Māksliniece, kuras gleznas izstādītas ārvalstu galerijās, fotogrāfe, dizainere, radoša personība, skaista sieviete un mīloša piecgadīga dēla māte. Tā bija 32 gadus vecā Tatjana Maslakova-Veselova, kuru Lieldienās atrada mirušu Skolas ielas 10. mājas pagalmā, vietā, kur viņai nevajadzēja atrasties. Traģēdijas apstākļi ir neskaidri, tāpēc tuvinieki lūdz sniegt jebkādu informāciju, kas varētu palīdzēt izmeklēt šo gadījumu. Kāpēc noslēdzās daudzsološas mākslinieces, kuras karjera bija tikko sākusies un kurai bija lieli dzīves plāni un mīloša ģimene, dzīve?
Kad Lieldienu svētdienā pulksten četros Tatjana piebrauca pie savas māsīcas Anastasijas, lai paņemtu fotoaparātu fotosesijai, kurā abas gatavojās strādāt 12. aprīlī, viņa bija labā noskaņojumā. Māsas kādu brīdi sarunājās, Tatjana smaidīja un jokoja. Visa viņas nedēļa pēc brīvdienām bija izplānota.
Vakara pastaiga, kuras laikā kaut kas notika
Pēc tam Tatjana pavadīja vīru un dēlu uz vecāku mājām Lāčplēša ielā 24. Bija jauka diena – viena no pirmajām un saulainākajām pēc garās tumšās ziemas, tāpēc nelikās nekas dīvains, ka Tatjana teica, ka vakarā vēlas svaigā gaisā, un ap pulksten desmitiem izgāja no mājas, lai dotos pastaigā. Viņa līdzi nebija paņēmusi ne dokumentus, ne maku – tikai telefonu. Desmit minūtes viņa stāvēja pie mājas, runājot pa telefonu ar vīru.
Un kādā brīdī telefons bez brīdinājuma izslēdzās…
Vīrs bija ļoti noraizējies, jo šāda rīcība nebija raksturīga Tānijai. Turklāt viņas dēlam sāpēja vēders, un vakarā mātei bija jādod zēnam zāles. Pēdējā saziņa notika īsziņas veidā, kurā Tānija rakstīja, ka dosies vēl vienā pastaigā. Vīrs izsauca policiju neilgi pēc tam, kad kontakts ar Tatjanu tika pārtraukts, jo baidījās, ka viņa ir cietusi negadījumā vai pēkšņi saslimusi uz ielas. Tatjana bija pazudusi 17 stundas.
- aprīlī ap plkst. 18.00 Skolas ielas 10 mājas iedzīvotāji pagalmā atrada jaunu sievieti bez dzīvības pazīmēm. Viņa bija Tatjana Maslakova-Veselova, sieviete, kurai priekšā bija augoša mākslinieka karjera, izstādes, sapnis par savu radošo aģentūru un ilga un laimīga dzīve.
Kas notika ar Tanju, kāpēc viņa tika atrasta vietā, ar kuru viņai nebija nekā kopīga? Varbūt kāds viņu tur aizveda piespiedu kārtā?
Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, taču viens ir skaidrs: Maslakovas-Veselovas nāves apstākļi rada aizdomas. Tiesu medicīnas ekspertīzes rezultāti vēl nav zināmi, taču sociālajos tīklos jau izplatījusies versija par pašnāvību. Iespējams, ka sieviete nokritusi no augstuma. Kā tieši Tatjana nomira – vakarā pēc pazušanas vai vēlāk – pagaidām nav zināms.
Anastasija, Tatjanas māsīca, norāda uz neparastu apstākli, proti, ka mājas pagalmā var iekļūt tikai caur ieeju, nevis caur arku, kas ved no ielas, kā varētu domāt.
Tādējādi viņa tur nevarēja nokļūt nejauši.
Līdz šim zināms, ka pēdējo reizi videokameras Tatjanu fiksēja 9. aprīlī plkst. 22.29 Terbatas un Elizabetes ielas krustojumā. Sievietes tālākais ceļš nav zināms. Anastasija Maslakova vērsās pēc palīdzības pie ikviena, kurš svētdienas vakarā atradās Lāčplēša un Skolas ielas rajonā, lūdzot sniegt informāciju, kas varētu palīdzēt noskaidrot viņas radinieces nāves apstākļus, sazinoties ar policiju vai kopā ar viņu: varbūt kāds automašīnas vai motocikla videoreģistrators ir fiksējis Tatjanu vai kaut ko aizdomīgu. “Mēs nezinām, kur viņa devās – varbūt uz Vermas parku, varbūt citur. Mēs nezinām, vai viņa pati atvienoja telefonu, vai to izdarīja kāds cits. Tas mums ir jānoskaidro,” saka Anastasija.
