VMD: Āfrikas cūku mēra apkarošanā svarīgākais ir samazināt meža cūku populāciju

52

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanā svarīgākais ir samazināt meža cūku populāciju līdz tādam līmenim, kad dabā vīruss vairs neizplatās, intervijā aģentūrai LETA stāsta Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors Arvīds Ozols. Viņš uzver, ka ĀCM situācija ir ārkārtas situācija, un tādā situācijā normāli medību saimniecības principi nav piemērojami. Meža cūku populācijas samazināšana ir izaicinoša, jo mednieku skaits Latvijā ar katru gadu samazinās. Intervijā Ozols stāsta arī par šīs vasaras mežu ugunsgrēkiem, mizgraužu ierobežošanas pasākumiem un par VMD turpmāko attīstību.

Līdz jūlija sākumam dzēsts jau vairāk nekā pustūkstotis mežu ugunsgrēku. Kāda šobrīd ir aktuālā statistika par mežu ugunsgrēkiem?

Šobrīd, lai arī nokrišņi ir, nelīst visur Latvijā vienādi. Šogad līdz šim VMD ir reģistrējis un dzēsis 591 mežu ugunsgrēku ar kopējo izdegušo platību 626 ha, no tiem 111 ha platībā ir degušas jaunaudzes, bet platību ziņā visvairāk ir dedzis Ādažu poligonā 320 ha, lai arī pašu ugunsgrēku skaits tur nav liels – 25. Tas, ka, pateicoties nokrišņiem, ugunsbīstamība šobrīd ir samazinājusies, ir fakts, jo pēdējā laikā ugunsgrēku skaits ir mazāks un arī platības ir nelielas, vietām pat mazākas par 0,01 ha. Pateicoties uzraudzības sistēmām, tie tiek ātri pamanīti un ātri var reaģēt. Vasara gan vēl nav beigusies, un, pieturoties sausiem un karstiem laikapstākļiem, ugunsbīstamība var strauji pieaugt. Ir bijuši gadi, reti, bet ir, kad pēdējie mežu ugunsgrēki ir bijuši septembra beigās un pat oktobra sākumā.

Kuros Latvijas reģionos situācija ir labāka un kuros sliktāka?

Sliktākā situācija līdz šim ir bijusi Dienvidlatgalē, jo tur bija vismazāk lietus. Tagad gan kaut kas ir nolijis.

Kāda līdz šim ir bijusi vasara mežu ugunsgrēku ziņā salīdzinājumā ar citiem gadiem?

Šā gada vasaru pagaidām nevar nosaukt par ārkārtēju. Pavasaris bija diezgan vēls ar daudz nokrišņu, kas sekmēja zāles augšanu, līdz ar to kūlas ugunsgrēku skaits pavasarī bija relatīvi neliels. Maijs un jūnijs bija ļoti, ļoti sauss. Salīdzinājumā, ja šogad pirmajā pusgadā bija 508 ugunsgrēki 600 ha platībā, tad 2022.gads bija samērā slapjš, pērn kopumā vasarā bija 391 ugunsgrēks ar kopējo platību 221 ha meža, 2021.gadā kopumā bija 466 ugunsgrēki 505 ha platībā, 2020.gadā kopumā bija 581 ugunsgrēks 528 ha platībā. Jāpiesit pie koka, bet pagaidām sadarbībā ar VUGD – un arī paldies robežsardzei, jo divos gadījumos, kad dega kūdra un bija jāizmanto viņu helikopteru palīdzība, – mēs šo situāciju līdz šim esam labi kontrolējuši un dienests ir gatavībā reaģēt, ja gadās kāda ķeza.

Kas ir visbiežākie iemesli ugunsgrēkiem mežos? Vai tie ir cilvēki?

Mēs, protams, to izvērtējam. Pašreizējie secinājumi liecina, ka cilvēks ir vismaz 90% gadījumu iemesls mežu ugunsgrēkiem. Galvenie iemesli ir neuzmanīga rīcība ar uguni, un ugunsgrēks izceļas cilvēku darbības, bezdarbības vai dažos gadījumos ļaunprātīgas darbības rezultātā. Piemēram, šogad bija viens gadījums Ventspils pusē, kur, pateicoties dažādu dienestu sadarbībai, vainīgais tika noķerts. Tomēr arī šogad ir 12 gadījumi, kad meža ugunsgrēku cēlonis ir zibens.

