11. martā finanšu regulatori Kalifornijā slēdza Silicon Valley Bank – banku, kas galvenokārt sadarbojās ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem un bija lielākā kredītiestāde, kas bankrotēja ASV pēc 2008. gada finanšu krīzes. Silicon Valley aktīvi tika novērtēti 209 miljardu ASV dolāru vērtībā, ierindojot to starp 20 lielākajām bankām ASV banku sistēmā. Pamatojoties uz The New York Times, Associated Press un CNN rakstiem, Meduza skaidro, kāpēc Silikona ielejai radās problēmas un kā tās bankrots ietekmēs ASV ekonomiku.
Silikona ieleja sevi prezentēja kā “inovāciju ekonomikas partneri”, taču daži acīmredzami vecmodīgi lēmumi noveda pie tās sabrukuma.
Silikona ielejas banka, kas dibināta 1983. gadā, bija lielākā Silīcija ielejas banka, S&P 500 indeksa dalībniece un tika uzskatīta par 16. lielāko ASV banku pēc kapitāla. Saskaņā ar The New York Times datiem banka saņēma naudu no augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, kuriem bija izdevies piesaistīt līdzekļus no riska kapitāla investoriem (banka sadarbojās ar gandrīz pusi no visiem ASV tehnoloģiju un medicīnas riska kapitāla investoriem). Silikona ieleja daļu noguldījumu paturēja savos kontos, bet pārējos ieguldīja galvenokārt ilgtermiņa valsts kases un hipotekārajās obligācijās – bija paredzēts, ka tās dos pieticīgu, bet stabilu peļņu.
Šī stratēģija gadiem ilgi darbojās labi, un aktīvi divkāršojās no 49 miljardiem ASV dolāru 2018. gadā līdz 102 miljardiem ASV dolāru 2020. gada beigās un pieauga līdz 189,2 miljardiem ASV dolāru 2021. gadā, jo klienti – jaunuzņēmumi un tehnoloģiju uzņēmumi – pandēmijas laikā piesaistīja rekordlielus ieguldījumus (lielā mērā pateicoties “helikopteru” naudas – valdības līdzekļu cilvēku un uzņēmumu atbalstam – pieplūdumam ASV ekonomikā). Taču Silīcija ieleja iegādājās milzīgu daudzumu obligāciju tieši pirms Federālo rezervju sistēma sāka paaugstināt procentu likmes. Palielinoties likmēm, bankas aktīvi kļuva mazāk pievilcīgi, jo peļņa no tikko emitētajām valdības obligācijām bija lielāka.
Iespējams, tas nebūtu bijis katastrofāli, ja klienti nebūtu sākuši masveidā izņemt savu naudu tajā pašā laikā, kad pieauga procentu likmes. Banka bija spiesta pārdot daļu savu aktīvu, lai izmaksātu noguldītājiem, un šajā procesā zaudēja gandrīz divus miljardus dolāru, kā ziņots trešdien, 8. martā. Tas izraisīja paniku galvenajos riska kapitāla uzņēmumos, kuri ieteica uzņēmumiem izņemt savu naudu no bankas. Raiens Falvijs (Ryan Falvey), finanšu tehnoloģiju investors no Restive Ventures, notikušo dēvē par piemēru tam, kā nozare “norauj degunu sejai par spīti”:
“Kad jūs sakāt: “Ei, izņemiet savus noguldījumus, šis bizness bankrotēs,” tas ir tāpat kā kliegt par ugunsgrēku pārpildītā teātrī. Tas ir sevi piepildošs pravietojums.
Falvijs atgādināja, ka, neraugoties uz problēmām, ar kurām tā saskārās, Silīcija ielejai bija spēcīga kapitalizācija un citi pozitīvi finanšu rādītāji. Taču jau 9. martā banka paziņoja par plāniem piesaistīt līdz 1,75 miljardiem ASV dolāru ārkārtas finansējuma, kas jau izraisīja īstu paniku investoru vidū: Silicon Valley kotācijas kritās par gandrīz 60 % un turpināja kristies arī nākamajā tirdzniecības sesijā 10. martā.