Es viņu asociēju ar Parīzi
“Māksliniece, izgudrotāja, ļoti interesants, daudzpusīgs un inteliģents cilvēks – gandrīz ieguva doktora grādu,” Anastasija meklē vārdus, lai raksturotu savu jaunāko māsīcu. “Māsa,” viņa raksta sociālajos tīklos, un ne velti, jo viņām bija siltas attiecības un viņas kopā strādāja pie radošiem projektiem.
Tatjana pabeidza Baltijas Starptautisko akadēmiju, iegūstot humanitāro zinātņu maģistra grādu, taču viņas patiesā aizraušanās bija zīmēšana. Viņa zīmēja jau kopš bērnības, bet tikai pēdējos četrus piecus gadus viņa sāka pārdot savus darbus. Un pēc tiem bija pieprasījums.
Pagājušā gada septembrī Tatjana dalījās savā priekā Facebook: “No 23. līdz 25. septembrim Parīzē būs manu gleznu izstāde. (…) Teikt, ka sapņi piepildās, – tas neko nenozīmē.
Tatjanas gleznas ir izstādītas Parīzē, EXPO 5. paviljonā. Tur māksliniece devās kopā ar saviem tuvākajiem cilvēkiem – vīru un dēlu. Tatjanas gleznas tika izstādītas arī Madridē, Van Goga mākslas galerijā.
“Man viņa asociējās ar Parīzi,” Anastasija saka pēc pauzes. Jo Tatjana mīlēja Parīzi, dievināja franču kultūru un mācījās franču valodu. “Francijā viņa jutās labi. Un viņai bija tik īpašs, izsmalcināts stils – visā, ko viņa darīja, un arī apģērbā,” turpina māsīca. – Sapņotāja, sievišķīgi trausla, bet iekšēji stipra – viņa spēja atrast savu nišu mūsdienu pasaulē. Tā Anastasija zīmē mīļoto cilvēku.
Lai raksturotu ģimenes attiecības, Anastasija atceras spilgtu mirkli no savas bērnības. “Kad mums bija pieci vai seši gadi, nedēļas nogales pavadījām pie mūsu mīļās vecmāmiņas Valentīnas, kuras no 2015. gada vairs nav mūsu vidū. Vecmāmiņa dzīvoja Liepājā pie jūras, un kādu dienu mēs izgājām pastaigāties. Tas bija pirms Tatjanas brāļa piedzimšanas. Vecmāmiņa un mēs abi. Kad tuvojāmies pludmalei, vecmāmiņa paskatījās uz savām kājām un sāka smieties: viņa bija ieradusies savās mājas čībās. Apģērbjot mūs, viņa bija aizmirsusi par sevi! Mēs visi toreiz tik ļoti smējāmies, ka vēlāk šo brīdi atcerējāmies ļoti bieži, un mēs bieži atcerējāmies vecmāmiņu, jo viņa bija tā, kas jau no bērnības ietekmēja mūs, lai veidotos labas, siltas attiecības.
Viņas uzaugušas Liepājā, un meiteņu tēvi ir brāļi. Tatjana tēvu zaudēja pirms vairākiem gadiem. Viņas māte un brālis dzīvo Liepājā. Kad pēc skolas beigšanas meitenes pārcēlās studēt uz Rīgu, sirsnīgās attiecības, kas izveidojās bērnībā, saglabājās. 2013. gadā Tatjana apprecējās, un dažus gadus vēlāk ģimenē piedzima dēls. Zēns vēl nezina, ka viņa mamma neatgriezīsies.
Galerija: Māksliniece Tatjana Maslakova-Veselova un viņas māsīca Anastasija. Kopīgā projekta “Pirkt ziloni” radošās fotosesijas fotogrāfs ir Dmitrijs.
Dzīve ir īsa, māksla ir mūžīga
Vai bija kādas pazīmes, kas liecinātu, ka Tatjanai bija depresija, domas par pašnāvību? Nē, cik mums zināms, viņa neārstējās pie psihiatra, viņa nelietoja medikamentus, saka Anastasija. Jā, reizēm nebija viegli, tāpat kā citām mātēm, kas audzina mazus bērnus, reizēm bija skumji. Tomēr nebija nekā pārāk nopietna vai ārkārtēja, kas ļautu tuviniekiem uztraukties par Tatjanas emocionālo un garīgo stāvokli.