VMD regulāri izvieto informāciju medijos un sociālajos tīklos, lai operatīvi informētu par situāciju. Cilvēkiem ir būtiski saprast, ka mežā vajag uzvesties atbildīgi, nemaz nerunājot par banālām lietām, kā izsmēķu nomešana zemē. Tam tā kā būtu jābūt skaidram visiem, bet izskatās, ka tomēr nav. Tāpat gribētu uzsvērt, ka ir jābūt ļoti atbildīgiem tiem, kas grib izbraukt mežā ar motocikliem vai kvadricikliem. Ir jāņem vērā, ka izpūtējs ir ļoti karsts. Ja tur tiek klāt kāda sūna vai kūdra, tad sāk gruzdēt un rezultātā izceļas ugunsgrēki. Braucējs to pat nepamana. Šogad šādu pierādījumu mums nav, bet citus gadus motociklu un kvadriciklu aktivitātēm ir bijusi saistība ar ugunsgrēku izcelšanos. Vēlreiz gribētu uzsvērt, ka, lai pasargātu mežus un paši sevi no bīstamības, kas rodas no mežu ugunsgrēkiem, ir vienkārši atbildīgi jāuzvedas mežā un šķiltavas, sērkociņi ir jāatstāj mājās.

Šogad līdz ar sausumu ir mazāk ogotāju un sēņotāju mežos.

Līdz šim, jā. Bet, protams, ir jāseko līdzi situācijai. Jāņem vērā, ka, pateicoties lietum, beidzot sācies ogu un sēņu periods Latvijas mežos un cilvēku masas pieplūdums mežos palielinās, līdz ar to pieaug ugunsbīstamības riski.

Kādas problēmas un risinājumus redzat saistībā ar VMD un VUGD sadarbību mežu ugunsgrēku dzēšanā, jo gadiem tiek runāts par funkciju sadali un pārdali starp abiem dienestiem?

Šis jautājums periodiski tiek aktualizēts. Atceroties situāciju pat no 90.gadiem (pagājušā gadsimta), viedokļi šajā jautājumā ir bijuši kā no grāvja uz grāvi. Pašlaik sadarbību starp VMD un VUGD es vērtēju kā ļoti labu. Bet kā jau minēju, tas nav tikai VMD un VUGD, tās ir arī pašvaldības, NBS, robežsardze. Ar visām šīm institūcijām mums ir sadarbības līgumi un kopējās darbības koordinācija. Lai saprastu vidējā termiņa vīziju, kā šī sistēma var attīstīties un uzlabot sadarbību, kāds varētu būt funkciju sadalījums vai pārdale, VUGD kopā ar VMD pašlaik veic kopēju iepirkumu. Ir akcepts no Eiropas Komisijas par speciālu fondu, kas finansē šādu funkciju izpēti. Pašlaik mēs strādājam kopā, esam sagatavojuši darba uzdevumu un notiek iepirkums par pētījumu, lai atrastu pakalpojumu sniedzēju, kas no malas paskatītos uz esošās situācijas izvērtējamu un izstrādātu risinājumu optimālākā modeļa izveidei meža apsardzības un ugunsdzēsības funkciju turpmākai nodrošināšanai visos mežos Latvijā, gan valsts, gan privātajos, gan pašvaldību. Visos mežos uguns jau ir tāda lieta, kas neatzīst nekādas īpašuma robežas, administratīvās vai institūciju pakļautības robežas, tas vienkārši deg un tas ir jādzēš. Līdz nākamā gada beigām mēs ceram šo projektu pabeigt. Iepirkumā darba uzdevums ir izvērtēt vairākus modeļus ar ekonomiskajiem un finansiāliem aprēķiniem un cilvēkresursu izlietojumu. Tad iesim uz valdību un piedāvāsim redzējumu par tālākās sistēmas attīstību. Šobrīd mēs ar VUGD strādājam pie šī projekta kopā.

Kā VMD šobrīd ir ar resursu (gan tehnisko, gan darbaspēka) pietiekamību mežu ugunsgrēku dzēšanā?

VMD jau vairāk nekā 10 gadus veic materiāltehniskās bāzes nomaiņu. Šajā laika posmā ir iegādātas 40 meža ugunsdzēsības autocisternas. Ar šīm mašīnām var iebraukt tur, kur nevar tikt klāt ar VUGD mašīnām, jo tās tomēr galvenokārt domātas cilvēku glābšanai. Tāpat iegādāti 16 kvadricikli, jo ar tiem var iebraukt un ievilkt šļūteni tur, kur nevar iebraukt lielā mašīna. Esam uzsākuši arī ļoti intensīvi izmantot 11 bezpilota lidaparātus jeb dronus, kas ir aprīkoti ar termokamerām, tāpat iegādātas arī 128 apvidus automašīnas, kurās var iekraut arī augstspiediena sūkņus ar mazajām cisternām. Tās var ātri reaģēt un liesmas nodzēst.

