņu politika
-
00:00
00:00
Update Required Flash plugin
-
00:00
00:00

Spelling error report

The following text will be sent to our editors:

BALTIJASZINAS MEDIJU NAMS 2024 Visas tiesības aizsargātas.