Associated Press norāda, ka Silīcija ielejas saikne ar tehnoloģiju nozari ir saasinājusi tās problēmas. Tehnoloģiju uzņēmumu akcijas, kas pandēmijas laikā piedzīvoja uzplaukumu, pēdējā pusotra gada laikā ir smagi cietušas; lielākie nozares uzņēmumi bija spiesti masveidā atlaist darbiniekus. Arī riska kapitāla investīcijas tirgū kļūst arvien mazākas. Tas, iespējams, veicināja to, ka daudziem klientiem nācās no saviem kontiem izņemt vairāk līdzekļu.
Daži banku eksperti uzskata, ka tāda liela banka kā Silikona ieleja būtu varējusi labāk pārvaldīt savus riskus, ja Donalds Tramps 2018. gadā nebūtu parakstījis likumu, kas vājina regulatīvo uzraudzību. Silicon Valley izpilddirektors Gregs Bekers toreiz atbalstīja lēmumu, kura rezultātā FED stresa testi bankām ar 100 līdz 250 miljardu ASV dolāru aktīviem bija ievērojami mazāki.
Par Silīcija ielejas bankrotu tika paziņots tirdzniecības laikā – ļoti rets gadījums. Parasti regulators gaida, kad tirgus slēgsies.
Piektdien, 10. martā, ASV Federālā noguldījumu apdrošināšanas korporācija (FDIC) paziņoja, ka banka nonāks tās kontrolē. Šis ir otrs lielākais bankrots ASV vēsturē pēc Washington Mutual Bank sabrukuma 2008. gadā.
FDIC ļoti reti pārņem bankrotējušu banku, kad tirgi ir atvērti, – regulators dod priekšroku ārējās pārvaldes ieviešanai piektdienas vakarā, pirms tirdzniecības pārtraukuma. Tomēr Silicon Valley situācija pasliktinājās tik strauji un noguldītāji tik ātri izņēma savu naudu (kopējais prasību apjoms sasniedza 42 miljardus ASV dolāru), ka FDIC bija spiests paziņot par lēmumu jau pusdienlaikā.
Regulatori bankas aktīvus (tostarp klientu noguldījumus 175 miljardu ASV dolāru apmērā) nodeva jaunizveidotai iestādei – Santa Klāras noguldījumu apdrošināšanas bankai. Jaunā banka apdrošinātos noguldījumus sāks atmaksāt pirmdien, 13. martā. Klienti, kuru noguldījumi nepārsniedz 250 000 ASV dolāru – maksimālo summu, ko sedz FDIC apdrošināšana, – varēs atgūt līdzekļus. Tomēr nav garantijas, ka noguldītāji, kuru kontos ir lielākas summas, saņems atpakaļ savu naudu. Saskaņā ar Silikona ielejas datiem 2022. gada beigās gandrīz 96 % noguldījumu pārsniedza 250 000 limitu vai nebija apdrošināti. Regulatori plāno sākt bankas aktīvu pārdošanu, lai norēķinātos ar klientiem.
The New York Times norāda, ka, kad 2008. gada jūlijā bankrotēja Kalifornijas banka IndyMac, tā, līdzīgi kā Silicon Valley banka, neatrada pircēju, kas būtu gatavs uzreiz iegādāties aktīvus. FDIC pārvaldīja IndyMac kā bankrota administrators līdz 2009. gada martam, un lielie noguldītāji galu galā atguva tikai pusi no neapdrošinātās naudas. Savukārt Washington Mutual bankrota gadījumā visi noguldījumi tika atdoti klientiem, jo banku drīz vien iegādājās JPMorgan Chase Corporation.
Eksperti velk paralēles ar 2008. gada krīzi. Par laimi, maz ticams, ka finanšu sistēma saskarsies ar šādiem satricinājumiem.