Šogad, pateicoties budžeta diskusijām, mums VMD ir resursi sezonas darbinieku atalgojumam, tādējādi varam algot vairāk nekā 380 darbiniekus, kas ir specializēto ugunsdzēsības auto šoferi, ugunsdzēsēji, uzraudzības torņu dežuranti, operatīvie dežuranti. VMD Rīgas reģionā ir arī ieviesis attālināto novērošanu, kas sevi ir labi pierādījusi, un šobrīd strādājam, lai attālināto novērošanu paplašinātu arī pārējā Latvijas teritorijā. Tas nozīmē, ka tornī ir speciālas kameras, kas nosūta signālus operatīvajam dežurantam, kas apkalpo jau vairākus torņus. Ja sākumā sistēmā kļūdu bija vairāk, tad tagad tā strādā arvien labāk. Šīs sistēmas plašāka ieviešana ir viens no mūsu nākotnes plāniem.

Vai plānā ir attālināto novērošanu ieviest visā Latvijas teritorijā?

Tas ir tālākās nākotnes plānos. Rīgas reģionā tas bija pilotprojekts, kas ir attaisnojies, līdz ar to strādājam, lai sistēmu paplašinātu. Tas nenozīmē, ka uzreiz visā Latvijā ir jāievieš attālinātā mežu ugunsgrēku novērošana, Latvijas teritorija ir sadalīta pēc objektīviem rādītājiem, vai tie ir sausie meži, vai mitrie meži, ugunsgrēku statistika utt. Ir prioritārie reģioni, kur risks ir augstāks, un uz tiem fokusēsimies vispirms.

Kā sausums kopumā ir ietekmējis mežus, īpaši jaunaudzes? Vai būs jāpārstāda daudzi mežu stādījumi?

Sausuma dēļ virknē vietu stādījumi ir izkaltuši, gan atjaunošanas, gan apmežojumi. Pašlaik sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM) mēs strādājam pie iespējamiem atbalsta pasākumiem mežu īpašniekiem, kas ir cietuši no sausuma. Kad risinājums būs gatavs, tad par to informēsim. Mēs pašlaik apkopojam informāciju, cik daudz un kur ir cietušās platības.

Tas nozīmē, ka mežu īpašnieki var cerēt uz atbalstu?

Lauku atbalsta programmā ir sadaļa par atbalstu pēc dabas katastrofām. Tajā ietilpst ne tikai sausums, ko varam klasificēt kā vienu no dabas katastrofām, bet arī ugunsgrēki, vējgāzes, snieglauzes. Pie atbalsta darbs notiek sadarbībā ar ZM.

Šovasar jau vairākās saimniecībās atklāts Āfrikas cūku mēris (ĀCM), un tam par iemeslu ir arī augstā vīrusa izplatība mežacūku populācijā. Kāda šobrīd ir mežacūku populācija Latvijā, un cik daudz to vajadzētu ierobežot, lai vīruss dabā tik aktīvi neizplatītos?

Tas ir labs jautājums, un par to pašlaik notiek diskusijas. Līdz rudenim Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) sadarbībā ar VMD un vēl citām institūcijām jāizstrādā ĀCM apkarošanas rīcības plāns. Pašlaik notiek arī darbs pie ĀCM ierobežošanas un likvidēšanas stratēģijas.

Ja runājam par mežacūku mērķa blīvumu, tad bija viedoklis, ka tas varētu būt viena mežacūka uz diviem kvadrātkilometriem. Pašlaik ir vairāk. Pastāv viedoklis, ka arī šis līmenis ir par augstu, bet tas ir apstiprinājies 90-to gadu sākumā un vidū, kad Latvijā bija letāls Klasiskais cūku mēris. Tad mežacūku populācija saruka apmēram līdz šim blīvumam. Cūkas tad kādu laiku nekontaktējas savā starpā un vīruss iznīkst.

Latvijā ir apmēram 26 000 mežacūku. Precīzi to neviens nekad nesaskaitīs, un, ja arī teorētiski to varētu izdarīt, tās ir nesamērīgas izmaksas. Salīdzinājumā ar pagājušā gada medību sezonu dzīvnieku skaits nav neko daudz mainījies. Jāatzīmē, ka Latvijā mežacūkas kopš pēdējiem grozījumiem Medību likumā ir nelimitētais medījamais dzīvnieks, kuru atļauts medīt visu gadu, tostarp izmantojot tādus medību paņēmienus kā medības diennakts tumšajā laikā, izmantojot nakts redzes tēmēkļus, bet gribētu arī atgādināt, ka šādas medības ir atļautas tikai no paaugstinājuma un ievērojot visas medību drošības prasības. Medībās galvenais pat nav noregulēt, cik un ko var nošaut, bet galvenais ir nodrošināt medību drošību. Mežacūkas gaides medībās šobrīd tiek medītas visai intensīvi, šajā medību sezonā [līdz 24.jūlijam] VMD ir saņēmis informāciju par vairāk nekā 9000 mežacūku nomedīšanu. Īstenībā vajadzētu vairāk, bet gads vēl nav beidzies.

Kuros Latvijas reģionos ir sliktāk ar ĀCM izplatību? Kāds tam ir iemesls?

