Kopš jūlija sākuma Latvijā ir ievērojami palielinājies Kovid-19 pozitīvo testu īpatsvars, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
Palielinājums svārstījās no 2,8 procentiem pozitīvo testu jūlija pirmajā nedēļā līdz 10,7 procentiem jūlija otrajā nedēļā un 13,6 procentiem jūlija trešajā nedēļā.
Par SARS-CoV-2 intensitātes palielināšanos un izplatību sabiedrībā liecina arī notekūdeņu monitoringa rezultāti. Līdzīga tendence maijā un jūnijā bija vērojama arī dažās citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kurās pašlaik situācija ir stabilizējusies. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra eksperti norāda, ka saslimstības ar Kovid-19 vasaras pieaugums šogad sākās agrāk nekā iepriekšējos gados.
Pēc Valsts zinātniskā institūta “Bior” pārstāvja teiktā, iknedēļas notekūdeņu monitorings Latvijas lielākajās pašvaldībās liecina par strauju jaunās “Covid-19” šķirnes “KP.3” pieaugumu.
Ja “Covid-19” gadījumu skaita pieaugumu vasaras sākumā noteica tādi riska faktori kā pastiprināti cilvēku kontakti, intensīvi ceļojumi un pazemināta imunitāte pret “Covid-19” infekciju, tad pēdējo divu nedēļu pieaugumu, iespējams, spēcīgi ietekmēja arī jaunā “Omicron SARS-CoV-2” varianta “KP.1” izplatīšanās, kas agrāk notika dažās citās ES valstīs.
Tāpat kā visi iepriekšējie Omicron varianta celmi, arī “KP.1”, “KP.2” un “KP.3” spēj vieglāk pārvarēt iegūto imunitāti pret Covid-19 infekciju, straujāk izplatās un kādu laiku paliek dominējošie Covid-19 patogēni, izraisot vēl vienu mērenu saslimstības pieaugumu. Tomēr pagaidām nekas neliecina, ka jaunie SARS-Cov-2 celmi, tostarp “KP” celms, varētu izraisīt smagāku klīnisko gaitu vai ļoti augstu saslimstību.