Latvijā vidējā bruto alga jeb atalgojums pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu šā gada otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6 procentiem jeb 146 eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā 2023. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024. gada otrajā ceturksnī pieauga par 8,3 % līdz 1644 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 12,4 % līdz 1743 eiro.
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šā gada 2. ceturksnī bija 1684 eiro, uzrādot 12,9 procentu pieaugumu salīdzinājumā ar 2023. gada 2. ceturksni.
Salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 2,9 procentiem. Proti, vidējā alga privātajā sektorā palielinājās par 1,8 %, sabiedriskajā sektorā – par 5,2 % un valsts sektorā – par 4,8 %.
Atalgojums par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šā gada otrajā ceturksnī bija 11,41 eiro, kas ir par 8,9 % vairāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī un par 7,2 % vairāk nekā pirmajā ceturksnī.
Vidējā neto darba samaksa, kas aprēķināta, ņemot vērā darba vietā piemērotos darbaspēka nodokļus, 2024. gada otrajā ceturksnī bija 1213 eiro jeb 72,6 % no bruto darba samaksas, un gada laikā pieauga par 8,9 %, apsteidzot patēriņa cenu pieaugumu. Reālais neto darba samaksas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8%.
Statistikas biroja dati arī liecina, ka vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2024. gada otrajā ceturksnī bija 1350 eiro. Salīdzinājumā ar 2023. gada otro ceturksni, kad vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1215 eiro, tā palielinājās par 135 eiro jeb 11,1 %. Vidējā alga pēc darbaspēka nodokļiem (neto) šā gada otrajā ceturksnī bija 991 eiro, uzrādot 11,6 % pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Mediānas algas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma tendences un strukturālās pārmaiņas darba tirgū. Minēto faktoru ietekme kopumā izpaužas darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita izmaiņās, norāda statistikas birojs.
2024. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, Latvijā kopumā uzkrātā darba samaksa pieauga par 8,5% jeb 290,2 miljoniem eiro, savukārt pilnas slodzes darbinieku skaits samazinājās par 7,5 tūkstošiem jeb 1%.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītības nozarē – par 19.6%, būtiski ietekmējot gada pieauguma tempu sabiedriskajā sektorā. Vidējā darba samaksa strauji pieauga arī citos pakalpojumos, t.sk. sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbībā, personisko un mājsaimniecības preču remontā, ķīmiskajā tīrītavā, frizētavās, skaistumkopšanas salonos, apbedīšanas birojos un citos pakalpojumos – par 15.6%, administratīvajos un apkalpojošajos dienestos – par 14.4%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos – par 11.5%.
Visās minētajās nozarēs, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, straujo vidējās algas kāpumu ietekmēja ne tikai algu pieaugums, bet arī darbinieku skaita samazināšanās gada laikā.
2024. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu virs vidējās valstī bija finanšu un apdrošināšanas nozarē – 2847 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – 2661 eiro, enerģētikas nozarē – 2217 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 2102 eiro, valsts pārvaldē – 1959 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 1824 eiro, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 1754 eiro un ūdens, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – 1747 eiro.
Viszemākā vidējā alga par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 094 eiro pirms nodokļu nomaksas.
2024. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada otro ceturksni, vidējā bruto darba samaksa visstraujāk pieauga Zemgalē – par 12%, Latgalē – par 11,6% un Vidzemē – par 10,9%.
Visaugstākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1842 eiro, savukārt zemākā – Latgalē, kur tā bija 1194 eiro, par 35% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējās algas atšķirība starp Rīgu un reģioniem gada laikā nedaudz samazinājās visos reģionos, izņemot Kurzemi. Lielākais samazinājums bija vērojams Zemgalē – par 2,1 procentu punktu.
Darbaspēka izmaksas stundā, kas ietver gan darba samaksu, gan citas ar darbu saistītās darba devēja izmaksas, gada laikā palielinājās no 13,12 eiro līdz 14,3 eiro jeb par 9%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu pieaugums par 8,5% un nostrādāto stundu skaita samazinājums gada laikā par 0,4%.
Statistikas pārvaldē arī atzīmēja, ka, sākot ar 2023. gada 2. ceturksni, vidējās darba samaksas gada pieauguma temps visās Baltijas valstīs samazinās. Igaunijā 2024. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 2. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas palielinājās par 7,2 %, bet Lietuvā – par 9,8 %.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