Saskaņā ar PVD apkopoto informāciju, kuram šajā jomā ir pirmā roka, vissliktākā situācija ir Ventspils, Alūksnes, Gulbenes un Madonas novadā. Pēc kopējām diskusijām var spriest, ka Latvijas austrumu daļā ir ienācis otrais ĀCM vilnis no Krievijas. Tas, ka krievi nesaka, ka viņiem ir ĀCM, un baltkrievi saka, ka viņiem nebija, atļaušos tam izteikti neticēt.

Šajā medību sezonā VMD ir saņēmis 84 ziņojumus par kritušām mežacūkām. Šajā procesā mēs turpinām strādāt kopā ar PVD un ZM speciālistiem.

Vai VMD kaut kādā veidā var veicināt mežacūku medības?

Ir instrumenti, kas jau līdz šim ir lietoti, piemēram, kaut ko maksāt par nomedītām cūkām. Nezinu, vai šis instruments tiks izmantots. Tas vispirms ir darbs ar medību kolektīviem, informēt. It kā banāli var skanēt, bet labāk to cūku nomedīt un pēc attiecīgām analīzēm apēst, nevis tā ies bojā no ĀCM, inficēs citas mežacūkas un būs puspuvušie līķi jāvāc ārā no meža. Tas ir skarbi, bet medniekiem tas ir jāsaprot. Ir vēl kaut kur vietām vecā mentalitāte, ko mēs tagad tā šausim. ĀCM situācija ir ārkārtas situācija, un tādā situācijā normāli medību saimniecības principi nav piemērojami. Visas mežacūkas nekad neizmedīs, bet, lai samazinātu un izskaustu šo slimību, populācija ir jāsamazina.

Pārejas noteikumi Veterinārmedicīnas un Medību likumā sniedz pilnvaras PVD ģenerāldirektoram un arī VMD ģenerāldirektoram kopā risināt šos jautājumus operatīvā kārtībā. Viens no šādiem pasākumiem bija arī mobilā aplikācija “Mednis”, kur attiecībā uz mežacūkām ir noteikta obligāta aplikācijas pielietošana. Šī aplikācija tiešām ļauj pārliecināties, ka cūka ir nomedīta. Kādreiz bija limitētas licences, kuras iesniedz un tās dažreiz vienkārši noraksta, bez pārliecības, ka cūkas ir nomedītas vai nav. Nav vienas maģiskās nūjiņas, bet, kombinējot dažādus pasākumus, mēs varam mežacūku populāciju samazināt līdz tādam līmenim, ka tālākā ĀCM izplatība vairs neturpinās.

Cik daudz Latvijā ir aktīvu mednieku?

Par aktīviem medniekiem mēs spriežam pēc tā, cik mednieku ir pieprasījuši un izņēmuši medību sezonas kartes. 2022./2023.gada sezonā, kas beidzās 1.aprīlī, ir vairāk nekā 20 000 aktīvo mednieku. Šajā sezonā vēl nevaru pateikt skaitli, jo daļa mednieku atļaujas nav izņēmuši, bet, tuvojoties kolektīvo medību sezonai, atļauju skaits varētu palielināties. Nelaime ir tāda, ka aktīvo mednieku skaitam ir tendence pakāpeniski samazināties. Ir bijuši viedokļi, ka mednieku skaita samazinājumu ir veicinājis valsts nodevas apmēra pieaugums par staltbriežu medībām. Visdrīzāk tas to nav ietekmējis, jo to zināmā mērā kompensē tas, ka stirnas un mežacūkas pēc pēdējiem Medību likuma grozījumiem ir kļuvušas par nelimitētiem medījamiem dzīvniekiem un valsts nodeva par atļaujām nav jāmaksā.

Mēs cenšamies veicināt jauno mednieku iesaistīšanu, tostarp apmācību pasākumos ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu. Vecuma struktūra medniekiem nav laba, un ir jārūpējas par paaudžu maiņu. Savulaik Saeimā bija asas diskusijas par atļauju medībās piedalīties no 16 gadu vecuma. Saeima beigās par to nobalsoja. Svarīgi ir jaunos cilvēkus no agra vecuma ievadīt dabas procesu un medību apritē, sākt apmācīt. Ja tā skatās, tad arī ar motociklu var sākt braukt no 16 gadu vecuma, un tas arī ir potenciāli bīstams rīks. Ja to sāk no agra vecuma, iemāca pareizās lietas, medību drošības aspektus, tad mums ir cerība uz jauno mednieku pieplūdi.

Mednieku skaitam Latvijā ir tendence samazināties, un tas saistīts ar vecumu, tādēļ ir svarīgi piesaistīt jaunus cilvēkus medībām dabas vidē, jo tas jau nav tikai jautājums par nomedīšanu, tā ir arī meža dzīvnieku populācijas pārzināšana, dzīvnieku pazīšana, dzīvnieku uzvedības pārzināšana un viss pārējais.