Gluži otrādi – Taņa visu laiku bija radošos meklējumos.
Nesen viņa izdzēsa no sava “Instagram” pēdējos divus gadus publicētās bildes, sakot, ka viņai tās vairs nepatīk un viņa vēlas sākt visu no jauna.
Zem vienas no bildēm atrodams uzraksts, kurā viņa norāda, ka ir izveidojusi unikālu gleznošanas stilu. “Viņa bija kritiska pret sevi, meklējot savu rokrakstu.” Viņa bija kritiski noskaņota pret sevi, meklējot savu rokrakstu. Lai gan Tatjanai patika pavadīt laiku apcerīgā vientulībā, viņai bija daudz draugu, ar kuriem sieviete labprāt izklaidējās – baudīja vīnu un smējās par niekiem. Tāpat kā mēs visi… “Viņa ne tikai gleznoja! Tatjana aizrāvās ar filozofiju, vēsturi, viņa vadīja blogu,” – it kā nespēdama noticēt, ka Taņas vairs nav, Anastasija stāsta par viņu plāniem. Ģimenes mājās ir daudz gleznu, tāpēc, atvadoties no Tatjanas, tuvinieki plāno sarīkot izstādi viņai par godu.
Ideja par Tanjas gleznu izstādi Latvijā virmoja jau kādu laiku, taču tagad tā notiks bez pašas mākslinieces. Lai gan savā ziņā bez viņas tā varētu arī neiztikt.
Atbildot uz apsveikumu dzimšanas dienā sociālajā tīklā Facebook, Tatjana rakstīja: “Vita brévis, ars lónga” – “Dzīve ir īsa, māksla ir mūžīga”.
Es aizmirstu ēst, dzert, domāt…
Tatjanas Maslakovas-Veselovas gleznas lielākoties ir klusās dabas – intīmas, fotogrāfiskas, it kā iegremdētas audeklā, un dzīvas – tik ļoti, ka gribas viņām pieskarties. Pie izkaisītajām zemenēm, ziedošām rozēm, apelsīna miziņai, kas lobās un velkas lejā, sparģeļiem, kas sākuši vīst, mazai atslēgai gleznas centrā. Dažreiz viņas gleznas ir citādas. Tajās iezogas tumšs noslēpums, kaut kas līdzīgs Lovekrafta šausmu un fantāzijas sajaukumam.
“Teikt, ka es darba laikā nonāku transā, nav nekas. Es aizmirstu ēst, dzert, domāt: ir tā, it kā es kaut kur eju, un nāk cits cilvēks – pat man svešs,” viņa raksta. Zem studijas fotogrāfijas Tatjana sociālajā tīklā “Instagram” raksta: “La crème de la crème ir mana sērija – ceru uz “labāku”. Labāk kā Kandinskis – nevis fragmentēt, bet iedziļināties krāsas būtībā un gradācijā – no neitrālas līdz saprotamākai. Katrai krāsai ir sava filozofija, nemaz nerunājot par noskaņu. Šobrīd es esmu bērnībā. Rozā spektrs liek man mainīt sevi.”
Zem citas: “Man nepatīk, kad tā ir “skaista”, man patīk, kad tā “pieķeras”.
Zem mātes un bērna fotogrāfijas autore raksta: “Dziļa, nesalaužama, intīma saikne starp māti un bērnu ir spēks, kas ir visuma lieluma. Ar šo darbu es vēlējos iedziļināties Jūlijas domās un parādīt abu personību saikni kā vienotu veselumu.
Mīļo, trauslo būtību viņas rokās kā bagātinošu daļu no spēcīgās, enerģijas pilnās mātes, kas skatās uz priekšu – uz dzīvi.
Tas ir, it kā paņemtu gabaliņu no cilvēka, un šķiet – spēkam vajadzētu būt mazākam, bet ar katru dienu tas tikai pieaug, un dzīve iegūst citas, jaunas, kaislīgas krāsas. Pavisam citādu un iepriekš nezināmu spēku”.
Sarunas noslēgumā Anastasija saka: “Tatjana noteikti paliks manā atmiņā kā talantīgākais un brīnišķīgākais cilvēks. Tas, kas notika, ir tik netaisnīgi un sāpīgi, viņa bija tik jauna… Pateicoties viņas unikālajam talantam, viņa būtu bijusi pazīstama visā pasaulē, par to es nešaubos.”
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