Cenu krituma laikā investori sāka pārdot ne tikai Silicon Valley akcijas, bet arī to banku vērtspapīrus, kurām ir līdzīgs ieguldījumu portfelis, piemēram, First Republic, Signature Bank un Western Alliance. Vismaz piecu banku akciju tirdzniecība 10. martā vairākkārt tika apturēta, jo to straujais kritums izraisīja nopietnu svārstīgumu biržā. Pirms tirdzniecības apturēšanas Signature Bank akcijas kritās par 30%.
Eksperti prognozē, ka mazās bankas, kas ir nesamērīgi saistītas ar tādām naudas līdzekļu trūkuma ietekmētām nozarēm kā tehnoloģijas un kriptovalūtas, varētu saskarties ar būtiskām grūtībām. ASV finanšu ministre Džaneta Jellena (Janet Yellen) pat ir sasaukusi Federālo rezervju sistēmas, Federālās noguldījumu apdrošināšanas korporācijas un Valūtas kontroliera biroja vadītājus, lai apspriestu Silīcija ielejas bankrotu. Jellen apliecināja, ka banku sistēma joprojām ir noturīga un regulatoriem ir “efektīvi instrumenti, lai reaģētu uz šāda veida notikumiem”.
Patiešām, valsts lielākās bankas šķita noturīgākas pret šā notikuma sekām. Pēc neliela krituma ceturtdien JPMorgan, Wells Fargo un Citigroup akciju cenas piektdien praktiski nemainījās. The New York Times to skaidro ar to, ka lielākajām bankām ir stingrākas kapitāla prasības un plašāka noguldījumu bāze – atšķirībā no Silīcija ielejas, kurai nebija daudz privāto klientu. Turklāt pēdējos gados regulatori centušies nepieļaut, ka lielās bankas koncentrē pārāk daudz kapitāla vienā nozarē – tādējādi tās ir labi diversificētas. Tāpat lielie tirgus dalībnieki retāk investē riskantākos aktīvos, piemēram, kriptovalūtās.
Tomēr jaunuzņēmumi, kas sadarbojušies ar Silīcija ieleju, varētu saskarties ar nopietnām problēmām. Piemēram, Y Combinator, jaunuzņēmumu inkubators, kas palīdzēja izveidot tādus uzņēmumus kā Airbnb, DoorDash un Dropbox, paziņoja, ka trešdaļa tā jaunuzņēmumu nākamajā mēnesī nespēs samaksāt darbiniekiem. Ciestu arī lielākais interneta televīzijas pakalpojumu sniedzējs Roku – aptuveni 26 % no tā naudas (487 miljoni ASV dolāru) bija noguldīti Silīcija ielejā un nebija apdrošināti.
Bankas bankrots ir ietekmējis arī kriptovalūtu tirgu. Bitcoin piedzīvo sliktāko nedēļu kopš pagājušā gada novembra – ceturtdien žetons kritās par vairāk nekā 8%, bet piektdien – par 3,2%, pirmo reizi kopš janvāra nokrītot zem 20 000 dolāru robežas. Zaudējumus piedzīvo arī citas kriptovalūtas, piemēram, Ethereum, Solana un Cardano, raksta Bloomberg. Turklāt otra populārākā kriptovalūta USDC ir zaudējusi piesaisti dolāram un pašlaik tiek tirgota aptuveni 0,9 dolāru apmērā. Tajā pašā laikā USDC tiek uzskatīts par vienu no stabilākajiem un uzticamākajiem steiblokoiniem tirgū.
Neraugoties uz problēmām mazajās bankās un dažu kriptovalūtu vērtības kritumu, ekonomisti pagaidām ir pārliecināti, ka Silīcija ielejas bankrots nav salīdzināms ar pasaules finanšu krīzi pirms 15 gadiem. Wells Fargo vecākais banku analītiķis Maiks Meja (Mike Mayo) skaidro, ka toreiz bankas pārmērīgi riskēja, bet klientiem šķita, ka viss ir kārtībā. Tagad daudzi, gluži pretēji, ir nobažījušies, taču “patiesībā bankas ir noturīgākas nekā jebkad agrāk”.