Cik daudz VMD šogad ir saņēmis ziņojumu par vilku nodarītajiem postījumiem? Kur un kādi tie bijuši?

Līdz 24.jūlijam VMD ir saņēmis informāciju par 25 vilku uzbrukumiem, kuros ir cietuši 229 mājdzīvnieki, tostarp 136 mājdzīvnieki ir nogalināti, 24 ievainoti un 69 pazuduši, iespējams, aiznesti. To nevar pateikt, kamēr dzīvnieks nav atrasts. No cietušajiem mājdzīvniekiem lielākā daļa ir aitas – 119 nogalinātas, 15 kazas, viens teļš un viens suns. Visvairāk uzbrukumu šogad ir konstatēti Balvu, Cēsu, Jēkabpils un Madonas novadā. Operatīvā informācija liecina, ka arī pagājušajā nedēļas nogalē ir noticis liels uzbrukums Balvos, kur ir cietušas apmēram 30 aitas, bet vēl neesam saņēmuši oficiālu informāciju.

Pēc VMD vērtējuma, Latvijā pašlaik ir apmēram 1400 vilku. Precīzi to neviens nepateiks. Visvairāk vilku ir izplatīts Ziemeļkurzemē, Centrālvidzemē un Latvijas Ziemeļaustrumu daļā. VMD medību sezonā ir noteicis 300 kā maksimālo vilku nomedīšanas apjomu. Tas ir atbilstošs skaits apstiprinātajam Eiropas Pelēkā vilka sugas aizsardzības plānam. Pieļaujamo nomedījamo vilku skaitu saskaņā ar plānu nosaka arī saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” ieteikumiem.

Jautājumā par vilkiem vairāk ir jāpievēršas dinamikai, ne skaitam, proti, kāds ir populācijas vērtējums un kā tas korelē ar postījumiem, jo tie arī zināmā mērā korelē ar preventīviem pasākumiem, kas reizēm ir efektīvi un reizēm nav. Par lielo plēsēju un cilvēku mijiedarbību bija diskusija pēdējā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē pēc Rumānijas iniciatīvas. Jautājums ir saistīts ar sugu un biotopu direktīvu, kas nav pārskatīta kopš 1992.gada. Tas, ka mēs vispār medījam vilkus, ir mūsu priekšrocība, jo mēs tādu opciju ierakstījām arī ES iestāšanās līgumā 2004.gadā. No vispārējām ES normām tas ir izņemts. Ja aizsardzības plāni ir bijuši jēdzīgi, tad tie dod rezultātus un lielo plēsēju populācija pieaug. Tad rodas jautājums, kā ar to sadzīvo cilvēks un cilvēka saimnieciskā darbība. Mēs diskusijai par šo jautājumu rūpīgi sekojam līdzi un esami gatavi dot priekšlikumus. Tomēr, ja mēs salīdzinām situāciju ES dalībvalstīs un pašreizējai diskusijai, tad virkne šo valstu tagad gribētu panākt sev situāciju, kas nav sliktāka kā Latvijā.

Nebiju domājusi, ka vilku uzbrukumi mājdzīvniekiem notiek tik bieži.

Tā ir informācija precīzi saskaņā ar to, ko zemnieki ir iesnieguši. Kādreiz vēsturē bija problēmas arī ar klīstošiem suņiem. Viņu pašlaik ir mazāk. To, vai tas ir suns vai vilks, kas dzīvnieku saplēsis, var noteikt. “Silavas” ģenētikas laboratorijā, tāpat kā CSI seriālā, pēc siekalu parauga var to pateikt DNS analīzē.

Kā notiek vilku medības?

Ir arī speciālas vilku medības. Daļu nomedī gaides, individuālajās medībās, bet ir arī speciālas vilku medības, ko organizē ziemā, kad pēc pēdām var noteikt teritorijas, kur vilki ir.

Un kāda ir lāču populācija Latvijā? Vai ir prognozējams, ka lāču skaits Latvijā ar katru gadu tikai pieaugs?

VMD tiešā veidā lāčus neuzskaita, jo lāči ir nemedījams dzīvnieks. Par nemedījamiem dzīvniekiem, to rīcību un skaita ierobežošanu, kur tas nepieciešams, atbild Dabas aizsardzības pārvalde. VMD sadarbojas ar Dabas aizsardzības pārvaldi un LVMI “Silava”, kur arī notiek pētījumi. Novērojums ir tāds, ka Latvijā pašlaik ir 60-70 lāči. Sagaidāms, ka, ņemot vērtā līdzšinējo dinamiku, ka lāču populācija Latvijā palielināsies, taču nedomāju, ka pārskatāmā nākotnē lāči Latvijā tiks medīti, visdrīzāk netiks. Ir jāseko līdzi situācijas un populācijas attīstībai.

Igaunijā salīdzinājumam mitinās ap 900-1000 lāču. Ne tik daudz kā vilku Latvijā, bet tomēr viņu ir daudz tik nelielā valstī. Igaunijā šosezon ir atļauts nomedīt 96 lāčus. Igaunijā lāči tradicionāli ir bijuši vienmēr, stipri vairāk nekā Latvijā. Pirms gadiem Latvijā domāja, ka ir trīs četri lāči, tad tagad jau dzīvnieku skaits ir par kārtu vairāk.

Pēc 10 gadiem var sagaidīt jau 2000 lāču Latvijā?

Tik daudz noteikti nebūs. Kā jau minēju, mēs kopā ar zinātniekiem un Dabas aizsardzības pārvaldi sekojam līdzi, un, ja lāču postījumi sasniegs zināmu līmeni, tad jau būs diskusijas par direktīvā pieļauto izņēmumu piemērošanu un jau iepriekš minētās diskusijas par Direktīvas aktualizācija ES līmenī. Šo jautājumu aktualizēja rumāņi (bet ne tikai), jo viņiem ir arī letāli gadījumi cilvēku saskarsmē ar lāčiem. Varu ieteikt, ka, ja lāci mežā pamana, nu nevajag koķetēt, nevajag tuvoties, bet mierīgi doties prom. Ar vilkiem un lāčiem ir tā, ka teritorijās, kur ir medību slodze, dzīvniekiem ir bail no cilvēka, bet tur, kur medību slodzes nav, dzīvniekam bailes nav.

Kādi vēl ir savvaļas dzīvnieku postījumi?

Lielākie postītāji ir staltbrieži, aļņi un mazākā apmērā arī stirnas, kas izposta mežu jaunaudzes un stādījumus. Arī šajā ziņā ir jautājums par populācijas samazināšanu. Medību likums nosaka pavisam vienkāršu lietu, proti, medījamo dzīvnieku populācijas ir jāapsaimnieko ilgtspējīgi. Ko tas nozīmē? Tie ir divi vienkāršoti faktori, pirmkārt, dzīvnieku nedrīkst kļūt tik maz, ka populācija nevar veselīgi un dzīvotspējīgi atjaunoties, un, otrkārt, problēmas cilvēkam un cilvēka saimnieciskajai darbībai rodas, ja populācija kļūst tik liela, ka sāk aptrūkties barības bāzes, ko savā ziņā cilvēks pats ir radījis. Tas nozīmē, ka populācija ir jāsamazina, lai tā neapdraud savu barības bāzi un nenonāk konfliktā ar zemes īpašnieku interesēm, kas apsaimnieko savus laukus vai mežus. Šajā gadījumā ir jāvirzās uz populācijas samazināšanu. Mēs strādājām gan pie novērtēšanas metodikas uzlabošanas, gan limitu noteikšanas. Novērojumi liecina, ka stirnu populāciju jau praktiski neietekmē medību slodze, bet gan tas, kāda ir ziema. Ja ziema ir auksta un barga, ziemas beigās ir biezas sērsnas, tad stirnu populācija stipri samazinās, bet ja ir vairākas vieglas ziemas pēc kārtas, tad populācija atkal palielinās.

Līdz 1.septemebrim noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi mizgraužu ierobežošanai. Kā tas ir ietekmējis mežu īpašniekus?

Ir noteikti aprobežojumi noteiktu skuju koku audžu ciršanai ar mērķi maksimāli aizsargāt identificētās vērtīgās egļu audzes. Ierobežojumi ir specifiski. Ministru kabinets šā gada sākumā noteica ārkārtas situāciju un nolēma, ka tik specifiski profesionāli jautājumi nebūtu skatāmi kā vispārēja ārkārtas situācija, bet gan kā deleģējums profesionālajām valsts iestādēm. Tāds pats precedents ir arī attiecībā uz ĀCM. Šajā gadījumā deleģējums ir spēkā līdz brīdim, kad Latviju atzīst par ĀCM brīvu valsti. Kritērijs tam ir pavisam vienkāršs, valsti par brīvu no ĀM uzskata tad, ja gada laikā nav konstatēts neviens ĀCM gadījums. Baidos, ka mums līdz tādai situācijai ir krietns ceļš ejams.

ZM izstrādāja un Saeima atbalstīja Mežu likuma grozījumus, lai turpmāk šādas specifiskas, ar mežu saistītas prasības nosaka VMD, sadarbojoties ar zinātniekiem un nozaru profesionālajām organizācijām. Tādēļ arī VMD izdeva rīkojumu pagarināt ierobežojumus līdz 1.septembrim.

Vai VMD darbinieki ir konstatējuši arī ciršanas ierobežojumu pārkāpumus?

Gribētu uzteikt cilvēkus, jo VMD nav konstatējis būtiskus šo ierobežojumu pārkāpumus. Tur, kur bija iesākti darbi, tos centās pabeigt. Jebkurā gadījumā tas ir mežu īpašnieku lēmums.

VMD arī pielieto principu – vispirms konsultē, nevis sodi. Sabiedrības informēšana un sadarbība acīmredzot ir devusi rezultātu un nav bijusi vajadzība pēc būtiskām sankcijām par kādiem pārkāpumiem.

Vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus ievēro arī meža īpašnieki, kuri katru vasaru gādā malku pašpatēriņam?

Ierobežojumi neattiecas uz visām mežu platībām un visām koku sugām. Pieredze liecina, ka malkas ieguvi reti plāno egļu mežaudzēs. Egle tomēr ir koks, ko audzē ar mērķi iegūt vērtīgāku koksni un materiālu, ko izmantot būvniecībā. Malkas ieguvei pamatā izmanto lapu koku, kuram nav ierobežojumu, piemēram, baltalksni, bērzu, apsi. Šajā ziņā mēs pārmetumus vai kādus jautājumus neesam saņēmuši.

Kā ierobežojumi ir ietekmējuši kopējos ciršanas apjomus?

Šogad pirmajā pusgadā cirsts ir mazāk nekā pagājušajā gadā. Te gan ir jāņem vērā divas lietas, un to nevar izraut no konteksta. Pirmkārt, pagājušajā gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija ļoti liels satraukums par energoresursiem un cenām. Kokmateriālu cenas visā Eiropā un arī Latvijā uzpūtās kā liels burbulis. Tas izraisīja ļoti lielu aktivitāti izņemt mežu ciršanas apliecinājumus. Šogad tendence ir gluži pretēja un patēriņš ir samazinājies, turklāt visā Eiropā, ne tikai Latvijā. Tā ir laime nelaimē, ka šā gada ierobežojumi nav atstājuši būtisku ietekmi uz tālāko pārstrādi, kas strādā atbilstoši tam, kā tirgus to prasa. Šogad ciršanas apjomi pirmajā pusgadā ir mazāki. To, cik tas bijis atkarīgs no mizgrauža ierobežojumiem, cik no tirgus apstākļiem, to neņemšos pateikt. Kad ierobežojumi beigsies, tad jau varēsim precīzāk analizēt situāciju. Tad būtu arī fakti, jo uz šā brīža rezultātiem nebūtu korekti izdarīt secinājumus.

Kādēļ mēs gada sākumā prasījām valdībai izsludināt ārkārtēju situāciju? Latvijā jau daudzus gadus pastāvīgi tiek veikts pamata meža kaitēkļu un slimību monitorings, ko veic gan VMD, gan zinātniskā līmenī LVMI “Silava”. Mēs sekojam līdzi dinamikai dažādām kaitēkļu sugām, un tiek veidotas prognozes, kas notiks tālāk. Tā kā iepriekšējos gados prognozes bija viennozīmīgi pieaugošas, tad arī šā gada sākumā nācām ar iniciatīvu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu saskaņā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās draudiem. Meža likuma grozījumi, par kuriem jau minēju, nosaka, ka līdz gada beigām VMD ir jānāk ar priekšlikumiem par pasākumiem nākamajā gadā. Mums ir pusgada monitoringa dati, bet mizgraužu situāciju vēl pilnībā nevar novērtēt, jo vasara ir tikai vidū. Slikti šogad bija tas, ka, neskatoties uz pavasara un vasaras sausumu, vasaras pirmā puse bija ļoti labvēlīga mizgraužu izlidošanai, kas sākās jau aprīļa vidū. Tas atsaucas uz to tālāko attīstību, jo jau jūlija vidū tika novērota otras paaudzes kaitēkļu izlidošana. Apsekojumi ir jāturpina, jāturpina strādāt ar slazdiem un, ja tas nepieciešams, tad, protams, invadētās audzes ir jācērt nost.

Kā pēdējos gados ir mainījušās Latvijas meža teritorijas – platība, raksturīgās sugas? Kāda iezīmējas nākotne?

Kopējā mežu platība Latvijā turpina nedaudz palielināties. Pēc VMD reģistra datiem, visvairāk mežaudzēs valdošā koku suga ir priede (33%), seko bērzs (30%), egle (19%). Būtiski tas mainījies nav. Nedaudz samazinās egļu platības, acīmredzot paldies arī mizgraužiem. Nedaudz palielinājies ozolu un bērzu īpatsvars, bet vislielākais samazinājums ir osim, kas saistāms ar oša slimībām. Samazinājums gan ir par pavisam nedaudz procentu.

Attiecībā uz ciršanu un koksnes pieaugumu mēs neizcērtam pieaugumu un arī kopējā koku krāja turpina palielināties.

VMD pāriet uz digitālu dokumentu apriti Meža reģistrā. Vai mežu īpašnieki tam ir pielāgojušies?

VMD ir konsekventi virzījies uz digitālo dokumentu apriti. Varu teikt, ka no mežu īpašnieku puses tam ir liela atsaucība, jo arvien vairāk un vairāk tiek saņemti pieteikumi “online” pieejai Mežu reģistrā. Grozījumi, kas paredz legalizēt visus VMD elektroniskos dokumentus, kā tas ir, piemēram, VID un LAD, ir Saeimā, un ceru, ka gada beigās Saeima tos apstiprinās.

Jau vairākus gadus tiek runāts par VMD reformām. Pagājušajā gadā tika sākts audits, lai saprastu, ko un kā tālāk darīt. Kādi ir secinājumi par nepieciešamajām izmaiņām?

Mēs kopumā nerunājam par VMD reorganizāciju, bet gan par turpmāko VMD attīstību. ZM pagājušajā gada veica auditu un izteica virkni ieteikumu. VMD pie šiem ieteikumiem strādā, tostarp attiecībām par risku vadības sistēmu utt. VMD šobrīd strādā trijos galvenajos virzienos. Pirmais virziens ir sadarbībā ar VUGD par tālāko mežu ugunsdzēsības sistēmas attīstību, ko jau minēju sarunas sākumā. Otrs virziens ir VMD iekšējās struktūras un funkciju sadales optimizācija. Tas nozīmē pavisam vienkāršu lietu – VMD universālais kareivis ir mežzinis. Tas ir cilvēks, kas ikdienā strādā mežā, pārzina situāciju un pieņem lēmumus. Situācija ir tāda, ka darba samaksas sistēma valsts pārvaldē ir noteikta pa kategorijām, līdz ar to par vienu darbu maksā vienādu atalgojumu. Bet mēs konstatējām, ka mežziņu slodzes ir ļoti atšķirīgas. Pašlaik strādājam kopā ar kolēģiem, maksimāli piesaistot dienesta darbiniekus, soli pa solim, ejot no apakšas uz augšu. Mums primāri ir jānodrošina, lai būtu optimāli darba apstākļi mežzinim, jo visas parējās struktūras ir absolūti nepieciešamas, bet ir atbalstošas mežziņa darbam. Rezultātā mūsu mērķis ir līdz gada beigām nonākt pie optimālāka modeļa, kas visus šos faktorus ņem vērā. Trešais virziens ir procesu digitalizācija un jau minētais darbs pie meža ugunsdzēsības sistēmas tālākas pilnveidošanas.

Kā risināsiet tās problēmas, kuras samilza iepriekšējās vadītājas laikā un kā reformām nodrošināsiet darbinieku atbalstu?

Neņemos dot kādu precīzu diagnozi, bet secinājums ir tāds, ka ar cilvēkiem ir vienkārši jāsarunājas, jāuzklausa, jāizdiskutē un jāpiedāvā risinājumi, lai soli pa solim varētu virzīties uz priekšu, lai nonāktu pie rezultāta, ka VMD ir struktūra, kurā ir izlīdzinātas slodzes, kur par vienādu darbu tiek saņemts atbilstošs atalgojums, kur ir optimizētas visas pārējās atbalsta struktūras piramīdā uz augšu, vienlaicīgi turpinot attīstīt digitālos risinājums. Digitālo risinājumu piemērošana ļauj ievērojami atslogot darbiniekus no virknes rutīnas lietu, lai varētu pievērsties risku vadībai un situācijai pašā mežā, īpaši tām lietām, kur ir augstāki riski. Tās ir pamatlietas, pie kurām šobrīd strādājam. Esam daudz paveikuši, bet pašlaik ne līdz galam.

Attiecībā uz struktūras optimizēšanu – tas prasa ikdienas komunikāciju un runāšanu ar darbiniekiem. Ja cilvēks kaut ko nesaprot, tad to automātiski pieņem kā draudu un iestājas opozīcijā. Izmaiņas jau pašas pēc būtības ir nepatīkamas cilvēkiem, kas tām ir pakļauti, bet no otras puses liela daļa kolēģu saprot, ka tās ir nepieciešamas. VMD darbinieku vecuma struktūra ir ļoti nelabvēlīga. Valsts pārvaldē runā par štatu samazināšanu, bet tā nelaime ir tāda, ka reālās dzīves rezultātā mūs vienkārši kļūst mazāk un var iestāties situācija, ka reāli mēs nevaram izpildīt to, ko likums prasa no VMD. Cilvēki aiziet pensijā, bet jaunus mēs klāt pašlaik nevaram dabūt. Šogad mēs VMD nedaudz palielinājām algas un rezultātā konstatējām, ka sākām kļūt nedaudz konkurētspējīgi. Tas ir tikai daļējs risinājums, jo algu jautājums ir ļoti būtisks, bet resursu ir tik, cik ir, un tad ir jāatrod risinājums, kā resursus maksimāli efektīvi izmantot. Mūsu plāns ir pabeigt modeļu optimizāciju līdz gada beigām, lai to varētu ieviest ar nākamo gadu.